Somijas mazumtirgotājs "Stockmann" restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai "Viru Keemia Grupp" (VKG), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq".

"Stockmann" iegūtos līdzekļus izmantos parādu slodzes mazināšanai, kā arī turpinās izmantot tirdzniecības centrus kā īrnieks.

"Mēs esam priecīgi, ka atradām Baltijas valstīs stabilu un uzticamu īpašnieku nekustamajam īpašumam, kas vēlas attīstīties, un sola, ka "Stockmann" turpinās tur savu darbību," pavēstīja "Stockmann" izpilddirektors Jari Latvanens.

"Mēs esam priecīgi kļūt par "Stockmann" partneriem Baltijas valstīs. Abi nekustamie īpašumi atrodas ārkārtīgi labās vietās," paziņojis VKG investīciju nodaļas vadītājs Stens Pisangs.

"Stockmann" universālveikals Tallinā tika atvērts 1996.gadā, bet Rīgā - 2003.gadā, liecina informācija "Stockmann" mājaslapā.

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Somijas mazumtirdzniecības kompānija «Stockmann» ir parakstījusi līgumu, kas paredz pārdot pēdējo universālveikalu Krievijā - tirdzniecības centru «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tirdzniecības centru «Ņevskij centr» par 171 miljonu eiro iegādāsies «PPF Real Estate». Darījumu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām.

«Šis pārdošanas darījums nodrošinās «Stockmann» iespēju pilnībā koncentrēties uz tirdzniecības centru attīstīšanu Somijā un Baltijas valstīs. Tajā pašā laikā tas dod mums finansiālu elastību un iespēju nostiprināt koncerna bilanci,» skaidro «Stockmann» vadītājs Lauri Veijalainens.

«Ņevskij centr» tika atvērts 2010.gada beigās un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 90 mazumtirgotāji un biroju īrnieki. Centra kopējā platība ir 46 tūkstoši kvadrātmetru.

Šis bija pēdējais «Stockmann» aktīvs Krievijā, kur pirms trīs gadiem kompānija sāka pārdot vai iznomāt visus savus universālveikalus. Par tiesībām nomāt piecus Somijas tīkla veikalus Maskavā un vienu Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā Jakova Pančenko kompānija «Reviva Holding» samaksāja piecus miljonus eiro. Pēc darījuma «Stockmann» aktīvu portfelī Krievijā palika tikai «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā.

Somijas mazumtirdzniecības grupas "Stockmann" direktoru padome nolēmusi sākt stratēģisku izvērtējumu, lai grupas darbības centrā izvirzītu zīmolu "Lindex" un, iespējams, mainītu grupas nosaukumu uz "Lindex Group", kā arī izpētītu "Stockmann" universālveikalu biznesa stratēģiskās alternatīvas, teikts "Stockmann" paziņojumā Helsinku biržai.

Tajā norādīts, ka iespējamā nosaukuma maiņa labāk atspoguļotu apģērbu tirdzniecības struktūrvienības "Lindex" lomu grupas uzņēmējdarbībā. 2022.gadā ar ieņēmumiem 661 miljona eiro apmērā "Lindex" nodrošināja vairāk nekā divas trešdaļas no "Stockmann" grupas ieņēmumiem, bet ar pamatdarbības peļņu 90 miljonu eiro apmērā "Lindex" bija galvenais peļņas avots "Stockmann" grupā.

Iespējamā nosaukuma maiņa gan neietekmētu "Stockmann" universālveikalus, kas turpinātu darboties ar "Stockmann" zīmolu, sacīts paziņojumā.

Izpētot stratēģiskās alternatīvas "Stockmann" universālveikalu biznesam, uzņēmums izvērtēs, kāda būtu labākā vide biznesa attīstībai nākotnē. Šīs iespējas ietvers uzņēmuma neatkarības palielināšanu grupas ietvaros, iespējamo īpašnieku maiņu vai stratēģisko partnerību apsvēršanu, vai arī darbības turpināšanu pašreizējā struktūrā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces, informē uzņēmumā.

Piegāde klientiem tiks veikta no centrālās noliktavas Somijā. "Stockmann" paredz, ka piegāde ilgs no 3 līdz 7 darba dienām. Klientam būs iespēja saņemt preci "Omniva" pakomātos un tās piegāde būs bez maksas.

"E-veikala atvēršana Latvijā bija "Stockmann" attīstības plānos tuvākajā laikā, bet ņemot vērā negaidīto un visus ietekmējošo situāciju pasaulē, esam gandarīti, ka spējām interneta veikalu sagatavot un atvērt trīs nedēļu laikā. Mēs turpinām darbu pie "stockmann.lv" e-veikala attīstības kosmētikas un pārtikas segmentā, lai jau šogad papildinātu e-veikalu arī šajās kategorijās," saka "Stockmann" Rīga direktore Dace Goldmane.

E-veikala platforma šobrīd ir balstīta uz Somijas e-veikala bāzes, tā ir paredzēta gan Latvijas, gan Igaunijas tirgum un tāpēc pašlaik pieejama tikai angļu valodā. Visi noteikumi un klientu atbalsts ir nodrošināts valsts valodā. Pārtikas un kosmētikas nodaļu preces pagaidām nav iespējams iegādāties interneta veikalā stockmann.lv, šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai varētu nodrošināt arī šo preču iegādi attālināti.

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Jaunā «STOCKMANN» grupas biznesa stratēģija, kura tika ieviesta 2016. un 2017.gadā, uzrādījusi sekmīgu rezultātu – 2018.gadā SIA «STOCKMANN» peļņa veidojusi 1,27 miljonus eiro.

Kā norāda uzņēmumā, iegūtie rezultāti uzrāda, ka tiek realizēts konkurētspējīgs biznesa modelis. Arī 2019.gadā plānots īstenot izvēlēto stratēģiju.

«STOCKMANN» Baltijas noliktavas procesu pārcelšana uz jauno distribūcijas centru Somijā 2017.gada beigās, kā arī koncesijas biznesa modeļa uzsākšana 2018.gada sākumā ir bijuši nepieciešamie biznesa stratēģijas soļi, kas 2018.gada rezultātos uzrāda SIA «STOCKMANN» kopējā neto apgrozījuma samazinājumu par 13,9%, bet ļauj strādāt ar lielāku peļņu, koncentrējoties uz pamatdarbības attīstību.

Kā teic Dace Goldmane, universālveikala «STOCKMANN» direktore Latvijā: «Gan pieredze, ko esam guvuši Latvijā darbojoties jau vairāk nekā 15 gadu garumā, gan jaunās stratēģijas realizēšana apliecinājusi, ka veiksmīga biznesa īstenošanā vienlīdz svarīgi ir kā ilgtspējīgi risinājumi, tā progresīvas inovācijas. 2018.gadā turpinājām attīstīt četrus galvenos darbības segmentus – modi, kosmētiku, mājas preces un pārtiku. Tāpat ieviesām jaunus digitālos risinājumus darbības efektivizācijai, kā arī īstenojam veiksmīgu sadarbību ar universālveikala nomniekiem. 2018.gadā arī investējām vides aizsardzības pasākumos un sadarbojāmies ar Pasaules Dabas fondu.»

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Rīgas universālveikala «Stockmann» 1. stāvā sāk darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas ļaus nodrošināt ūdens nepieciešamību, kā arī mudinās veikala klientus izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.

Pieejams būs dzeramais ūdens, kas iegūts, uzstādot sešpakāpju osmozes filtru.

Realizējot ilgtspējas programmu, «Stockmann» arī pārtrauc vienreizlietojamo plastikāta trauku tirdzniecību, tos aizstājot ar videi draudzīgiem risinājumiem.

Ūdens sagatavošanā netiek izmantoti ķīmiskie reaģenti. Sešpakāpju filtrēšanas procesā ūdens tiek atbrīvots no piemaisījumiem, bet, plūstot cauri mineralizācijas filtram, ūdens uzņem minerālelementus – kalciju, magniju, nātriju, kāliju. Punkta izveidē ieguldīti 4800 eiro.

«Stockmann» ilgtspējas programma stimulē klientus un darbiniekus izvēlēties veselībai un videi draudzīgus risinājumus. «Stockmann» darbiniekiem pieejamas vairākas velosipēdu novietnes, liels akcents tiek likts uz ikdienā lietoto energoresursu, papīra un plastmasas patēriņa samazināšanu. Ikdienā, piemēram, iegādājoties kafiju «Stockmann» pārtikas nodaļā un izmantojot savu krūzi, katrs darbinieks kafiju var iegādāties ar papildu atlaidi.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Tirdzniecības uzņēmums Stockmann centralizējis loģistiku vienā centrā Somijas pilsēta Juslā, DB pastāstīja Stockmann Piegādes departamenta direktore Elina Laine. Jaunā distribūcijas centra izveidē ieguldīti 30 miljoni eiro.

