Šoruden iepretim jaunajam VID kompleksam plānots sākt villu būvniecību; kopējās investīcijas teritorijas attīstībā tiek lēstas 80 milj. eiro apmērā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kādreizējo padomju armijas noliktavu vietā Mežaparkā pie Kokneses prospekta starp Ķīšezera un Gustava Zemgala gatvi, kur trekno gadu vīzijās slējās pamatīgas augstceltnes, nekustamo īpašumu kompānija Domuss šoruden paredzējusi sākt villu būvniecību projektā Mežaparka Rezidences.

Galvenokārt villas

Paredzēts, ka 31 ha plašajā teritorijā galvenokārt taps villas, ierobežotā apjomā tikšot piedāvātas arī rindu un dvīņu mājas. «Mežaparks vēsturiski ir bijis ar mazstāvu villu apbūvi; pēc sajūtām ir tikai dabīgi turpināt vēsturiskās apbūves tradīcijas, veidojot arī šo Mežaparka daļu harmonijā ar apkārtējo apbūvi,» DB pauž SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Vienlaikus viņš norāda – Mežaparkā pārsvarā ir plaši īpašumi ar lielām vēsturiskām villām, bet uzņēmums piedāvās zemesgabalus platībā no 1,2 tūkst. m2 un ēkas no 180 m2. Arī arhitektoniski būs būtiska atšķirība – apbūve būs mūsdienīga, ar tai raksturīgo vieglumu un atvērtību pret ārtelpu, vienlaikus gan saglabājot respektu pret vēsturisko.

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē, vēsturiskās galvaspilsētas Silves apkaimē. Projekta kopējās izmaksas būs 120 miljoni eiro, informēja “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi.

Projekta, kam dots nosaukums “Silves Hills”, sagatavošanas darbi ilga vairāk nekā trīs gadus, publiskā tirdzniecība sākās vasarā, un infrastruktūras izbūvi plānots sākt tuvāko 4-6 mēnešu laikā. Projekta pirmās divas kārtas tiks pabeigtas 2026. gada otrajā pusē.

“Mūsu komandai ir zināšanas par pārdošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, un, kas ir vēl svarīgāk šāda mēroga projektam, mums ir spēcīgs vietējās pašvaldības atbalsts,” apliecina Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Visas villas ir projektētas un tiks būvētas dzīvošanai visu gadu, tāpēc tām būs gan dzesēšanas, gan apkures sistēmas. Katrai villai būs sava plaša terase un apsildāms peldbaseins. "Pirmajā pārdošanas kārtā trīsistabu villu var iegādāties par mazāk kā 500 000 eiro, savukārt dārgākās villas maksā nedaudz zem viena miljona eiro," teic Kristjans-Tūrs Vahi, atsevišķi norādot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem Portugālē ir ērta kredīta vide – ar pirmo iemaksu 20% bankas procentu likme ir tikai 0,75% un plus Euribor likme. "Esam paveikuši labu sagatavošanās darbu, un tagad noteikti varam palīdzēt cilvēkiem ar visām nepieciešamajām procedūrām," turpina Kristjans-Tūrs Vahi.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Projekta Mežaparka Rezidences latviešu arhitektu izstrādāto villu pamatos iemūrētas tradicionālās laika kapsulas ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm.

Pasākumā piedalījās projekta attīstītāja Domuss SIA direktors Ralfs Jansons ar komandu, villas CAMELLIA arhitekts Gatis Didrihsons, villas LAVANDA arhitekts Atis Caune un villas HELENIA arhitekts Reinis Liepiņš ar savām komandām, villu būvnieka Selva Būve SIA valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, Būvuzraugs LV vadītājs Sergejs Frolovs un Ilze Mazurenko, Sotheby's International Realty valdes locekle.

Mežaparka Rezidences top starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi. Kompleksa kopējā platība ir 31 ha.

Šobrīd pabeigti pirmās kārtas labiekārtošanas darbi: izbūvējot infrastruktūru un apzaļumojot teritoriju, izveidojot jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņus, ierīkojot komunikācijas.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego 2024.gadā pārdeva jaunus mājokļus par 29,7 miljoniem eiro un veiksmīgi noslēdza biznesa rajona “Krulli Park” attīstību, kurā tika ieguldīti 74,5 miljoni eiro.

