TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien tikās ar uzņēmuma TeliaSonera AB pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) attīstības redzējumu un iespējamo turpmāko sadarbības modeli, informē Ekonomikas ministrija.

Par tikšanās nepieciešamību iepriekš bija lēmusi ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanas un stratēģiskās attīstības jautājumu risināšanas darba grupa.

Tikšanās laikā TeliaSonera sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. TeliaSonera apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas. Puses atzina, ka līdzšinējā LMT un Lattelecom īpašnieku sadarbība ir bijusi sekmīga. Tāpat tika uzsvērts, ka telekomunikāciju nozare dinamiski attīstās un, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un veiksmīgu darbību arī nākotnē, akcionāriem nepieciešams vienoties par kopēju turpmākās darbības stratēģiju.

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmums TeliaSonera īsteno savu jauno stratēģisko mērķi, apvienojot divus Lietuvas meitasuzņēmumus. Fiksētās līnijas operators Teo un mobilo sakaru operators Omnitel nolēmuši apvienot spēkus, kas stiprina TeliaSonera biznesu Ziemeļvalstīs un Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

«Patērētāji vairs nenodala fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus, un pieprasījums pēc apvienota piedāvājuma arvien pieaug. Teo un Omnitel kombinācija radīs vadošu telekomunikāciju operatoru un stiprinās tirgus pozīciju,» uzsver Teo pārstāvis Roberts Andersons.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

Lietuvas IT un telekomunikāciju uzņēmums Teo parakstījis līgumu ar SEB banku un Danske Bank par 150 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Omnitel akciju iegādei no TeliaSonera, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Šis ir viens no lielākajiem finansējuma darījumiem Lietuvā šajā gadā.

TeliaSonera Group piederošie uzņēmumi Teo un Omnitel apvienos spēkus Lietuvā un nākamgad piedāvās apvienotus pakalpojumus platjoslas un mobilajiem sakariem, internetam, televīzijai un IT.

Oktobrī tika paziņots, ka Teo iegādāsies 100% Omnitel akciju no tā pašreizējā akcionāra TeliaSonera. Darījuma kopējā vērtība sasniedz 220 miljonus eiro.

Teo aizņemsies 75 miljonus eiro no SEB bankas un 75 miljonus eiro no Danske Bank.

Paredzams, ka darījums noslēgsies nākamā gada sākumā.

TeliaSonera nākotni Latvijā redz vienā uzņēmumā, bet ir saglabājusies interese iegūt abus uzņēmumus; ekonomikas ministre šajā jomā norāda uz kvalitatīva pētījuma trūkumu

Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom (LT) un Latvijas mobilā telefona (LMT) līdzīpašniecei zviedru TeliaSonera (TS) jaunajā stratēģijā ir būtiska konverģence, lai kompānija būtu konkurētspējīga starptautiskā mērogā – veiksmīgāko tirgus dalībnieku vidū, intervijā DB sacīja TS stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Kenets Radne. Infrastruktūras jomā svarīgs ir piekļuves jautājums, kurā ir apvienots labākais no mobilā, fiksētā, platjoslas un wi-fi tehnoloģijām. Tas ir nepieciešams, lai tirgū piedāvātu klientiem labāko un viņi varētu lietot dažādas tehnoloģijas. Konverģence neatkarībā no cilvēka atrašanās vietas un izmantotās ierīces – mājās vai ceļā, lietojot tos pašus servisus datoros vai mobilajās ierīcēs. Latvijā mums ir divi lieli uzņēmumi, no kuriem viens – vēsturiski ir fiksēto sakaru nodrošinātājs un sakaru sniedzējs «caur kabeļiem», bet otrajam ir mobilais spārns. Jāpiebilst, ka Latvijā ir arī trešais pilnībā (100%) TS piederošais uzņēmums Telia Latvija. «Klienti pēdējā laikā mums jautā, vai var salikt visu kopā, jo vēlamies vienu servisu, nevis līgumus ar katru operatoru atsevišķi,» norādīja K. Radne. Vairākos TS pārstāvētajos tirgos, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā visi servisi ir kopā. Pārējos tirgos mēs raugāmies pēc attīstības virziena, lai būtu sinerģijas iespējas. TS ir interese abus Latvijas telekomunikāciju uzņēmumus apvienot vienā kompānijā. Viens no veidiem ir servisu strādāšana kopā, bet to ir ļoti grūti panākt, darbojoties kā atsevišķiem uzņēmumiem, atzīmēja K. Radne. Tomēr vienlaikus tehnoloģijas ir jāsavieno ne vienkāršākajā veidā, bet tā, lai būtu rezultāts. Arī no citām valstīm klienti ir apliecinājuši, ka viņiem patīk šāda prakse, piebilda K. Radne.