Preces, kas tiek piegādātas Stockmann tirdzniecības centram Rīgā, sākot ar 2017.gadu tiek sagatavotas jaunajā centrā. Preču piegādes laiks ar kravas automašīnu no distribūcijas centra Juslā uz Rīgas Stockmann aizņem nedaudz vairāk kā vienu dienu, pastāstīja Stockmann pārstāvji. Distribūcijas centralizēšana ilga 5 gadus, stāsta Laine.

No tiem 1,5 gadus aizņēma plānošana, 2 gadus – ceļš no tendera līdz kontrakta noslēgšanai, 1,5 gads no MHE (material/merchandize handling equipment) uzstādīšanai, līdz centrs 2016.gada septembrī sāka savu darbību. Noliktava Baltic Central Warehouse, no kuras līdz šim tika piegādāti pasūtījumi Baltijas veikaliem, tiks atbrīvota līdz šā gada novembra beigām. Jaunā centra platība Juslā ir 369 200 m2. Griestu augstums – 10 metri, bet automatizētā noliktava aizņem 20 metrus.

Universālveikala «Stockmann» pārvaldītāja SIA «Stockmann» apgrozījums 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 13,9% jeb 6,744 miljoniem eiro un bija 41,883 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem augusi - tā pērn bija 1,266 miljoni eiro, kas bija par 7,6% jeb 90 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2017. gadā.

SIA «Stockmann» gada pārskatā norāda, ka salīdzināmais apgrozījums no preču pārdošanas universālveikalā 2018. gadā pieauga par 0,4%. Taču kopējais neto apgrozījums samazinājies, jo Baltijas noliktavas procesi 2017. gada beigās tika pārcelti uz jaunu distribūcijas centru Somijā, kā arī tika ieviests koncesijas biznesa modelis.

SIA «Stockmann» ieņēmumi no preču pārdošanas bija 40,252 miljoni eiro, ieņēmumi no nomas pakalpojumiem - 1,066 miljoni eiro, ieņēmumi no autostāvvietas pakalpojumiem - 307 tūkstoši eiro, bet pārējie ieņēmumi bija 258 tūkstoši eiro.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Somijas mazumtirdzniecības kompānija "Stockmann" pārdos universālveikalu ēkas Rīgā, Tallinā un Helsinkos, taču turpinās tajās strādāt kā nomnieks, vēsta Somijas raidsabiedrība "Yle".

Nekustamo īpašumu pārdošana paredzēta "Stockmann" restrukturizācijas programmā, kas iesniegta Helsinku apgabaltiesā un kurai jānodrošina grupas ilgtspējīga darbība.

Restrukturizācijas programma arī noteic, ka grupas apģērbu tīkls "Lindex" turpinās darbību "Stockmann Group" ietvaros.

Uzņēmums šajā programmā būtisku darbavietu likvidēšanu neplāno.

"Stockmann", kura darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija, restrukturizācijas pieteikumu tiesā iesniedza aprīlī. Restrukturizācijas plānā teikts, ka finanšu grūtības radās saistībā ar pārāk strauju darbības izvēršanu, kā arī ar e-tirdzniecības izstrādes un ieviešanas kavēšanos.

Jau ziņots, ka Latvijā "Stockmann" pagājušajā gadā strādāja ar 40,624 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 25,7% - līdz 940 773 eiro. Kompānija "Stockmann" reģistrēta 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,775 miljoni eiro. "Stockmann" pilnībā pieder 1862.gadā dibinātajai Somijā reģistrētajai "Stockmann".

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Pērn universālveikala "Stockmann" apgrozījums sasniedza 25,5 miljonus eiro, kas pret iepriekšējo gadu ir samazinājums par gandrīz vienu miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2020.gadu samazinājušies universālveikala zaudējumi, pērn sasniedzot 1,4 miljonus eiro. Zaudējumi segti no iepriekšējo gadu peļņas, informē uzņēmums.

Apgrozījuma kritums radās gada pirmajā ceturksnī, laikā, kad valstī Covid-19 pandēmijas izplatības apturēšanai bija spēkā stingri tirdzniecības ierobežojumi, būtiski ietekmējot universālveikala darbību. Arī tirdzniecībai īpaši nozīmīgajā periodā - oktobrī un novembrī, apgrozījuma kritumu neizdevās kompensēt kārtējo tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

Kā liecina "Stockmann" grupas prognozes, sagaidāms, ka šogad palielināsies grupas ieņēmumi un 2022.gads noslēgsies ar pozitīvu rezultātu.