Šogad uzņēmums vislielāko izaugsmi prognozē dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Latvijā.

Pēc Invego izpilddirektora Kristjana-Tūra Vahi (Kristjan-Thor Vähi) teiktā, Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus gada laikā pamazām ir atguvies, par ko liecina arī līgumu skaita pieaugums par 30% 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Šie skaitļi dod pamatu sagaidīt pārdošanas apjoma pieaugumu arī šogad," optimistiski uz tekošo gadu raugās Invego vadītājs.Pēc uzņēmuma prognozēm, šogad augstākie rezultāti sagaidāmi Latvijā, kur pērn noslēgts trīs reizes mazāk darījumu nekā Igaunijā. "Tomēr gada sākuma skaitļi liecina, ka šogad Invego Latvijā, visticamāk, pārdos vairāk mājokļu nekā Igaunijā," komentē Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka Invego jau ir sācis attīstīt sešus lielus dzīvojamos rajonus Rīgā un tās apkārtnē.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” Latvijā sācis īstenot četrus liela mēroga projektus 135 miljonu eiro vērtībā un oficiāli atvēris savu biroju Rīgā.

"Pēdējā gada laikā esam strauji paplašinājušies, un šobrīd Latvijā tiek būvēti mājokļi vairāk nekā 50 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tam pamatā ir bijusi rūpīga gatavošanās piecu gadu garumā un vērtīgā pieredze, ko desmit gadu laikā esam guvuši Igaunijā," stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), apstiprinot, ka uzņēmumam Latvijā ieplānots īstenot vēl daudzus jaunus attīstības projektus.

Invego par 120 miljoniem eiro būvēs villu kompleksu Portugālē

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē,...

“Invego” ir pazīstams ar visaptverošu dzīvojamo rajonu attīstību. «Mūsdienās svarīgas ir ne tikai četras sienas un jumts, bet gan visa vide kopumā. Mājokļu pircēji arvien vairāk apzinās savas vajadzības un vēlmes un vienlaikus uzskata par svarīgu, lai īpašuma vērtība ar laiku pieaug. “Invego” rokraksts Igaunijā jau ir pazīstams un novērtēts, latviešiem mūsu pieeja ir diezgan jauna un rietumnieciska," teic Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego pērn pārdevis jaunus mājokļus gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus...

Rīgā šobrīd norisinās “Invego” 120 mājokļu projekta “Parka kvartāls” otrās kārtas būvniecība, kā arī uzsākta 360 dzīvokļu kompleksa “Vītolu parks” un 67 dzīvokļu kompleksa “Skanstes rezidences” mājokļu tirdzniecība. Un netālu no Rīgas, Ādažos, aktīvi norit jauna dzīvojamā rajona “Vide Ādaži” būvniecība, kas sastāvēs tikai no rindu mājām un piedāvās 86 jaunus mājokļus.

“Invego” ir viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā “Invego” lielākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu”, kā arī “Luccaranna”, “Uus-Järveküla” un “Keila Pargikodude” dzīvojamie rajoni, kas pašlaik tiek būvēti.

Latvijas galvaspilsētā uzņēmums attīsta projektus “Parka kvartāls”, “Skanstes rezidences” un “Vītolu parks”, kā arī ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā. 2024. gadā “Invego” uzsāka arī projektu “Silves Hills” – villu rajonu Portugālē.

Nedaudz vairāk nekā pirms gada Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi nekustamā īpašuma attīstītājs SIA DOMUSS bija pabeidzis dzīvojamo ēku kompleksa Mežaparka Rezidences pirmās kārtas izveidi, veicot labiekārtošanas darbus 31 hektāra platībā: izbūvējot infrastruktūru un apzaļumojot teritoriju, izveidojot jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņus, ierīkojot komunikācijas.

Jūnijā tiks pabeigta pirmās villas – Villa Corylus - būvniecība, kuras autors ir Vladimirs Arsene (Westfourth Architecture, ASV), bet patlaban pamati tiek likti vēl trīs vietējo arhitektu - Gata Didrihsona (Didrihsons Arhitekti), Reiņa Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Ata Caunes (CORE projekts) - projektētām villām.

Šobrīd uzsākto 3 villu būvniecība uzticēta SIA SELVA BŪVE. Tā īstenojusi vienu no attīstītāja projektiem Felicity Apartments.

To, kā topošo villu autori īsi raksturo izvēlēto arhitektonisko formu un stila sasaisti ar vēsturisko Mežaparku, lasiet raksta galerijā!

2017. - 2018. gada ietvaros plānots uzbūvēt 4 villas, 2 dvīņu villas, 2 mazstāvu daudzdzīvokļu mājas un 7 rindu māju sekcijas, kā arī privātai apbūvei tiek piedāvāti 49 zemesgabali.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Domuss» projektā «Mežaparka rezidences» sācis septiņu sekciju rindu māju, mazstāvu dzīvokļu ēkas ar 22 dzīvokļiem un divu dvīņu māju būvniecību, kopumā ieguldot 11 miljonus eiro.

«Domuss» Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi attīsta dzīvojamo ēku kompleksu «Mežaparka rezidences». Kompleksa koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs, koncepcijas pamats - apvienot Mežaparka esošo apbūvi ar mūsdienīgu dizainu un komfortu.

«Mežaparka rezidences» attīstībā kopumā jau ieguldīti 25 miljoni eiro. Pabeigta kvartāla teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, ielu, celiņu un komunikāciju izbūve un pirmā savrupmāja. Vēl divu savrupmāju un dvīņu ēkas būvniecība ir procesā - ekspluatācijā nodošana plānota šā gada jūnijā.

Šā gada vasarā plānots uzsākt nākamo dzīvokļu un rindu māju būvniecību, kā arī nelielas biroju ēkas būvniecību, kurā atradīsies kafejnīca, restorāns un citi pakalpojumi.

31 hektāru plašajā teritorijā, kompleksā Mežaparka Rezidences ASV investīciju fondu grupas NCH Capital nekustamā īpašuma kompānija SIA Domuss sākusi pirmās villas būvniecību. Darbus veic SIA Merks.

Projekta attīstība tiks veikta pa grupām un katrai būs savs būvniecības konkurss. Drīzumā uzņēmums iecerējis sludināt konkursu dzīvokļu nama, rindu māju būvniecībai, informē NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis. «Mežaparkā kopumā ir ierobežots nekustamo īpašumu piedāvājums. Mežaparka Rezidencēs esam sākuši priekšpārdošanu un interese ir liela. Šobrīd 100% gatavs pārdošanas objekts ir zeme ar piebraucamiem ceļiem, komunikācijām. Daži zemes pircēji vēl ir pārdomu procesā, jo grib pilnīgu pārliecību par to, ka teritorija tuvāko gadu laikā tiks apbūvēta. Jau šogad plānojam sākt vairāk nekā 10 ēku būvniecību, tādēļ esam pārliecināti, ka jau nākamgad ap šo laiku darījumu aktivitāte būs ievērojama. Dzīvokļu, villu, rindu un dvīņu māju būvniecībā nākamajos divos gados plānots ieguldīt 18 miljonus eiro. 2017.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā 41 dzīvojamo vienību, tostarp villas, dvīņu un rindu mājas, kā arī trīs stāvu dzīvokļu namu; 2018.gadā ir iecerēts pabeigt trīs stāvu biroju ēkas būvniecību, kurā būs arī restorāns, kā arī 2.kārtas rindu mājas un trīs stāvu dzīvokļu ēkas pie vaļņa gar Gustava Zemgala gatvi,» papildina SIA Domuss direktors Ralfs Jansons.

Būvkompānija «Selva Būve» ekspluatācijā nodevusi daļu no «Mežaparka Rezidences» kompleksa, investīcijām projekta attīstībā sasniedzot 2 miljonus eiro, informē «Selva Būve».

«Selva Būve» veica četru «Mežaparka Rezidences» privātvillu būvniecību.

«Mežaparka Rezidences» projekts tapis iedvesmojoties no Mežaparka vēsturiskā un dabas mantojuma. Kompleksa 1. kārtu veido trīs villas, sešas dvīņu villas, septiņas rindu mājas, trīs mazstāvu, 2 dzīvokļu mājas un biroju ēka. Villu konceptus izstrādājuši arhitekti - Andris Kronbergs, Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons un citi.

««Mežaparka Rezidences» ir viens no arhitektūras un būvniecības projektiem, kur savijas vairāku nozares profesionāļu kopdarbs,» komentēja «Selva Būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Projekta ietvaros «Selva Būve» nodrošināja četru villu būvniecības darbus – «Villa Helenia» ar vairāk nekā 410 kvadrātmetru platību, «Villa Lavanda», kuras kopējā platība sasniedz 366 kvadrātmetrus, kā arī dvīņu villas «Camellia», vienas puses platībai sasniedzot 285 kvadrātmetrus, bet otrai – 254 kvadrātmetrus. Katras villas projekts veidots pēc individuāla arhitekta «rokraksta».

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Lai arī pirms nedēļas Ogres novada domes deputāti visai lielā vienprātībā lēma, ka šķeldas katlumājas būvniecības projekts, ko pašvaldība aktīvi virzīja kopš pagājušā gada rudens, ir neizstrādāts un visai riskants, vakar domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums tomēr deva projektam «zaļo gaismu», atļaujot SIA MS siltums slēgt kredītlīgumu ar Nordea Bank AB Latvijas filiāli, par kopējo summu 6,4 miljoni eiro, projekta finansēšanai, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Ko tad Ogres novada iedzīvotāji iegūs?

Biomasas, jeb citiem vārdiem sakot, šķeldas katlumāju, kuras jauda būs 14 megavatu, Rietumu ielā 1, jaunus, aptuveni četrus kilometrus garus siltumtīklus, kas savienos jauno katlumāju ar esošajiem tīkliem. Tāpat tiks īstenoti siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekti Madlienā un Suntažos.

Pie ieguvumiem jāpieskaita arī energodrošība — līdz šim Ogrē siltumu ieguva kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, kuru dažu stundu laikā iespējams pārregulēt šķidrā kurināmā izmantošanai. Taču tie visi ir neatjaunojamie enerģijas ieguves avoti, kurus, turklāt, Latvijā neiegūst. Savukārt jaunajā katlumājā kā kurināmo izmantos šķeldu. Koksne ir atjaunojams enerģijas resurss, kuru iegūstam tepat. Tādējādi tiek izmantoti vietējie resursi.

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Atbalstot izmaiņas sociālajā nodoklī, valsts riskē ar nekontrolētu bezdarba un ēnu ekonomikas pieaugumu

Politiķi un strādājošie dzīvo divās dažādās Latvijās – vieniem primārais ir lielāks siera gabals budžetā, otriem jārēķinās ar to, ka negaidīti uzspiestais nodokļu slogs var pārsniegt saņemto atalgojumu. Izmaiņas sociālajā nodoklī it kā pat nav izvirzītas ar ačgārnu mērķi, jo tiek pamatotas ar centieniem izskaust negodprātīgu rīcību, kad aiz nepilnas slodzes slēpjas nodokļu «optimizācijas» mēģinājumi. Tomēr jājautā, vai izmaiņām, kas faktiski paredz nepilnu darba slodžu likvidēšanu, mūsu valsts pašlaik ir gatava, izprotot reālo situāciju, ar ko saskaras darbinieki un darba devēji mazajos uzņēmumos, reģionu uzņēmumos, specifiskos sektoros, piemēram, medicīnā, lauksaimniecībā vai uzkopšanā, nevalstiskajās organizācijās un pat publiskajā sektorā. Sākotnējais kompromiss par mikrouzņēmumu regulējuma transformāciju, pie kura nonāca jau iepriekšējā valdība, nākamgad kā asa rīkste dancos pa daudzu darba devēju uz ņēmēju mugurām. Aizbildināties ar to, ka visi pelnījuši minimālās sociālās garantijas, var, bet valsts zem sargājošā spārna tomēr ir gatava ņemt par pārāk augstu cenu. Par nelaimi, atalgojums, kas netiek līdzi minimālajai algai, ir ārkārtīgi bieža parādība Latvijas darba tirgū. Universālu risinājumu, kā pārdzīvot izmaiņas, nav. Ierēdņi rosina slēgt uzņēmuma līgumus, tomēr tie sociālās garantijas neparedz vispār, bet pamatojums taču bija tieši par to, lai katram būtu garantijas «ja nu» gadījumiem.

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Vasarai aizejot, skaļumā pieņemas ekonomistu diskusija – nāk vai nenāk tautsaimniecībai virsū jauns pārkaršanas vilnis.. Liekas, pag – nupat kaut cik esam atkopušies no iepriekšējās krīzes, ko izraisīja 2005.-2007.gada pārkaršana, un jau atkal?!

Šeit dažās rindkopās – vai šobrīd jau ir pamats satraukumam?

Kas tad ir licis ekonomistiem sākt runāt par pārkaršanu? Tās noteikti ir vairākas līdzības ar iepriekšējā pārkaršanas perioda sākumposmu, kas šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas. Proti, lai gan tautsaimniecības rādītāji ir pretrunīgi, aizvien pamanāmākas kļūst briesmu pazīmes – sevišķi, darba tirgū: vakanču arvien vairāk, darbinieku trūkst, algu fonda lielums pret tautsaimniecību jau pirmskrīzes līmenī, un algu izaugsme jau būtiski pārsniedz darba ražīgumu. Turklāt kopš krīzes laika nav īstenotas vairākas nākotnes attīstībai nepieciešamas strukturālas reformas. Tas situāciju saasina vēl vairāk. Labā ziņa – te vēl var vērst lietas uz labu (par to pēc brīža).

Vasarai aizejot, skaļumā pieņemas ekonomistu diskusija – nāk vai nenāk tautsaimniecībai virsū jauns pārkaršanas vilnis.. Liekas, pag – nupat kaut cik esam atkopušies no iepriekšējās krīzes, ko izraisīja 2005.-2007.gada pārkaršana, un jau atkal?

Kas tad ir licis ekonomistiem sākt runāt par pārkaršanu? Tās noteikti ir vairākas līdzības ar iepriekšējā pārkaršanas perioda sākumposmu, kas šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas. Proti, lai gan tautsaimniecības rādītāji ir pretrunīgi, aizvien pamanāmākas kļūst briesmu pazīmes – sevišķi, darba tirgū: vakanču arvien vairāk, darbinieku trūkst, algu fonda lielums pret tautsaimniecību jau pirmskrīzes līmenī, un algu izaugsme jau būtiski pārsniedz darba ražīgumu. Turklāt kopš krīzes laika nav īstenotas vairākas nākotnes attīstībai nepieciešamas strukturālas reformas. Tas situāciju saasina vēl vairāk. Labā ziņa – te vēl var vērst lietas uz labu (par to pēc brīža).

Investētāji, kuru mērķis ir lielāki ieņēmumi un portfeļa diversifikācijas, arvien biežāk atskatās uz ārvalstu nekustamā īpašuma (NĪ) tirgiem. Tomēr individuālās investīcijas nepazīstamos tirgos ir sarežģītas. Tās pieprasa specifiskas zināšanas un efektīvu risku pārvaldību. Līdz ar to pēdējā laikā popularitāti strauji iegūts profesionālas pūļa finansējuma platformas – tās atlasa perspektīvus NĪ projektus ārvalstīs un nodrošina raitu investēšanas procesu.

Viena no tādiem ir līdzinvestēšanas platforma “Letsinvest”. Pēdējo gadu laikā tā ir paplašinājusi aktivitātes Eiropā un Baltijas valstu investētājiem ir pavērusi pieeju Spānijas, Portugāles un Norvēģijas nekustamā īpašuma tirgiem. Kā apgalvo platformas pārstāvji vien tikai šogad aptuveni 60% no visām investīcijām tika novirzītas uz projektiem ārvalstīs– tas liecina par pieaugošu investētāju uzticību alternatīvajiem tirgiem un vēlmi diversificēt portfeļus ģeogrāfiski.

Pašlaik viens no pievilcīgākiem virzieniem ir Portugāle. Balstoties uz starptautiskās NĪ pakalpojumu sabiedrības “CBRE“ datiem, šogad investīciju apjomi šajā valstī var sasniegt 2,5 miljr. EUR, bet tirgus gada izaugsme sastādīs 8%. Šis tirgus ir pievilcīgs pateicoties stabilam pieprasījumam, pieaugošai tūrisma un urbanistiskai attīstībai, kā arī vienlaikus palielinās ienākšanas tirgū barjera individuālajiem investētājiem.

Pārdošanā par 15 miljoniem izlikta bijušā Parex bankas līdzīpašnieka ģimenei piederošā Villa Marta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Objekta vēlamā pārdošanas cena ir 15 miljoni eiro. Kā rāda sludinājums Baltic Sotheby’s International Realty mājas lapā, interesentiem tiek piedāvāta «izcila rezidence Villa Marta Jūrmalas kūrortpilsētā» ar sešām guļamistabām 25 692 kvadrātpēdu (2387 kvadrātmetru) platībā un ar 2,502 akru (10 152 kvadrātmetru) zemesgabalu.

Pārdošanā līdz ar to ir izlikts viens no Latvijas dārgākajiem privātmāju kompleksiem. Pirms septiņiem gadiem, DB publicējot Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstu, Villa Marta ierindojās otrajā vietā – uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz svaigi uzbūvētās Jūrmalas Villa Adlera. Tolaik eksperti Villa Marta vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, un DB šo īpašumu aprakstīja šādi: «Parex bankas akcionāra Viktora Krasovicka meitas saņemtā kāzu dāvana – aptuveni divi hektāri zemes Bulduru un Vidus prospektā, perfekti atjaunotā vēsturiskā Villa Marta, kas iespiesta starp Meinharda fon Gerkāna projektētām ēkām – viesu namu, tenisa halli utml. Vērtētāji norāda, ka šī īpašuma zemes cena vien ir vismaz 10 miljoni eiro, bet ēku kvadrātmetrs varētu maksāt 6-7 tūkstošus eiro.»

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus par 48,9 miljoniem eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, informē attīstītāja pārstāvji.

Izstrādājot vairākus jaunus projektus, uzņēmums cer uz spēcīgu pārdošanas apjomu pieaugumu Latvijā 2025.gadā.

Uzsākta 20 miljonus eiro vērtā projekta Vide Ādaži būvniecība

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide...

"Invego" izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vehi informē, ka šobrīd Latvijā tiek attīstīti trīs projekti, un vēl par vienu tiks paziņots tuvākajā laikā. Pārdaugavā top dzīvojamais rajons "Parka kvartāls", Skanstes rajonā tiks īstenots divu māju projekts "Skanstes rezidences" un Ādažos tiek būvēts jauns ciemats "Vide Ādaži".

“Šobrīd var skaidri novērot, ka priekšroka tiek dota uzticamiem projektiem, kas nodrošina augstas kvalitātes vidi ar visaptverošu koncepciju. Vairs nepietiek ar jauku dzīvokli vai māju vien - mājokļa pircējs kļūst arvien apzinīgāks,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi, skaidrojot, ka ir ļoti svarīgi, lai ieguldījums jaunā mājoklī indivīdam nākamajos gados būtu rentabls. “Daudziem cilvēkiem mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem investīciju lēmumiem. Mums ir skaidrs redzējums katram mūsu attīstītajam projektam – tam ir ne tikai jānotur sava vērtība, bet arī tā jāpalielina,” saka Kristjans-Tūrs Vahi.

Turpinot paplašināšanos, "Invego" sācis arī 160 villu projekta attīstību Portugāles dienvidos, vēsturiskās galvaspilsētas Silvišas kalnos.

Pērn "Luccaranna", "Tiskreoja" un "Uus-Järveküla" projektos pārdoti 215 jauni dzīvokļi un rindu mājas, kuru kopējā platība ir 15 700 kvadrātmetru un vidējā pārdošanas cena - 227 000 eiro.

"Invego" ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

Jaunais projekts VIDE Ādaži, ko par 20 miljoniem eiro attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs Invego, nosvinējis spāru svētkus pirmajām 15 mājām.

Projekta būvniecības uzņēmums Mitt & Perlebach plāno pabeigt 2025. gada vasarā.

Jaunais projekts atrodas Ādažos un ietver viena un divu stāvu A enerģijas klases ēkas. Katrai mājai ir savs dārzs un liela terase. Arhitektūras dizaina autors ir Uldis Bērziņš no Tectum Engineering.

Invego ir viens no vadošajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas pēdējos gados ir uzbūvējis vairāk nekā 1300 mājas un 30 000 kvadrātmetru lielas komerctelpas Tallinā un tās apkaimē. Igaunijā Invego lielākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu”, kā arī “Luccaranna”, “Uus-Järveküla” un “Keila Pargikodude” dzīvojamie rajoni, kas šobrīd tiek būvēti.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.