Ministru kabinets ir atbalstījis jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību.
Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu - vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma. Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tostarp doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.
Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.
Jaunais doktorantūras modelis veicinās talantīgu doktorantu piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Salīdzinājums ar pārējām Eiropas valstīm parāda, ka 2018.gadā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits - četrreiz mazāks nekā vidēji ES un vairāk nekā septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar Lielbritāniju.
Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem. Kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3 līdz 4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas.
Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti - doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Svarīgi, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Jāpiebilst, ka būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.
"Doktorantūras modelis ir bijis viens no vājākajiem punktiem mūsu augstākās izglītības procesā un acīmredzami neefektīvs - milzīgs skaits studijas uzsākušo tās nepabeidz, "iestrēgstot" sistēmā. Tie, kuri tomēr aizstāv disertāciju un grādu iegūst, ļoti retos gadījumos to izdara plānotajos trīs līdz četros gados. Tam, kam būtu jābūt normai, šobrīd drīzāk ir izņēmums. Un tas notiek sistuācijā, kad mums šie jaunie doktori ir "vajadzīgi kā ēst" - mums to ir uz pusi mazāk kā būtu nepieciešams vienkāršai paaudžu nomaiņai, nerunājot par to, ka, ja vēlamies kā valsts dzīvot labāk un pelnīt vairāk, zinātnieku skaits būtu vairākas reizes jāpalielina," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) vadītāja Ieva Siliņa. Viņa uzskata, ka doktorantūra ir darbs nevis studijas.
"Grāds tiek piešķirts par to, ka topošais jaunais zinātnieks pierāda, ka spēj neatkarīgi veikt pētniecisko darbu. Tā arī ir viņa pirmā zinātniskā darba pieredze, kam būtu jāatspoguļojas sociālajā apdrošināšanā. Līdz šim uzsvars ir bijis uz studijām - apgūt kursus, atrasties lekcijās. Mums, LJZA biedriem, ir patiess prieks par jauno doktorantūras modeli, kas paredz gan centralizētas doktorantūras skolas - izcilības un zināšanu apmaiņas punktus, gan - vismaz divas trešdaļas doktorantūras studiju programmas veidot no zinātniskās pētniecības darba," teic LJZA vadītāja. Viņa ir parliecināta par to, ka pētnieciskais darbs doktorantūrā ir darbs, kam ir jāparedz atalgojums.
"Līdz šim disertācijas tika rakstītas, ja to varēja apvienot ar kādu citu pētniecisko darbu vai naktīs - kad "maizes darbs" pabeigts, bērni nolikti gulēt un mājsaimniecības pienākumi apdarīti. Nav brīnums, ka šādā režīmā disertāciju pabeigt varēja tikai maza daļiņa no tiem, kas vēlētos savu ikdienu saistīt ar vērtības radīšanu mūsu valstij. Jaunajā doktorantūras modelī paredzētais atalgojums - 12 000 eiro gadā ieskaitot nodokļus, risina šo problēmu. Turklāt augstskola vai zinātniskais institūts drīkst šai summai "piemest"," skaidro I. Siliņa, uzsverot, ka finansējums uzliek saistības doktorantiem pabeigt darbu un iegūt grādu optimālā laika posmā - trīs līdz četros gados. "Vēl viena lieliska ziņa ir tā, ka IZM ir radusi iespēju līdz 2023.gada beigām nodrošināt finansējumu doktoranūtas grantiem no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Tā ir ļoti tālredzīga darbība, kas ļaus ne tikai "uz papīra" sakārtot doktorantūru, bet arī ieviest šo veselīgo modeli praksē," spriež LJZA vadītāja.