"Šogad universālveikala fokusā arvien būs daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, iedvesmojot klientus un piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas izvēles. Tuvāko plānu vidū ir mūsu jaunā lojalitātes programma "MyStockmann" ar ērti lietojamu aplikāciju un īpašiem piedāvājumiem, kas pie klientiem nonāks jūnija sākumā, bet jūnija beigās jaunā veidolā būs pieejams "Stockmann" modes un mājas preču e-veikals ar plašu zīmolu klāstu un uzlabotu funkcionalitāti. Arī rudenī turpināsim darbu pie e-komercijas attīstības, lai līdz gada beigām nodrošinātu vēl plašāku produktu un pakalpojamu pieejamību e-vidē," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Septembrī durvis vērusi renovētā “Stockmann Delikatess” nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro, radot jaunu nodaļas vizuālo tēlu un risinājumu klientu ērtībām.

"Esam paplašinājuši gatavo maltīšu klāstu un atvēruši “Stockmann Cafe”, kur uz vietas ir iespējams nobaudīt iegādātās delikateses. Turpinot ieviest ilgtspējīgus risinājumus, esam uzsākuši beziepakojuma piena produktu pārdošanu. Mēs lepojamies ar to, ka “Stockmann” ir starptautisks uzņēmums, kam svarīgas vietējās tradīcijas un vērtības. Tas spilgti atspoguļojas arī šajā renovācijas projektā, jo tieši izcilie Latvijas arhitekti Liene Griezīte un Roberts Valdmanis izveidojuši jauno “Stockmann Delikatess” veidolu, ko caurvij latviska un skandināviska dizaina savienojums,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

"Savā ziņā mūsu koncepts ir grafisks, nepārejošs, paredzēts ilgākam laikam, ne tikai šim mirklim. Radītais “Stockmann Delikatess” nodaļas dizains noteikti nav vienas dienas modes kaprīze," norāda arhitekte Liene Griezīte.

Turpinot ilgtermiņa biznesa plāna realizāciju, universālveikals "Stockmann" 2021. gadā pārtikas segmenta attīstībā ieguldīs 2,5 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Investīcijas paredz pilnīgu universālveikala "Delikatess" nodaļas renovāciju 2400 m2 platībā, īstenojot vizuālās pārvērtības un ieviešot jaunus risinājumus klientu ērtībām. Renovācijas darbus plānots uzsākt 2021. gada sākumā.

"Līdz ar investīcijām pārtikas segmenta attīstībā, mērķtiecīgi turpinām īstenot universālveikala izaugsmes plānu, nodrošinot klientiem unikālu iepirkšanās pieredzi un augstas klases servisu. Iecerēts īstenot gan vērienīgas "Stockmann" "Delikatess" nodaļas vizuālā tēla izmaiņas, apvienojot "Stockmann" vērtības un ietverot tās mūsdienīgā skandināviskā un latviskā dizaina savienojumā, gan piedāvāt klientiem jaunus un ērtus servisus un risinājumus. Īpašs uzsvars tiek piešķirts galveno pārtikas kategoriju – beķerejas, gatavo ēdienu (gan līdzņemšanai, gan ēšanai uz vietas) un augļu un dārzeņu stiprināšanai. Nodaļas renovācijas projekta īstenošanu esam uzticējuši Latvijas arhitektiem Lienei Griezītei un Robertam Valdmanim," izklāsta universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane. Iecerēts, ka jaunizveidotā "Delikatess" nodaļa klientiem būs pieejama jau nākamā gada rudenī.

Somijas mazumtirdzniecības uzņēmums Stockmann pārdevis delikatešu veikalu tīklu Delicatessen Somijā uzņēmumam S Group, informē kompānijā.

Baltijas valstīs arī turpmāk šo delikatešu biznesu pārvaldīs Stockmann. Abu pušu parakstītais līgums paredz, ka Stockmann Delicatessen veikali Stockmann universālveikalos arī turpmāk darbosies Tallinā un Rīgā. Savukārt S Group īpašumā nonākušie veikali arī turpmāk atradīsies Stockmann universālveikalos.

Stockmann arī informē, ka tuvāko gadu laikā plāno investēt Delicatessen renovācijā Tallinā un Rīgā. Vispirms modernizācijas darbus plānots sākt Tallinā.

Baltijas valstīs pārtikas pieredze ir būtiska universālveikalu koncepcijas daļa, tāpēc Delicatessen arī turpmāk būs Stockmann īpašumā, skaidro uzņēmuma ģenerāldirektors Lauri Veijalainens.

Somijā esot mainījusies iepirkšanās un loģistikas darbība, kas atsaucas uz Delicatessen konkurētspēju, tādēļ tas pārdots S Group.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.