Auditorkompānija KPMG valdībai piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šodien žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka valdība šodien iepazīstināta ar auditora pētījumu par tālāko rīcību saistībā ar abiem uzņēmumiem. Kopumā izvērtēti astoņi rīcības scenāriji, taču valdībai piedāvāts izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot abus uzņēmums, vienlaikus saglabājot valsts kontroli.

Ministrs atzina, ka valdības partneris uzņēmumos TeliaSonera jau ilgstoši vēlējies kompānijas apvienot, tajā saredzot tehnoloģiskās izaugsmes un izmaksu efektivitātes priekšrocības. Nianse gan ir, ka TeliaSonera vēlējusies pārņemt kontroli pār potenciāli jaunveidojamo uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā par risinājumu savstarpējās akcionāru attiecībās.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Zviedrijas koncernam TeliaSonera piederošajam Lietuvas IT un fiksēto telekomunikāciju operatoram Teo nebūs jāvēršas Lietuvas Konkurences padomē jautājumā par tam pašam koncernam piederošā mobilo sakaru operatora Omnitel iegādi, atzinusi Lietuvas Konkurences padome.

Kā norādījis padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks, padome uzskata, ka darījumam nav vajadzīga tās atļauja, jo abi uzņēmumi līdz tam piederēja vienam īpašniekam un varēja sniegt kopīgus pakalpojumus, un arī pēc šā darījuma situācija būtiski nemainīsies.

Konkurences padome uzsvērusi, ka iekšēji pārkārtojumi vai jauna uzņēmuma veidošana saistīto uzņēmumu grupas iekšienē nav uzskatāmi par koncentrāciju.

Kā jau oktobra sākumā tika paziņots, ka Teo par 220 miljoniem eiro iegādāsies 100% Omnitel akciju.

Tobrīd Teo valdes priekšsēdētājs Roberts Andersons izteicās, ka uzņēmumi padomi informējuši par saviem plāniem, bet pauda viedokli, ka tās piekrišana šajā gadījumā nav vajadzīga, jo pirkums nepalielinās koncentrāciju nedz mobilo sakaru, nedz interneta tirgū.

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Līdz šim Latvijas Mobilais Telefons (LMT) datu pārraides tīkla attīstībā jau investējis 85 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāve Elīna Lidere.

Kopš 4G projekta uzsākšanas, LMT katru darbadienu uzstāda vienu jaunu 4G bāzes staciju. Kopumā Kurzemē jau uzstādītas 52, Zemgalē - 88, Latgalē - 60, Vidzemē - 101 un Rīgā un Pierīgā - 199 4G bāzes stacijas. Subatē atklāta 500. bāzes stacija.

Patlaban LMT 4G mobilā interneta tīkls Latvijā pieejams 72 % iedzīvotāju.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, AS Latvijas Mobilais Telefons (LMT) apgrozījums audzis par 4,4%.

Uzņēmuma apgrozījums sasniedza 42,4 miljonus eiro. LMT EBITDA rādītājs (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni audzis par 13,6% sasniedzot 13,5 miljonus eiro.

Latvijas telekomunikāciju nozarē pagaidām vēl neatrisināts jautājums ir par fiksēto sakaru operatora Lattelecom un mobilo sakaru operatora LMT iespējamo apvienošanos. Jāpiebilst, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā šāda apvienošanās vēl nav notikusi. Igaunijā fiksēto un mobilo sakaru operatori apvienojās 2014. gadā, Lietuvā tas notika šāgada oktobra sākumā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Viens no nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīts ar Lattelecom un LMT apvienošanos, ir par ietekmi uz klientiem, vispirms jau par iespējamu pakalpojumu cenu pieaugumu, kā arī par izmaiņām, kas saistītas ar konkurenci telekomunikāciju tirgū. Kā liecina Igaunijas pieredze, fiksēto un mobilo sakaru operatoru apvienošanās nav atstājusi negatīvas sekas uz konkurenci, tāpat pakalpojumu cenas nav pieaugušas. Kā Dienai stāsta apvienotā telekomunikāciju uzņēmuma Eesti Telekom valdes priekšsēdētājs Valdo Kalms, «mēs nekādā ziņā nejūtamies kā monopols, jo konkurence Igaunijas telekomunikāciju tirgū ir pietiekami spēcīga. Arī pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nav mainījušās».

