Baltijā digitāli visattīstītākie ir viesmīlības un finanšu jomas uzņēmumi, bet vismazāk digitālos risinājumus izmanto celtniecības un ražošanas uzņēmumi

Tā secināts PwC aptaujā par uzņēmumu digitālo briedumu Baltijā – Digital maturity in Baltics 2019, kurā piedalījās 70 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Ideja par šādu pētījumu radās pērn, kad PwC digitālās transformācijas vadītāja Baltijā Baiba Apine Finanšu ministrijas uzdevumā veica pētījumu par IT investīciju lietderību periodā no 2007. līdz 2013. gadam. «Secināju, ka mums ļoti labi ir gājis ar valsts e-pakalpojumiem, ir labi attīstīta IT infrastruktūra, valsts turpina digitalizēt sadarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Taču, pētot uzņēmēju digitālās spējas, secināju, ka situācija ir gaužām slikta, ko apliecina arī The Digital Society Index 2018, kur Latvija ir stipri zem Eiropas vidējā rādītāja – 5. vietā no beigām. Vēlējos saprast iemeslus atšķirībai starp digitalizācijas briedumu uzņēmumos un publiskajā pārvaldē,» viņa teic. Viens no galvenajiem iemesliem saistās ar to, ka uzņēmumi ir nelieli un lielākoties fokusējas uz vietējo tirgu, kas arī ir mazs. Tas ir cilvēcīgi pārskatāms, un līdz ar to nav lielas vajadzības izmantot dažādus digitālos rīkus – lielai daļai uzņēmumu pietiek ar Excel. «Ja uzņēmumi vairāk eksportētu, tas noteikti motivētu vairāk izmantot digitālos risinājumus,» teic B. Apine.

Plašākās iespējas tehnoloģiju izmantošanā paver klientu apkalpošana internetā un datu analīze, kā arī procesi, kas saistīti ar pamatdarbību.

Palīdz arī prasības

«Viesmīlības nozarē un finanšu pakalpojumu kompānijās ir ļoti skaidra digitālā vīzija. Savukārt visvairāk atpaliek ražotāji un celtniecības uzņēmumi. Viesmīlībā un finanšu pakalpojumu nozarē sadarbībai ar klientu neklātienē jau ir sen aprobēti zināmi risinājumi. Piemēram, liela daļa viesnīcu klientus iegūst no booking.com. Tieši tāpat internetbanka ir kaut kas pašsaprotams, attīstās mobilie maksājumi. Savukārt, saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto pētījumu, ražošanā un celtniecībā ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, tādēļ arī digitalizācija nav prioritāte,» saka B. Apine. Viņa spriež, ka būtiskus uzlabojumus būvniecības digitalizācijā būtu iespējams panākt, nosakot, piemēram, būves informācijas modelēšanas (BIM) izmantošanu kā obligātu.

Visu rakstu lasiet 21. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!