Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.
Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.
“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.
Jāizglīto sabiedrība
Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.
Lielāko būvgružu masu rada būvniecības industrija. Lielākā problemātika, Clean R ieskatā, ir tā, ka atkritumu apsaimniekošana ekonomisku iemeslu dēļ netiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem. “No vienas puses likumdošana ir diezgan skaidri sakārtota un pasaka, kas ir atkritumi un kā tie jāapsaimnieko, bet īstenošana dzīvē diemžēl pieklibo. Katrs, kurš ir izbraucis ārpus pilsētas, ir pamanījis atkritumus, būvgružu kaudzes mežos, grāvmalēs. Problēmas sakne ir ne būvnieks, bet pasūtītājs, kas nereti ir arī pašvaldība vai valsts. Iepirkumos nepietiekami precīzi prasīts norādīt, kur būvgruži pēc tam nonāk. Ir pietiekami plašs iepirkuma specifikācijas formulējums, kur būvnieks var meklēt variantus, kā lavierēt. Darbu pasūtītājs ir primāri atbildīgs, kur atkritumi no objekta nonāk,” uzskata G. Levics.
Viņaprāt, sodus par nelikumīgu būvgružu apsaimniekošanu nevajag pastiprināt, bet gan kādam piemērot, piemēram, atņemot automašīnu.
Visu rakstu lasiet 13.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.