Autortiesību likums paredz, ka arī publicējot autora darbus - dzejas rindas vai prozas gabalu - sociālajos medijos, piemēram Twitter vai Draugiem.lv, to publicētājam var nākties autoram maksāt atlīdzību par viņa darba izmantošanu.

«Likumā sociālie mediji netiek kā sevišķi izdalīti – autortiesību likums attiecas uz jebkuru vietni, kur tiek izmantoti autora darbi,» Db.lv stāstīja AKKA/LAA Literāro darbu nodaļas pārstāve.

Pirms dzejas rindu vai prozas gabala publicēšanas sociālajos tīklos ir jāsaņem darba autora atļauja. «Pretējā gadījumā autors vai iestāde, ko autors ir pilnvarojis, ir tiesīgs par pārkāpumu sūdzēties, kā tas ir pieņemts tiesiskā valstī,» norādīja AKKA/LAA pārstāve.
Viņa gan norādīja, ka biedrība neveic uzskaiti par to, vai šādi gadījumi, ir bijuši.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA jāmaksā arī par dzejas rindu izmantošanu sēru vēstīs, līdzjūtībās un apsveikumos, tāpat maksa var tikt piemērota par dzejas rindu skandēšanu kultūras nama pasākumā, dzejas dienu pasākumā vai muzeju un bibliotēku pasākumos.

Ja ziņots, ka Lubānas novada pašvaldības laikraksta Lubānas Ziņas vadība lēmusi nelikt internetā pagājušo gadu numurus, jo nav vēlējusies maksāt AKKA/LAA dubultā par dzejas rindu publicēšanu.

Literāro darbu autortiesības ir spēkā autora dzīves laikā un 70 gadus pēc viņa nāves.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra