Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

5. Sākotnēji saskaņā ar ETL 29.panta otro, ceturto un piekto daļu izdoti MK noteikumi Nr.503, kas noteica nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, kritērijus, ar kuriem saskaņā ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

6. 2008.gada 15.maijā, spēkā stājoties grozījumiem ETL, kā arī, precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni noteikumi - Nr.198 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

7. Vēlāk šos noteikumus aizstāja šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.262.

8. No 2012. līdz 2020.gadam jaunu atbalsta tiesību piešķiršanai noteikts moratorijs, par tā ievērošanu domas gan dalās - citi uzskata, ka atļaujas joprojām tika un tiek izsniegtas, citi pauž, ka Ekonomikas ministrija (EM) atļauju piešķiršanu tiešām apturējusi.

9. Laika posmā no 2007. līdz 2017.gadam elektroenerģijas ražotājiem sniegtais atbalsts virs tirgus cenas obligātā iepirkuma ietvaros sasniedzis 1,7 miljardus eiro.

10. Plašāku sabiedrības uzmanību valsts atbalsta sistēma piesaistīja 2017.gada rudenī, kad TV3 raidījumā Nekā Personīga izskanēja informācija par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OI.

11. Šā gada pavasarī valdība atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupas, kurai jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, izveidi.

12. 2018.gada 1.augustā EM nāca klajā ar paziņojumu, ka darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019.gada.

13. OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidēto enerģijas nodokli, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts AER mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

14. Vairāki nozares pārstāvji EM piedāvātos risinājumus gan asi kritizē, bažas izteicis arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. EM izstrādātais scenārijs drīzumā tiks skatīts MK.

Pētījums lasāms: http://oik.db.lv/

LASI ARĪ:

Desmit fakti par OIK

Redakcijas komentārs: Šaujam sev kājā dubultīgi

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

OIK reforma - bumba ar laika degli

Komentāri

Pievienot komentāru