Zaļā karotīte un Bordo karotīte jauc prātus kā ražotājiem, tā pircējiem; uzņēmēji vērš uzmanību uz lielākiem bonusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā uzlabot esošo un vai nepieciešama konceptuāli jauna nacionālās pārtikas kvalitātes shēma – vērtē DB uzrunātie pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma un Zaļā karotīte izveidota 2001. gadā. Tā piešķirama produktiem, ja vismaz 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās. 2014. gadā izveidota Bordo karotīte, kuru lauksaimnieki kritizēja kā valsts naudas ieguldīšanu importa produktu reklamēšanā – to piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet izejvielas var būt ievestas. Produktiem, kuri tikuši pie karotītēm, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos (par zaļo iepirkumu DB plašāk rakstīja 29.01.) Kā informē Pārtikas produktu kvalitātes klasterī, strauji palielinās uzņēmumu interese par karotītēm, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Aizvadītā gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Shēmā iesaistījušies aptuveni 80 uzņēmumi.

Izpratnes nav

«Kopumā ideja par īpašām, vienkārši atpazīstamām norādēm, pircējiem izvēloties Latvijas preci, ir pareiza un atzīstama. Taču, mūsuprāt, sabiedrībā nav pietiekami dziļas izpratnes ne par Zaļās un Bordo karotītes nozīmi, ne atšķirību, un to, ka abi marķējumi uz produktiem norāda atbilstību paaugstinātas kvalitātes prasībām. Redzam, ka to ir iespējams mainīt, pastiprināti informējot un izglītojot sabiedrību par abām nacionālās kvalitātes shēmas zīmēm,» uzskata Inese Žēpere, a/s Rīgas piena kombināts Kvalitātes departamenta vadītāja. «Pašlaik šīs zīmītes mums dod iespēju piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos. Papildu bonusi vai bezmaksas sertifikācija, mūsuprāt, varētu iedrošināt ražotājus,» uzskata I. Žēpere.

Marķējuma pozitīvais pienesums ir pircēju orientēšana uz Latvijā audzēta un ražota produkta popularizēšanu, savukārt vērtē SIA Spilva ražošanas direktore Egita Bērziņa. «Mīnuss ir pretnostatījums attiecībā uz citiem Latvijā ražotiem produktiem, kuri, piemēram, Latvijā neizaug (ananāsi, persiki, paprika, čili pipari, garšvielas) un kuru ražošana Latvijā dod ne mazāk vērtīgu pienesumu valsts ekonomikai samaksāto nodokļu un arī ražošanā, izplatīšanā, nodrošināto darbavietu izteiksmē. Attiecīgi marķējuma ieviešanas pamatojums ir selektīvs.» E. Bērziņa uzskata, ka marķējumam pāri stāv zīmols, jo «katrs, kas plāno Latvijā strādāt ilgtermiņā, par savu produktu un kvalitāti vispirms atbild ar savu vārdu. Dažādiem produktiem atšķiras receptūras, un katram cilvēkam ir savas iecienītās garšas, taču par kvalitāti pilnībā atbild zīmols. Tikai pēc tam seko dažādi marķējumi – obligāti noteiktās sastāva norādes, dažādas vairākiem ražotājiem kopīgas marķējuma sistēmas un arī uzņēmumu pašu izstrādāts marķējums».

Visu rakstu Sakuļ omletē vietējo, ievesto un bio lasiet lasiet 2. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra