Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.
Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban visu Baltijas valstu ministri, ministriju dienesti, regulatori kopā strādā pie vienotas Baltijas valstu gāzes tirgus arhitektūras. Tas ir nebijis process, ministri ir parakstījuši vienošanās, kas paredz šajā jomā strādāt.
«Trešā daļa, kas, manuprāt, ir svarīgākā, ir tā, ka esam kļuvuši par globālā gāzes tirgus dalībniekiem. Vairs neesam bloķēta, izolēta sala. Minēšu divus piemērus. Nupat Polijas kolēģi apstiprināja, ka risinās GIPL (Polijas-Lietuvas starpsavienojums) projekts. Tas ieliek Baltiju jaunā dimensijā. Ir ne tikai Baltijas-Somijas vienotais gāzes tirgus, bet kļūstam arī par Eiropas Savienības vienotā gāzes tirgus sastāvdaļu. Tas notiks ne vēlāk kā 2022.gadā. Globālie tirgus spēlētāji to redz kā jaunu iespēju. Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka Lietuvos Dujos, Lietuvos Energijos vasaras otrā pusē sūknēs gāzi iekšā Inčukalna terminālī. Tā būs amerikāņu kompānijas gāze. Mēs darbojamies līdzīgi kā starptautiskie tirgi. Mēs pērkam spot tirgos mums izdevīgu risinājumu, izmantojam mūsu infrastruktūru. Tādā pašā veidā tirgojamies ar gāzes tirgotājiem, kas darbojas ar cauruļvadiem, kombinējot izdevīgāko risinājumu. Tajā brīdī, kad veidosies pēdējais savienojums ar Eiropu, GIPL projekts, tādā pašā veidā strādāsim ar tiem operatoriem, kuri izmanto visdažādāko infrastruktūru,» skaidroja ekonomikas ministrs.
Pēc viņa teiktā, patlaban ielikti pamati tirgus mehānismiem, taču priekšā vēl ir daudz darba pie Baltijas vienotā tirgus arhitektūras.
«Kopējā tirgus mehānisma izveide ir ļoti komplicēta. Praktiski visi tirgus dalībnieki mēģina saprast, kā rīkoties, arī regulators (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) mācās strādāt. Bijām monopola apstākļos, bet šobrīd situācija mainās un tirgus dalībnieki piesaka modeļus, kādos gribētos strādāt. Regulators pielāgojas tam, lai viss darbotos. Gada sākumā bija zināma nervozitāte par to, cik efektīvi izmantosim Inčukalnu, bet šobrīd jūtamies relatīvi mierīgi. Ir pieteikumi, kas rada skaidrību, ka pietiekami liels dabasgāzes apjoms tiks iesūknēts krātuvē. Tas ir daudz kompleksāks tirgus risinājums nekā līdz šim,» sacīja Ašeradens.
Taujāts, vai nav bažas par Latvijas gāzes apgādi un gāzes rezervēm ziemā, ministrs norādīja, ka Baltijā ir neliels un krītošs gāzes patēriņš. «Vienīgais tehniskais risks, kas pastāv, ja noteiktu laiku pēc kārtas - vismaz nedēļu vai 10 dienas - temperatūra ir zem mīnus 22-25 grādiem un paaugstinās gāzes patēriņš. Savukārt Inčukalna gāzes krātuve ļauj optimāli balansēt piegādes, kas ir cauruļvados. Tā līdz šim zināmā mērā ir kalpojusi kā bufera elements atkarībā no situācijas, piemēram, ja veidojas deficīts. Deficīts nozīmē strauju cenu pieaugumu tirgū, savukārt Inčukalna gāzes krātuve ir tas elements, kas to kompensē. Uzņēmēju risks ir iesūknēt šo gāzi un turēt gadījumiem, kad ir auksts, un tad labi to pārdod,» klāstīja ekonomikas ministrs.
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm augustā Inčukalna gāzes krātuvē vajadzētu būt pietiekamai, sabalansētai rezervei. «Gada sākumā baidījāmies, ka tā nebūs. Bijām pieraduši strādāt ar Gazprom lēmumiem par gāzes glabāšanu, taču tagad ir pilnīgi jauna situācija - dažādi tirgus dalībnieki iesūknē gan savām vajadzībām, gan kā rezervi gadījumiem, ja tirgus ir apstājies,» piebilda Ašeradens.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzturēšanas izmaksas nevajadzētu uzlikt uz patērētāju pleciem ar kādu īpašu maksājumu. Šis jautājums jāsakārto tirgum.
«Mums, godīgi sakot, pietiek jau ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumiem. Esam diezgan lielā makroekonomiskā problēmsituācijā saistībā ar energocenu konkurētspēju, nonākot globālos tirgos. Tajos mūsu energocenas, it īpaši energointensīvajiem lietotājiem, ir nekonkurētspējīgas. Pašlaik mēs manevrējam, lai vismaz gāzes segments būtu konkurētspējīgs. Tas ir jārisina tirgum, un šobrīd izskatās, ka tas ir risināms. Ņemot vērā, ka Inčukalns kļūst par vienota Baltijas gāzes tirgus daļu, tas būtu ļoti negodīgi, ja mēs liktu Latvijas iedzīvotājiem samaksāt par šo, lai kompensētu cenas pārējiem Baltijas lietotājiem,» pauda ministrs.
