Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Ziemeļvalstīs un Baltijā krīzes vadība līdz šim bijusi salīdzinoši laba, teikts apskatā. No vienas puses te jāpateicas veiksmei. Covid-19 līdz reģiona valstīm atnāca vēlāk, tādēļ bijām spējīgi nedaudz labāk nekā, piemēram, Itālija, sagatavoties pirmajam triecienam, un vīrusa izplatību ierobežot ātri reaģējot, nevis ieviešot ekonomiku pilnībā smacējošus mērus.

No otras puses, ietekmi uz ekonomiku nosaka ne tikai kontrole pār vīrusa izplatību, bet arī privātā sektora izturība un valstu spēja atbalstīt vīrusa un ierobežojumu dēļ smagi cietušo privāto sektoru. Šeit vairs ar veiksmi vien cauri netikt, jo priekšnoteikumi straujākai krīzes pārvarēšanai ir sabalansēta iepriekšējā izaugsme un ilglaicīga saprātīga fiskālā politika. Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā redzam, ka reģiona valstīs kopumā labi rādītāji ir gan finanšu sektora stabilitātes, gan makroekonomiskās stabilitātes aspektā. Baltijas valstis atsevišķos rādītājos, kā piemēram, privātā sektora parādu nasta, pat šoreiz ir spēcīgākā pozīcijā nekā Ziemeļvalstu ekonomikas.

Covid-19 izraisītā krīze nes pārmaiņas ekonomikā. Piemēram, paātrinoties jau iepriekšējām tendencēm, pasaule kļūst arvien digitālāka. Ziemeļvalstu ekonomikas ir gatavas šim pavērsienam, uzrādot augstus rezultātus Eiropas Komisijas izstrādātajā Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indeksā. Savukārt Baltijas valstis, īpaši – Latvija un Lietuva, krietni atpaliek. Latvijā ir laba digitālā infrastruktūra, un ir plaši pieejami digitāli publiskie pakalpojumi, taču galvenie klupšanas akmeņi ir zemās iedzīvotāju digitālās prasmes, kā arī negribīgā digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumu vidū. Covid-19 krīzes laikā daudzi uzņēmumi bijuši spiesti straujāk digitalizēties, piemēram, beidzot sākot izmantot e-komercijas iespējas. Taču tas, ka digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī ir mazāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nozīmē, ka sabiedrība īsti nav gatava digitālākai ekonomikai.

Svarīgi ir rūpēties arī par cilvēku prasmju atbilstību nākotnes darba tirgum. OECD PISA pētījums par skolēnu sniegumu diemžēl norāda uz visai viduvēju līmeni lielākajā daļā reģiona valstu, izņemot Igauniju un Somiju. Latvijas izglītības sistēma gadiem ilgi bijusi balstīta uz pasīvu klausīšanos un darbību atkārtošanu. Taču gan veiksmīgai Covid-19 laika attālināto mācību norisei, gan nākotnes darba tirgum nepieciešama spēja patstāvīgi strādāt un analizēt, radoša pieeju problēmu risināšanā un iniciatīvas uzņemšanās. Tādēļ reformas izglītības jomā ir ļoti nepieciešamas.

De-globalizācijas kustība pēdējos gados augusi plašumā, īpaši Ķīnas-ASV tirdzniecības karu iespaidā. Covid-19 krīze šo tendenci paātrina, jo saskaroties ar masveida ražošanas pārtraukumiem, ko izraisa komponenšu trūkums, partneriem neplānoti apstādinot darbību, tiek arvien augstāk vērtēts piegāžu drošums. Tādēļ visdrīzāk saīsināsies piegāžu ķēdes, un daļa ražošanas tiks pārcelta tuvāk gala patērētajam. Šeit Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var būt ieguvēji, jo visās ir salīdzinoši labi rādītāji Pasaules Bankas veidotājā Doing Business indeksā – tās ir starp top 20 pasaules valstīm uzņēmējdarbības vienkāršības ziņā.

Jaunu investīciju piesaiste īpaši svarīga ir Baltijas valstīm, kuru uzdevums ir kāpināt salīdzinoši zemo investīciju apjomu, lai ilgtspējīgā veidā "noķertu" Eiropas vidējo bagātības līmeni. Taču Latvijas un Lietuvas investoru piesaistes iespējas cita starpā ierobežo, piemēram, salīdzinoši sliktā pozīcija Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā.

Lielāka valsts loma ekonomikā ir vēl viena svarīga Covid-19 krīzes izraisīta pārmaiņa. Valsts parāds bezprecedenta fiskālā stimula rezultātā strauji augs, Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona ekonomikām pietuvojoties, vai pat pārsniedzot Māstrihtas kritērijos novilkto robežu 60% no IKP apmērā. Tādēļ svarīgi ir gudri izlietot šos līdzekļus kā arī reformēt publisko sektoru, padarot to efektīvāku.

Prioritāte tēriņu un investīciju ziņā visās pasaules valstīs noteikti ir veselības aprūpes sistēmas stiprināšana. Veselības aprūpe Ziemeļvalstīs ir augstā līmenī, taču Baltijas valstīs veselības aprūpes nozarē nepieciešamas reformas, un, īpaši Latvijā, nozares finansējums uz Eiropas fona ir ārkārtīgi zems.

Ekonomikas stimulēšanai, piemēram, palielinot valdības investīcijas, jābūt arī videi draudzīgai, lai jau šīs krīzes laikā risinātu klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus. Šis ir īpaši svarīgs uzdevums Igaunijai un Norvēģijai, kuru ekonomikās liela loma ir fosilo kurināmo ieguvei.

Ņemot vērā arvien lielāko publiskā sektora iesaisti tautsaimniecībā, valsts pārvaldes efektivitāte kļūs par vēl svarīgāku veiksmīgas ekonomikas attīstības priekšnoteikumu. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos, kas saistīti ar pārvaldību, visas trīs Baltijas valstis ievērojami atpaliek no Ziemeļvalstu kaimiņiem. Īstermiņā strauji uzkāpušo krīzes tēriņu dēļ augs nodokļu slogs ilgākā termiņā, tādēļ privātais sektors aizvien aktīvāk pieprasīs augstāku valsts sektora piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka nevienlīdzība, kas Latvijā jau tā ir ļoti augsta, salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, Covid-19 radītās krīzes laikā pieaugs, ja valsts atbalsta mēri netiks īpaši veidoti, lai atbalstītu mazāk aizsargātos sabiedrības locekļus.

Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskats piedāvā ieskatu reģiona valstu pievilcībā no uzņēmēju un investoru skatu punkta. Apskatā ietverta īsa analīze par katru reģiona valsti, kā arī rādītāju kopsavilkuma lapa, kur pēc luksoforu principa tiek novērtētas makroekonomikas un finanšu sektora attīstības tendences, kā arī ekonomikas attīstības ilgtspēja no vides aizsardzības, sociālās iekļaušanas, pārvaldības un vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Papildus tiek apskatīta arī reģiona valstu konkurētspēja. Apskats piedāvā iespēju salīdzināt reģiona ekonomikas, kā arī izceļ katras ekonomikas stiprās un vājās puses. Šī apskata ietvaros Ziemeļvalstu-Baltijas reģions aptver Igauniju, Latviju, Lietuvu, Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju.