Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

Nākamo piecdesmit gadu laikā Igaunija ekonomiskajā attīstībā apsteigs Franciju, Itāliju un Spāniju un sasniegs Somijas un Austrijas dzīves līmeni, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumu, vēsta laikraksts Postimees.

OECD publiskotā pētījumā Skats uz 2060 gadu: ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas secināts, ka Igaunijas izaugsme nākamos piecdesmit gadus būs aptuveni 2,6% gadā, kas ir straujākais temps starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādējādi apsteidzot vairākas Vecās Eiropas ekonomikas lielvaras.

Atsevišķi Igaunijas eksperti tikmēr norāda, ka šīs aplēses varētu būt arī pārlieku piesardzīgas. Tā, piemēram, lietišķo pētījumu centra Centar analītiķis Janno Jarve uzskata, ka OECD savos aprēķinos nav iekļāvusi cilvēcisko un fizisko kapitālu.

Tomēr gan Igaunijas banku nozares pārstāvji iegūtos datus komentējuši visai izvairīgi. Igaunijas Centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons laikrakstam norādījis, ka publiskajā telpā nevēlas fantazēt, bet Swedbank bijusi vecākā ekonomiste Maris Lauri norāda, ka ilgtermiņa ekonomiskās prognozes balstās zināšanās par esošo, bet gaidāmās izmaiņas nav iespējams paredzēt.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Nākamo četru gadu laikā Ķīnas ekonomika apsteigs ASV un kļūs par pasaulē lielāko. Savukārt jau šogad, Ķīnas ekonomika apsteigs eirozonas ekonomiku, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses.

Tikmēr Indijai šogad izdosies apsteigt Japānas ekonomiku, bet ap 2025. gadu – Ķīnas un Indijas ekonomikas – būs lielākas nekā Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Japānas un ASV ekonomikas kopā, prognozē OECD.

Nākamo 50 gadu laikā pasaules iekšzemes kopprodukts augs par 3%, tomēr dažādos zemeslodes reģionos būs dažādas izaugsmes atšķirības. Neskatoties uz to, ka pasaules nabadzīgajām valstīm izaugsmes tempi varētu četrkāršoties, joprojām saglabāsies lielas atšķirības ienākumu sadalē.

OECD norāda, ka dzīves līmenis attīstības valstīs līdz 2060. gadam sasniegs 25% - 60% no tā, kādu bauda ASV. Ātrā ekonomikas izaugsmes Indijā un Ķīnā vidējie viena iedzīvotāja gada ienākumi pieaugs septiņas reizes, kas ievērojami uzlabos ķīniešu un indiešu dzīves līmeni. Ķīnā dzīves līmenis mainīsies straujāk, jo valstī ir spēcīga ražošanas un investīciju izaugsme.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air apsver iespēju iegādāties Somijas helikopteru transporta kompāniju Copterline, tādējādi cerot piesaistīt papildus pasažierus no Helsinkiem.

Helikopteru kompānija Copterline nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu no Helsinkiem uz Tallinu. Par Estonian Air plāniem vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

Estonian Air padomes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss norādīja, ka helikopteru maršruts starp Tallinu un Helsinkiem ir viens no veidiem, kādos piesaistīt vairāk cilvēku lidojumiem uz Eiropu caur Igaunijas galvaspilsētu.

«Uzņēmēji varētu ļoti ātri nokļūt no Helsinku centra uz Tallinu, no kurienes doties tālāk. Tas būtu daudz ātrāk nekā braukt uz Helsinku lidostu un pēc tam lidot ar Finnair,» sacīja J. Heleniuss. No Helsinkiem uz Tallinu ar helikopteru iespējams nokļūt 18 minūšu laikā.

Metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums Tolmets veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Sakārtos saimniecību

Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Kaut arī pagaidām izziņota divu veikalu atklāšana, Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai Hennes and Mauritz (H&M) tāda izmēra pilsētā kā Rīga trīs veikali būtu minimums.

To šodien Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajā diskusijā par zīmola ienākšanu Rīgā atzina asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, BPT Asset Management vadītājs Andžejs Neguliners un Retail Baltic eksperts Zulfukars Tosuns.

Neguliners uzsvēra, ka Rīgā vēsturiski izveidojušies trīs lielākie tirdzniecības centri - Galerija Centrs, kas tendēta uz galvaspilsētas tūristu plūsmu, Alfa un Spice, ko iecienījuši attiecīgi abu Daugavas pušu iedzīvotāji.

«Veikala atvēršana Spicē būtu nākamais loģiskais solis,» sacīja Tosuns.

