Spēcinošu eliksīru pelēkās ekonomikas dzīvotspējai dod valsts pārvaldēs gatavotie normatīvie akti, kuru valoda un arī prasības mazajam biznesam ir ne tikai nesaprotamas, bet arī neizpildāmas
Tik skaudru atzinumu publiski pauž retais, taču kuluāru sarunās mazie uzņēmēji atzīst, ka nespēj saprast, ko un kā darīt, lai atbilstu prasībām, bet, mēģinot to īstenot, saskaras ar filmu cienīgiem sižetiem.
«Pelēkā ekonomika Latvijā noteikti būtu daudz zemāka, ja mazajam biznesam būtu iespēja visu izdarīt vienkārši un legāli, kā tas pašlaik ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, par šī nodokļa režīma likteni skaidrības gan nav,» secina bijušais LTRK prezidents un bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Par šo problemātiku runāts jau kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, bet situācija īsti nemainās un pat pasliktinās. «Nesaprotu, kā var izvirzīt mazajiem uzņēmumiem tādas pašas prasības kā lielajiem, kuriem finansiāli nav problēmu algot kvalificētus nodokļu vai juridiskos speciālistus, kuri spēs palīdzēt jebkurā brīdī,» brīnās A. Lasmanis. Viņaprāt, valsts pārvalde ar visdažādākajiem ieganstiem pārliecina politiķus «apkarināt» uzņēmējus ar dažādām, bieži vien nejēdzīgām prasībām, kuras vai nu sadārdzina izmaksas (mazajiem noteikti), tā pazeminot konkurētspēju (īpaši situācijā, ja importēto produktu ražotājiem vai tirgotājiem tādu nav), vai arī padara uzņēmējus par potenciālajiem pārkāpējiem.
Visu rakstu Ēnu ekonomika barojas normatīvo prasību džungļos lasiet 12. maija laikrakstā Dienas Bizness.