Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.
Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.
Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.
Biedē melni mākoņi
Latvijas Klimata neitralitātes klastera 2050 valdes loceklis Armands Gūtmanis atzina, ka, ņemot vērā Latvijā faktiski neeksistējošo regulējumu emisiju samazināšanai transportā, strauji pieaug specifiski draudi – ja transporta nozare nesamazina emisijas, tad lielāks emisiju samazinājums ir jāsasniedz citos tautsaimniecības sektoros, tai skaitā mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un citos. “Šādas pasīvas valdības rīcības dēļ Latvijai drīzumā var nākties pirkt emisiju samazinājuma kvotas no citām valstīm,” secināja A. Gūtmanis.
Savukārt Latvijas Universitātes Zinātnes departamenta direktora Justa Dimanta pētījumā Resursu potenciāls transporta nozares zaļināšanā, ekspertu vērtējums secināts, ka valsts nedefinē likumdošanas ietvaru, tas apgrūtina nozares emisijas samazināšanas centienus. Valdība faktiski ignorējusi tādu jautājumu kā privātais transporta parks – emisiju aspektā transporta centrālā problēma ir tieši privātais autoparks. Privāto auto skaits Latvijā turpina pieaugt un ar katru gadu kļūst vecāks, un tātad tas ir ar joprojām pārāk augstām emisijām. Valdība līdz šim ir izvairījusies no šī jautājuma aktīvas risināšanas. Latvijā ir tikai viens instruments, proti, subsīdijas fiziskām personām, iegādājoties zemas emisijas automobiļus, bet ar šo vienu instrumentu nepietiek, tā ietekme ir niecīga, secināts pētījumā.
Visu rakstu lasiet 28.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!