Neguliners uzskata, ka H&M ienākšanas dēļ konkurentu bankroti nav gaidāmi, jo Rīga uzskatāma par miljonu pilsētu, taču, visticamāk, tiktu samazināta atsevišķu veikalu klientu plūsma, piemēram, Vecrīgā.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express šā gada pirmajā pusgadā Baltijā pārvadājis par 23% vairāk pasažieru nekā pērn analogā laika periodā. Šogad pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis līdz 192 000, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

«Lux Express pirmā pusgada rezultāti iepriecina ar pozitīvu tendenci - latvieši arvien biežāk izvēlas ceļot uz Baltijas galvaspilsētām ar autobusu. Šogad vietējo ceļotāju skaits ir palielinājies par 25% salīdzinājumā ar pērno gadu, palielinājies braucēju skaits reisos gan uz Tallinu, gan uz Viļņu. Šogad uz Tallinu ir ceļojuši par 25% vairāk vietējo pasažieru nekā pērn, savukārt uz Viļņu - par 26% vairāk,» norāda Lux Express valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Pārvadātājs šogad investējis aptuveni 3 miljonus eiro sešu jaunu biznesa klases autobusu iegādē. Jaunie Lux Express Lounge autobusi no Rīgas uz Tallinu kursē kopš 12. jūnija. Lounge autobusos, kuros ir 15 jaunas biznesa klases sēdvietas līdzšinējo 10 sēdvietu vietā, ļauj palielināt pārvadāto biznesa klases pasažieru skaitu visā Baltijā.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā. Absolūtais vairākums norāda, ka neapsvērtu iespēju piedalīties finanšu piramīdu darījumos.

Finanšu piramīdu kompānija MMM nolēmusi popularizēt savu darbību Latvijā un dibināt biedrību MMM 2011 KLUBS.

Kompānija MMM savu darbību balsta uz finanšu piramīdas principiem, solot dalībniekiem procentuāli augstus ieguvumus no ieguldītajiem līdzekļiem. Kompānija tiek saistīta ar finanšu krāpniecību, un tās bijušais vadītājs Sergejs Mavrodi ir tiesāts par finanšu mahinācijām. Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā (17% - drīzāk nebūtu jāatļauj; 70% - noteikti nebūtu jāatļauj biedrības dibināšana Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums.

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Hennes and Mauritz (H&M) cenas Rīgas veikalos neatšķirsies no H&M veikaliem citās Eiropas valstīs un pilsētās, informēja H&M vadītāja Somijā un Latvijā Marika Pīko.

Viņa sacīja, ka cena var nedaudz atšķirties vienīgi atšķirīgo nodokļu dēļ, apģērba piegādes izmaksu vai valūtas likmju atšķirībām. Taču pircēji šo atšķirību, visticamāk, neizjutīs.

Runājot par veikalu izvietojumu, Pīko norādīja, ka H&M veikaliem Rīgā ir izvēlētas vislabākās ēkas un atrašanās vietas. Tāpat viņa atzīmēja, ka H&M saskata augstu potenciālu ne tikai Rīgā, bet arī visā Baltijā. Taču patlaban kompānijas uzmanības lokā ir pirmo divu veikalu atklāšana un darbība Rīgā.

Viņa atklāja, ka nākamo H&M veikalu Baltijas reģionā varētu atklāt nākamā gada rudenī Igaunijā. Kad varētu atklāt veikalu Lietuvā, Pīko nevarēja vēl skaidri pateikt.

Somijas prāmju operatorkompānija Viking Line aprīlī reisos starp Tallinu un Helsinkiem norīkos jaunu katamarānu Viking Faster (FSTR).

Katamarāns starp Tallinu un Helsinkiem kursēs no 10.aprīļa līdz 22.oktobrim, un brauciena ilgums ar to būs viena stunda un 45 minūtes.

Viking Line jaunu kuģi šajā maršrutā norīko, reaģējot uz lielo pieprasījumu, kompānija informēja biržu, norādot, ka kuģis var pārvadāt 850 pasažieru un 120 automašīnu.

«Dažiem cilvēkiem patīk pavadīt laiku uz kuģa, bet citi vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt galamērķī. Tādēļ mēs nolēmām iznomāt kuģi, ar kuru veikt ekspresbraucienus. Šogad mēs vēlamies sākt arī papildu reisus no pavasara līdz rudenim. Ir tik liels pieprasījums, un mēs nevēlamies, lai kāds paliktu krastā,» norādīja Viking Line pārdošanas un mārketinga vadītājs Kajs Takolanders.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" lūdza investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas bija jāiesniedz līdz 30.martam.

Balsojuma rezultātā "Elko grupa" ir saņēmusi investoru, kuriem kopsummā pieder 82% no emitēto obligāciju kopsummas, piekrišanu.

Tādējādi uzskatāms, ka investori ir piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, vēstīts biržai.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum. "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, teikts grupas paziņojumā.