Kultūras un pasākumu nozares privātie uzņēmumi - pasākumu producenti, norises vietas, mūzikas izpildītāji un tehniskās kompānijas - kopā vairāki simti uzņēmumu un nozares lielākās asociācijas ceļ trauksmi, ka līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls, bet ieilgusī dīkstāve un pieaugošā neskaidrība par nākotni situāciju padara kritisku un nav jūtama valdības vēlme kultūras nozari atbalstīt līdztekus citām Covid-19 pandēmijas krīzes skartajām nozarēm.
Šī nozare kopš pandēmijas sākuma zaudējusi lielāko daļu savu ieņēmumu un daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti savu darbību pārtraukt pilnībā. Pasākumu pārdoto biļešu skaits kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir samazinājies vismaz 5 reizes, savukārt ienākumu apjoms - vēl vairāk.
Nozare vērš uzmanību, ka ir tikai daži sektori, kuru darbība ir skarta vissmagāk - tie ir pasākumi, tūrisms un viesmīlība. Esošie ierobežojumi neļauj rentabli rīkot pasākumus, kuri ir atkarīgi no biļešu ieņēmumiem vai pulcēšanās ierobežojumiem, tādēļ nav iespējams nodrošināt pasākumu organizēšanas uzņēmumu, pasākumu norises vietu vai pasākumu tehniskā aprīkojuma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē. Tikmēr valdības līmenī par turpmāko atbalstu lemj un to apstiprina citām nozarēm un infrastruktūras objektiem, bet pasākumu un kultūras sektors nekad nav pieminēts starp primāri cietušiem sektoriem. ES rekomendācijas paredz, ka apjomīgajam ES atveseļošanas plānam 2% no tā finansējuma būtu paredzami kultūras nozarei - Latvijas plānos atbalsts pasākumu nozarei pagaidām nav paredzēts vispār, norāda kultūras un pasākumu nozares pārstāvji.
Nozare uzteic līdzšinējo sadarbību ar Kultūras ministriju un atzīst ministrijas iedziļināšanos pasākumu jomas jautājumos, tomēr lielāko daļu problēmu risināšanai nepietiek ar Kultūras ministrijas atbalstu - citu ministriju un valdības līmenī pasākumu sektors netiek ņemts vērā. Sektors nav pārstāvēts nevienā valdības vai citu ministriju darba grupās, bet jauni lēmumi, kuri tieši skar pasākumu rīkošanas jomu, tiek pieņemti teju katru nedēļu.
"Ir pagājis pirmais pusgads kopš pandēmijas sākuma un mēs lielā mērā esam centušies pacietīgi pārvarēt šo laiku un sadzīvot ar tiem valdības lēmumiem, kuri tikuši pieņemti. Tomēr redzot, ka darbību kaut cik normālā līmenī nebūs iespējams atjaunot līdz nākamā gada vasarai, mēs sagaidām valdības locekļu izpratni par mūsu nozari, īpaši - vienlaikus lemjot par palīdzību citām nozarēm. Mūsuprāt, valdības un atbildīgo ministriju neizpratni labi raksturo fakts, ka pilnībā tiek ignorētas ES rekomendācijas atveseļošanas plānā iekļaut arī kultūras jomu. Pasākumu vai pulcēšanās ierobežojumu regulējumi šogad ir mainīti deviņas reizes, pēdējā laikā - ar to stāšanos spēkā vien dažas stundas vēlāk pēc to izziņošanas. Mēs saprotam kādā situācijā ir lēmumu pieņēmējs Covid-19 krīzes apstākļos, bet sagaidām tādu pašu izpratni, kad tiek runāts par atbalsta mehānismiem skartajām nozarēm. Tāpat dažādu palīdzības rīku izveidē tiek pamanītas tikai atsevišķas nozares, bet kultūras un pasākumu nozare, kuru krīze skārusi vissmagāk un kura sastopas ar identiskām problēmām, tiek atstāta novārtā. Akūti trūkst koordinācijas starp ministrijām - lemjot par konkrētiem atbalstiem kādam sektoram, nenotiek koordinācija ar citiem sektoriem un ieguvēji ir tās nozares, kurām ir ciešāka sadarbība ar tā sauktajām "lielajām ministrijām", piemēram, Ekonomikas ministriju vai Finanšu ministriju," situāciju komentē Guntis Ērglis - Lācis, biedrības "Latvijas Pasākumu producentu asociācija" (LaPPA) valdes priekšsēdētājs.
Nozares uzņēmumi vēlas akcentēt 3 lietas, ko sagaida no valdības tuvākajā nākotnē: ņemt vērā ES rekomendācijas par nepieciešamo atbalstu kultūras nozarei, izstrādājot ES atveseļošanās finansējuma vadlīnijas; atzīt pasākumu sektoru par tikpat cietušu, kā citas Covid-19 krīzes būtiski skartās nozares un piešķirt līdzvērtīgu atbalstu, kāds tiek piešķirts tūrisma un viesnīcu nozarei; laicīgi pieņemt lēmumus par atbalsta mehānismiem nākotnē, lai uzņēmumi spētu plānot savu darbību vismaz pusgadu tālā nākotnē.
