Jaunākais izdevums

Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

Jaunais doktorantūras modelis veicinās talantīgu doktorantu piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Salīdzinājums ar pārējām Eiropas valstīm parāda, ka 2018.gadā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits - četrreiz mazāks nekā vidēji ES un vairāk nekā septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar Lielbritāniju.

Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem. Kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3 līdz 4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas.

Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti - doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Svarīgi, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Jāpiebilst, ka būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.

"Doktorantūras modelis ir bijis viens no vājākajiem punktiem mūsu augstākās izglītības procesā un acīmredzami neefektīvs - milzīgs skaits studijas uzsākušo tās nepabeidz, "iestrēgstot" sistēmā. Tie, kuri tomēr aizstāv disertāciju un grādu iegūst, ļoti retos gadījumos to izdara plānotajos trīs līdz četros gados. Tam, kam būtu jābūt normai, šobrīd drīzāk ir izņēmums. Un tas notiek sistuācijā, kad mums šie jaunie doktori ir "vajadzīgi kā ēst" - mums to ir uz pusi mazāk kā būtu nepieciešams vienkāršai paaudžu nomaiņai, nerunājot par to, ka, ja vēlamies kā valsts dzīvot labāk un pelnīt vairāk, zinātnieku skaits būtu vairākas reizes jāpalielina," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) vadītāja Ieva Siliņa. Viņa uzskata, ka doktorantūra ir darbs nevis studijas.

"Grāds tiek piešķirts par to, ka topošais jaunais zinātnieks pierāda, ka spēj neatkarīgi veikt pētniecisko darbu. Tā arī ir viņa pirmā zinātniskā darba pieredze, kam būtu jāatspoguļojas sociālajā apdrošināšanā. Līdz šim uzsvars ir bijis uz studijām - apgūt kursus, atrasties lekcijās. Mums, LJZA biedriem, ir patiess prieks par jauno doktorantūras modeli, kas paredz gan centralizētas doktorantūras skolas - izcilības un zināšanu apmaiņas punktus, gan - vismaz divas trešdaļas doktorantūras studiju programmas veidot no zinātniskās pētniecības darba," teic LJZA vadītāja. Viņa ir parliecināta par to, ka pētnieciskais darbs doktorantūrā ir darbs, kam ir jāparedz atalgojums.

"Līdz šim disertācijas tika rakstītas, ja to varēja apvienot ar kādu citu pētniecisko darbu vai naktīs - kad "maizes darbs" pabeigts, bērni nolikti gulēt un mājsaimniecības pienākumi apdarīti. Nav brīnums, ka šādā režīmā disertāciju pabeigt varēja tikai maza daļiņa no tiem, kas vēlētos savu ikdienu saistīt ar vērtības radīšanu mūsu valstij. Jaunajā doktorantūras modelī paredzētais atalgojums - 12 000 eiro gadā ieskaitot nodokļus, risina šo problēmu. Turklāt augstskola vai zinātniskais institūts drīkst šai summai "piemest"," skaidro I. Siliņa, uzsverot, ka finansējums uzliek saistības doktorantiem pabeigt darbu un iegūt grādu optimālā laika posmā - trīs līdz četros gados. "Vēl viena lieliska ziņa ir tā, ka IZM ir radusi iespēju līdz 2023.gada beigām nodrošināt finansējumu doktoranūtas grantiem no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Tā ir ļoti tālredzīga darbība, kas ļaus ne tikai "uz papīra" sakārtot doktorantūru, bet arī ieviest šo veselīgo modeli praksē," spriež LJZA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RSU absolvente un “viedo zeķu” pētniece Anna Davidoviča: maģistrantūra ir par aizraujošiem pētījumiem

Sadarbības materiāls,09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maģistrantūras studijas paver plašāku skatu uz profesiju,” saka Anna Davidoviča, kas pašlaik ir sertificēta fizioterapeite traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā Orto. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Rehabilitācija absolvente un tagad turpina studijas doktorantūrā RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammā Medicīna.

Kāpēc pēc fizioterapijas pamatstudijām izlēmi apgūt rehabilitāciju?

Zināju, ka rehabilitācijas programma sagatavo augsti kvalificētus un konkurētspējīgus rehabilitācijas speciālistus, kuri spēj efektīvi īstenot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un dod plašāku ieskatu arī citu funkcionālo speciālistu, piemēram, ergoterapeitu un uztura speciālistu darbā. Jau bakalaura studijās ar tiem bija liela saskarsme, un gribēju turpināt šo sadarbību.

Maģistrantūras studiju saturs mani uzrunāja un apgūtais deva plašāku skatu uz profesiju. Liela nozīme bija arī tam, ka studijas notika piektdienās un sestdienās – to varēja apvienot ar klātienes pilna laika darbu, jo tajā laikā jau strādāju par fizioterapeiti. Mani vairāk interesēja tieši traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti, tāpēc specializējos šajā jomā, arī klīnikā Orto palīdzēju pacientiem ar muskuloskeletālām problēmām, kā arī arī pēc operācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir izveidojusi "Doktorantūras skolu" – platformu topošajiem un esošajiem doktorantiem, doktora grāda pretendentiem, pētniekiem un docētājiem. Tās mērķis ir nodrošināt operatīvu informācijas apriti, kvalitatīvu doktorantūras pieredzi un profesionālo kompetenču attīstību starpdisciplinārā vidē.

"Pētniecība ir un būs mūsu attīstības prioritāte, tādēļ "Doktorantūras skolas" atklāšanu varam uzskatīt par jauna izrāviena sākumu, kas nodrošinās papildus jaudu un iespējas jaunajiem zinātniekiem," uzskata RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Starp nozīmīgākajiem "Doktorantūras skolas" darbības virzieniem ir palīdzība pētījumu plānošanā, dizainā, datu apstrādē, to interpretācijā un projektu sagatavošanā. "Doktorantūras skola" darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā doktoranti un citi pētnieki operatīvi un kompetenti varēs saņemt nepieciešamo informāciju un konsultācijas pētījumu kvalitatīvai izstrādei.

"Doktorantūras skolas ienāca mūsu valstī līdz ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu doktorantu stipendijām - visbiežāk kā brīvprātīgi organizēta, dažreiz tīri formāla iniciatīva, kas aptvēra konkrētu zinātņu nozari. "Doktorantūras skolas" izveidošana ir nākošais līmenis RSU attīstībā pēc labākajiem ārvalstu paraugiem," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, atzīstot, ka, tā kā studijas doktorantūrā un darbs pie zinātniskā darba ir vientuļš process, tieši šāda skola var būt vieta, kur satikties līdzīgi domājošajiem, pārspriest aktualitātes un izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RTU sadarbībā ar Sakret izstrādā betona maisījumu 3D drukāšanai

Db.lv,13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents,03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Noskaidrots Expo 2025 Osaka Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētājs

Db.lv,23.07.2024

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Vizualizācijas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps

Lelde Petrāne,20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas viņiem dos iespēju laikus pabeigt pētījumus un aizstāvēt promocijas darbus, tādējādi palielinot jauno zinātnieku skaitu Latvijā.

Uz pārējo ES valstu fona Latvijas doktorantu pulks ir visnotaļ pieticīgs – 11,4 jaunie zinātnieki uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir krietni zem vidējās statistikas datiem.

Doktora grāda ieguvēju skaita ziņā Latvija ir pēdējā vietā ES.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa ir pārliecināta, ka valsts uzplaukuma pamatā ir attīstīta zinātne, tāpēc ir nepieciešams daudz lielāks jauno zinātnieku skaits.

Doktorants uz rokas gan saņems tikai aptuveni 550–570 eiro. Tas, protams, ir daudz labāk nekā pašreiz dažiem labākajiem pieejamie 114 eiro.

Visu rakstu lasiet 22. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kancelejas komisijas veiktās atlases, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi.

Viņai ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā.

“Baibas Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku. Atlases procesā esam novērtējuši, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Tādējādi Baibai Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019. gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

JV sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus.

Noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts „Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei”, kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar pēdējā laikā ļoti aktuālu tematu – ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus.

Pētniecības darbu projektā veikuši LU Vides zinātnes nodaļas zinātnieki, doktoranti, pētnieki un studenti. Projekta ietvaros izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo – plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījumu – spēj karsēt dažādos režīmos augstās temperatūrās, sekot līdzi karsēšanas procesā notiekošajām izmaiņām, analizēt šajos procesos iegūtos materiālus un gāzes, kā arī iegūt sintēzes gāzi – tālāk izmantojamu gāzu maisījumu, kas ir noderīgs gan kā kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Atkritumu gazifikācijas procesa galaprodukti ir izanalizēti laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par to tālākas izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) fonds no uzņēmuma "MikroTik" saņēmis ziedojumu viena miljona eiro apmērā Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pārstāvēto zinātņu nozaru atbalstam, informē LU.

Uzņēmums ir LU fonda mecenāts jau kopš 2011.gada, sniedzot atbalstu studentu stipendijām, kā arī finansējot nozīmīgus pētniecības projektus un pētnieku darbu, tai skaitā iekārtu iegādi.

LU platīna mecenāts līdz šim ir atbalstījis stipendijas septiņiem topošajiem fizikas skolotājiem, 34 doktoranti ir saņēmuši atbalstu trīs gadu garumā augstvērtīgu promocijas darbu izstrādei eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, 29 izcilības stipendijas saņēmuši topošie bioinformātikas speciālisti, kas specializējas bioinformātikas un molekulārās bioloģijas virzienā.

Atbalsts tiek nodrošināts arī pētniekiem, dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Līdz šim ir atbalstīti 127 pētniecības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru