Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu «Mīlestības vārdā. 18+» autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Šipkēvica autoratlīdzības summu veido viņa paša kā mākslinieka dalība šajā pasākumā (11 500 eiro), koncerta mākslinieciskās daļas izpildproducēšanas pakalpojumu nodrošināšana (4399 eiro), kā arī saturiskās koncepcijas izstrāde (1176 eiro).

Videografiku autors Gatis Mūrnieks par koncertu nopelnījis aptuveni 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - teju 6000 eiro. Sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers - 1000 eiro. Jānis Jubalts, kurš arī ir «Prāta vētras» biedrs un uzstājās šajā koncertā, raidījumam veidotājiem norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies draugu aicināts.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Jaunākie TNS Latvia mērījumi liecina par radio auditorijas pieaugumu AS Radio SWH grupas radio stacijās.

Sasniegtās nedēļas auditorijas pieaugums (Reach) vērojams gan Radio SWH (+37,5 tūkst.), gan Radio SWH Rock (+2,2 tūkst.), bet vislielāko nedēļas auditorijas pieaugumu sasniegusi Radio SWH+ (+64.3 tūkst.).

Likumsakarīgi pieaudzis arī grupas unikālo klausītāju skaits – pavasara mērījumos tie bija 344 tūkstoši, bet rudens reitingi liecina, ka AS Radio SWH grupas stacijas sasniedz 419 tūkstošus nedēļas unikālo klausītāju.

Lielu artavu devusi apraides zonu paplašināšana šajā gadā gan Radio SWH, gan Radio SWH+, gan Radio SWH Rock.

AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics komentē: «Tas ir vērā ņemams sasniegums – laikā, kad valsts zaudē cilvēkus, kuri brauc prom, AS Radio SWH spēj palielināt klausītāju skaitu, turklāt ievērojami.»

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija «Reportieri bez robežām» (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Organizācija ir informēta par situāciju Latvijas sabiedriskajos medijos, tostarp strīdu par darbinieku atalgojumu un neapmierinātību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), informēja RSF.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, RSF nākusi klajā ar aicinājumu nekavējoties risināt «satraucošo situāciju» un iekšējo konfliktu Latvijas Radio.

RSF Eiropas savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītāja Polīna Adesa-Mevele uzsvēra, ka vispārējais budžeta spiediens rada satraucošu apdraudējumu ziņu un informācijas kvalitātei, ko ražo Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pārāk ilgi pakļautas stingriem finansiāliem ierobežojumiem.

«Mēs aicinām varasiestādes pievērst maksimālu uzmanību sabiedriskā radio darbinieku prasībām un izstrādāt stratēģiju, lai krīzi atrisinātu, cik drīz vien iespējams,» teikts organizācijas paziņojumā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veicis nozīmīgu, pasaules mēroga atklājumu - spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB).

Ātrie radio uzliesmojumi ir īsi starojuma zibšņi radio diapazonā, kas nāk no liela attāluma ārpus mūsu galaktikas un var atkārtoties. Līdz šim tikai četriem no simtiem novēroto Ātro radio uzliesmojumiem bija zināma precīza atrašanās vieta. Novērotais uzliesmojums ir zemei vistuvāk reģistrētais. Atklājums maina pētnieku pieņēmumus par šo noslēpumaino ārpusgalaktisko notikumu izcelsmi.

“Šis atklājums bija pirmais puzles gabaliņš ātro radio uzliesmojumu mīklai,” atzīst Benito Markote (Benito Marcote) no Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON), kas ir šī pētījuma galvenais autors.

Pētījumā tika izmantoti 8 radioteleskopi no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops RT-32. Kopīgā novērojumu sesijā piecu stundu laikā konstatēja četrus atkārtotus uzliesmojumus. Tieši šī interferometrijas metode ļāva precīzi noteikt astronomiskā signāla atrašanās vietu debesīs. Sekojoši novērojumi ar Gemini redzamās gaismas teleskopu Havaju salās atklāja, ka uzliesmojums nāk no zvaigžņu veidošanās rajona Piena Ceļa tipa spirālveida galaktikā pusmiljarda gaismas gadu attālumā.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts papildināts ar Rīgas radio un televīzijas torni, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Rīgas radio un televīzijas torņa īpašnieks ir valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kas paudis piekrišanu noteikt objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

Rīgas radio un televīzijas tornis ir pilnībā saglabājis sākotnējo būvapjomu un dekoratīvo apdari, oriģinālos būvmateriālus un būvelementus, sākotnējo plānojumu un daļēji interjera apdari. Tā ir tipoloģiski reta celtne, saglabājusi sākotnējo funkciju.

Rīgas radio un televīzijas tornis izceļas ar savam laikam unikāliem inženiertehniskiem risinājumiem un kvalitatīvi augstvērtīgu būvizpildījumu. Tornis ir pilsētbūvnieciski un ainaviski ļoti nozīmīgs Rīgas pilsētas akcents, kas ticis noteikts kā prioritārs uzstādījums, jau būvi projektējot. Objektam ir izteiksmīgs, ekspresīvs un vienlaicīgi eleganti viegls arhitektoniskais koptēls.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus, liecina Čehijas sabiedriskā radio žurnālistu iegūtā informācija.

Bijušie «Huawei» darbinieki un anonīmi avoti Čehijas izlūkošanas dienestos radio pētnieciskā raidījuma «Radiožurnal» žurnālistiem pastāstījuši, ka lietišķo tikšanos laikā vākta informācija un vēlāk tā ievadīta centrālajā datubāzē, kurai piekļūt var arī no «Huawei» galvenā biroja Ķīnā.

Divi bijušie «Huawei» vadības Čehijā darbinieki nesen anonīmās intervijās Čehijas sabiedriskajam radio atklājuši, ka viņiem «Huawei» iekšējā datubāzē bijis jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīga informācija par klientiem, piemēram, bērnu skaits un intereses, kā arī personas finansiālā situācija.

«Piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta šajā klientu attiecību pārvaldes sistēmā, var pārvaldīt tikai no galvenā biroja Ķīnā. Ir ļoti grūti atklāt un pierādīt, kuram bijusi piekļuve šiem datiem un kādam mērķim tā izmantota,» sacījis viens no bijušajiem «Huawei» vadības Čehijā darbiniekiem.

Ar mērķi radīt pasaulē, tajā skaitā Latvijā, populāru, bet līdz šim nebijušu hip-hop žanra raidstaciju – radio EHR Mediju Grupa, kopā ar reperi Ozolu, DJ Gustavito un žanra komūnu hiphops.lv, izstrādājuši jaunu EHR HIP-HOP FM mūzikas digitālo radio un iesnieguši projektu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā Rīgā par FM apraides tiesību piešķiršanu 100,0 MHz frekvencē.

Atbalstu šai iniciatīvai jau paguvuši izteikt daudzi pašmāju iecienīti hip-hop mūziķi un industrijas pārstāvji.

Apzināti izpētot žanru, secināta tā popularitāte un dominance pasaulē, kas plaši atspoguļojas arī Latvijas mērogā gan jauniešu, gan šī stila cienītāju vidū, kuri uzauguši klausāmies tādus žanra pamatlicējus kā Eminem, Jay-Z, 50 Cent kā arī pirmos hip-hop vēstnešus Latvijā – Gustavo, Ozolu, Gacho un citus. Šī ir unikāla iespēja hip-hop žanram un kultūrai izcīnīt savu vietu ēterā.

EHR Latviešu Hiti veiksmes stāsts bija identisks. Sākotnēji tika radīts digitāls mūzikas kanāls, kurš pieejams visos Latvijas digitālā radio servisos, lai izvērtētu klausītāju patiku, tendences, pēc kā tika realizēts FM skanējums desmit Latvijas pilsētās. Tādēļ hip-hop žanra ietvaros darīts tas pats – radīts un notestēts šis muzikālais formāts, ietverot un atbalstot Latvijas izpildītājus, gan šobrīd esošās aktuālās, gan 20-gades zelta fondu dziesmas, kas ārzemju straumēšanas servisos ir ļoti pieprasītas. Tas atspoguļojis labus rezultātus, pēc kā secināts, kas tas apmierina esošo hip-hop mūzikas klausītāju vēlmes.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

AS Radio SWH ieguvusi jaunas apraides tiesības Radio SWH Rock radiostacijai. Tā turpmāk skanēs arī Valmierā un Bauskā 98,8 MHz frekvencē

NEPL padomes sēdē pieņemts lēmums par apraides tiesību piešķiršanu divām jaunām frekvencēm, kas nodrošinās Radio SWH Rock skanējumu Valmierā (aptuveni 50 km rādiusā) un Bauskā (aptuveni 20 km rādiusā).

Pirmos piecpadsmit Radio SWH Rock pastāvēšanas gadus to bija ierasts dzirdēt tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet pērn AS Radio SWH ieguva tiesības uzsākt Radio SWH Rock apraidi Liepājā, Saulkrastos un Salacgrīvā, kas šobrīd jau ir tehniski īstenota.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas AS SAF Tehnika, kur tiek izgatavoti mikroviļņu radio.

AS SAF Tehnika dibināta 1999.gadā, taču uzņēmuma vēsture ir daudz senāka par tā oficiālo dibināšanas datumu. Jau 90. gadu sākumā radioinženieris Didzis Liepkalns (šā brīža uzņēmuma Tehniskais direktors un valdes priekšsēdētāja vietnieks) radīja telekomunikāciju iekārtas, sākotnēji privātām vajadzībām, vēlāk arī apkārtnē esošajiem uzņēmumiem. 1994.gadā viņš radīja telefona līnijas pagarinātāju un video signāla pārraidītāju, izmantojot mikroviļņu radio - tie bija pirmie produkti, kuri tika pārdoti SAF zīmola paspārnē. Pirmais SAF komerciāli veiksmīgais produkts - AM-10, spēja nodrošināt datu pārraides ātrumu līdz 2Mbps.

Jauns noteikumu projekts noteiks prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem, kuriem netiek piemērotas Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) prasības, informē Satiksmes ministrija.

Atšķirībā no līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajā projektā, kurš izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā, ietvertās prasības radio aprīkojuma sastāvam un navigācijas aprīkojumam attieksies uz visiem kuģu tipiem (kravas, pasažieru, zvejas un atpūtas), tādējādi uzlabojot normatīvā regulējuma pārskatāmību.

Noteikumu projekts paredz noteikt vienādas prasības visiem kuģu tipiem attiecībā uz radio aprīkojuma pārbaudēm, paredzot, ka tās veic ne retāk kā reizi trijos gados (šobrīd tās tiek veiktas reizi gadā, izņemot zvejas kuģus, kuriem radio aprīkojuma pārbaudi veic reizi piecos gados). Tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs kravas, pasažieru un atpūtas kuģu īpašniekiem.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Zaķusalas televīzijas tornis ir ne vien augstākā celtne Baltijā, bet arī augstākais televīzijas tornis visā Eiropas Savienībā un nozīmīgs objekts ar lielu vēsturisko nozīmi. Tuvāko gadu laikā var gaidīt tā atdzimšanu.

2017. gada 13.aprīlī starp Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un SIA «Nams» tika parakstīts līgums par Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta izstrādi. Rekonstrukcijai ir redzamā un neredzamā aina. «Neredzamā aina ir tāda, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs šim projektam gatavojās jau piecus gadus. Parakstītais līgums paredz, ka turpmāko divu līdz trīs gadu laikā tiks izstrādāts pārbūves būvprojekts, kas ietver gan tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo televīzijas torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes,» stāsta Jānis Bokta, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs.

Radio Skonto neto apgrozījums pērn palielinājies vien par 0,1% un sasniedzis 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto finanšu gadu, izveidoto uzkrājumu dēļ, Radio Skonto noslēdza ar zaudējumiem 60,657 tūkstošu eiro apmērā, iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi bija 7,461 tūkstoši eiro.

Kompānijas vadība norāda, ka uzņēmuma darbība pārskata gadā bija mazāk veiksmīga kā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu AKKA/LAA.

Nākotnē Radio Skonto vadība plāno turpināt attīstību, piesaistīt jaunus, stabilus klientus reklāmas jomā un noturēt esošo klausītāju skaitu.

Radio Skonto valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Laimonis Ivars Embrekts, savukārt uzņēmuma valdes locekle ir Baiba Ābele. Radio Skonto kapitāldaļu īpašnieki ir SIA RS Media (74,94%) un Guntis Indriksons (25,06%).