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 1,7 miljonu eiro jeb 4%, sasniedzot 46,8 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Savukārt EBITDA saglabājusies līdzvērtīga attiecīgajam pērnā gada periodam – 17,3 miljonu eiro apmērā.

Palielinās ieņēmumi no jaunajām biznesa jomām – tie gandrīz dubultoti, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Bezprocentu dalītā maksājuma ieviešana, jaunu veikalu atvēršana un interneta veikala izveide ir veicinājusi mazumtirdzniecības apjoma trīskāršu pieaugumu. 2,5 reizes kāpuši arī attālinātās skaitītāju nolasīšanas pakalpojuma – telemetrijas – ieņēmumi, kā arī gandrīz pusotru reizi pieauguši ieņēmumi no reklāmas izvietošanas. Datu centru pakalpojumi ienesuši par 40% vairāk nekā 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Nākotnē es nesaskatu nerezidentu biznesu kā AS Citadele banka stratēģisko virzienu, tā vietā dodot priekšroku aizdevumiem mazajam biznesam, aģentūrai Bloomberg sacījis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Austrumeiropas valstu biznesa direktors Žans-Marks Peteršmits.

Banka, kuras potenciālais pircējs ir ASV privātā kapitāla fonds Ripplewood Holdings, ir mainījusi darbības virzienu un ir gatava apkalpot ekonomiku, viņš uzsvēris. «Es kā stratēģisko mērķi nesaskatu nerezidentu biznesu,» viņš uzsvēris. «Mēs skatāmies uz tradicionālajiem bankas pakalpojumiem, no kā iegūst mājsaimniecības un uzņēmumi.»

Agrāk Parex banka strādāja ar nerezidentu klientiem. Kā raksta Bloomberg, pērn Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja, ka izmeklē pārskaitījumus, ko uz Parex kontiem veikusi TeliaSonera AB, lai veicinātu mobilo pakalpojumu licences iegādi Uzbekistānā. Kompānijas vadītājs pēc tam pameta kompāniju, bet četras amatpersonas tika atlaistas.

Nākamajā desmitgadē Eiropas Savienības (ES) regulas pilnībā un uz neatgriešanos izmainīs Eiropas telekomunikāciju tirgu, pēc desmit gadiem nebūs ne Bites, ne arī LMT un Tele2, intervijā aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Bite vadītājs Freds Renčaks.

Kā sacīja Renčaks, ES iniciētais vienotais digitālais tirgus atstās tikai lielos operatorus un nākamajos piecos līdz desmit gados Eiropas telekomunikāciju tirgus izskatīsies ļoti līdzīgs ASV tirgum, kur ir pamatā trīs operatori. «Tie būs pārstāvēti visā Eiropā, un mans minējums ir, ka tie varētu būt Vodafone, Telefonica, vēl kāds, bet to nebūs vairāk par trim,» stāstīja Renčaks. «Nebūs nekādas Bites, nekāda LMT, arī TeliaSonera un Tele2 nebūs.»

«Šie uzņēmumi kļūs supermazi, un tiem nebūs alternatīvu ceļu,» turpina Renčaks. «Nākamajos desmit gados būs milzīga Eiropas telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija un racionalizācija.»

Šajā nedēļas nogalē – no 5. līdz 7. decembrim Rīgas Ekonomikas augstskolā norisināsies videospēļu prototipēšanas sacensība Garage48 Gamedev, kurā komandas 48 stundu laikā centīsies pārvērst savas spēļu idejas darbojošos prototipos, informē organizētāji.

Šāda mēroga starptautisks pasākums Latvijā notiks pirmoreiz un tas vienkopus pulcēs IT speciālistus, māksliniekus, dizainerus, mārketinga un biznesa entuziastus un speciālistus. Dalībnieki tiks aicināti 5.decembra vakarā prezentēt savas idejas un izveidot komandas. Nākamo 48 stundu laikā komandas dalībnieki liks lietā savas prasmes, lai radītu strādājošu prototipu, ko vērtēs mentoru žūrija.

Dalībniekiem izstrādes procesā ar komentāriem, ieteikumiem un veiksmes stāstiem palīdzēs veiksmīgākie startup dibinātāji no Baltijas reģiona. Ingus Rūķis ir ilggadējs Garage48 dalībnieks, kurš ir ieguvis pieredzi draugiem.lv projektos, piemēram, spēļu platformā. Šobrīd I. Rūķis savu pieredzi pielieto mapon.com attīstībā.

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.