Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorāts sācis izskatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vasarā iesniegto sūdzību par kases aparātu reformu, un lūdzis papildu informāciju asociācijai par kases aparātu sertifikācijas īpatnībām Latvijā, kā arī par sertifikācijas augstajām izmaksām, informē LTA.

Asociācija pieļauj, ka skaidrojumi par dažādiem ar kases aparātu saistītiem jautājumiem EK būs jāsniedz arī tām Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par kases aparātu reformas izstrādāšanu un ieviešanu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs vasarā EK Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē skaidroja tirgotāju nostāju par to, ka kases aparātu reformai jābūt efektīvai un tādai, kas neapgrūtinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību Latvijā, kā arī tehnoloģiju ieviešana jāveic par saprātīgām izmaksām. Toreiz LTA informēja Eiropas Komisiju, ka patlaban prasības par kases aparātu nomaiņu pilnībā attiecas tikai uz MVU, bet lielie uzņēmumi uz laiku no tā ir atbrīvoti. Savukārt EK Iekšējā tirgus politikas un pārraudzības daļas vadītājs toreiz konstatēja, ka Latvijas valdība nav informējusi EK par privātās komercsertifikācijas ieviešanu un par atšķirīgas attieksmes noteikšanu atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

Jauno kases aparātu reformas ieviešana joprojām rada satraukumu to lietotāju vidū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stājās spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jābūt ieviestiem tām atbilstošiem kases aparātiem. Jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot ne vēlāk kā pagājušā gada 1. jūlijā. Tomēr vēl pagājušā gada rudenī ne visi uzņēmumi bija ieviesuši prasībām atbilstošos aparātus.

Tik tikko VID paziņojis, ka ir konstatētas neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos. Dienests, veicot kontroles pasākumus, jaunajos kases aparātu modeļos CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 atklājis vairākas būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudes institūcija SIA Ernst & Young Baltic minētajiem kases aparātiem ir atsaukusi izsniegtos atbilstības apliecinājumus. VID mierina, ka lietotāji, kuri jau ir iegādājušies un uzstādījuši šos kases aparātus, varēs turpināt tos lietot, tostarp pārvietot uz citu struktūrvienību vai pastāvīgo darbības vietu līdz jaunas atbilstības pārbaudes pabeigšanai un apliecinājuma par atbilstību tehniskajām prasībām izsniegšanai. Bet reģistrēt jaunus kases aparātus, kas atbilst šiem modeļiem, uz sava lietotājvārda nebūs iespējams. Tiklīdz neatbilstības tiks novērstas, apkalpojošiem dienestiem būs jāveic šo kases aparātu modeļu uzlabojumi. Līdz ar šo paziņojumu publiskajā telpā parādījās dažādi minējumi un spriedumi, ko tas varētu nozīmēt tiem, kas šos aparātus ir iegādājušies. Tomēr VID uzsver, ka saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem sāk parādīties maldinoša informācija, kas rada nepamatotu satraukumu.

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Lielāko daļu jeb 83% nodokļu maksātāju, kas šobrīd lieto kases aparātus, jaunās tehniskās prasības neskars, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Topošajos Ministru Kabineta (MK) noteikumu grozījumos noteiktās kases aparātu tehniskās prasības un lietošanas kārtība neietekmēs mazo uzņēmumu darbu un neradīs tiem papildu izdevumus. Saskaņā ar topošajiem MK noteikumu grozījumiem kases aparātu un kases sistēmu lietošanas prasības tiks diferencētas atkarībā no nodokļu maksātāja preču piegāžu vai sniegto pakalpojumu kopējās vērtības noteiktā tirdzniecības vietā (uzņēmuma struktūrvienībā).

VID vērš uzmanību, ka nedz ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, nedz ar tajos topošajiem grozījumiem netiek mainītas kases aparātu tehniskās prasības. Nodokļu maksātājam būs jāsāk lietot hibrīda kases aparāts tikai gadījumos, ja apgrozījums noteiktā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 200 tūkstošus eiro. Savukārt kases sistēma būs jāsāk lietot, ja apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 1,5 miljonus eiro.

Pirmdien, 31. augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus, informē Finanšu ministrija.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā – 70%, bet 2012. gadā – 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā – 45%, bet 2012.gadā – 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita.

Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vairāki gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Pagājušajā nedēļā VID Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā.

VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatētajiem pārkāpumiem pērn decembrī Gan Bei restorānos ir uzstādīti citi kases aparāti, tomēr daļā no Gan Bei restorāniem pirmčeki joprojām tiek rakstīti ar roku, aģentūrai LETA apstiprināja Gan Bei restorānu pārvaldītājas SIA Lage Ko mārketinga vadītāja Antra Ozoliņa.

Viņa skaidroja, ka tas ir tāpēc, ka tehnisku iemeslu dēļ daļā no uzņēmuma struktūrvienībām nav iespējams izdrukāt šos pirmčekus no kases aparāta. Taču gala čeki, kas klientiem tiek izsniegti pēc norēķināšanās, tiek izdrukāti no kases aparātiem.

Uzņēmums patlaban strādā, lai tuvākajā laikā visās uzņēmuma struktūrvienībās arī pirmčeki tiktu izdrukāti no kases aparāta, teica Ozoliņa.

Tiesa, cik tieši lielā daļā restorānu patlaban pirmčekus nav iespējams izdrukāt un kad tieši visās struktūrvienībās būs nodrošināta pirmčeku izdrukāšana no kases aparāta, Ozoliņa nevar pateikt.

Lage Ko pārstāve atzīmē, ka visas uzņēmuma struktūrvienības patlaban ir aprīkotas ar rezerves kases aparātiem un sistēmām, ko ir pārbaudījis un par atbilstošām noteikumiem atzinis VID.

No nākamā gada ieviest jaunajām prasībām atbilstošus kases aparātus tirgotājiem esot faktiski neiespējami; nerodot risinājumu, nozarē var iestāties juceklis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan jau ar nākamā gada sākumu tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stāsies spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jāievieš tām atbilstoši kases aparāti, jautājumu pagaidām vēl ir vairāk nekā atbilžu. Daļa tirgotāju norāda, ka jauno prasību ieviešanas noteikumi nav vienlīdzīgi visiem uzņēmumiem, kā arī radīs papildu izdevumus tieši mazajiem tirgotājiem. Kases aparātu jauno prasību jautājums tiek salīdzināts pat ar karstu kartupeli, kas tiek viļāts no vienas puses uz otru. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pārliecināts, ka jaunās tehniskās prasības varētu samazināt krāpnieciskos gadījumus un veicināt nodokļu ieņēmumus, un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kas ir salīdzinoši augsts. Savukārt, pēc nozares pārstāvju domām, noteikumu ieviešanas termiņš ir jāatliek uz vēlāku laiku. Kopumā valstī reģistrēti aptuveni 51 tūkst. kases aparātu un aptuveni 10 tūkst. kases sistēmu.

Pagājušais gads nāca ar pārmaiņām par kases aparātu lietošanu, jo spēkā stājās kases aparātu un sistēmu reforma, kas ietverta Ministru kabineta (MK) noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Izmaiņas skāra komersantus, piemēram, veikalus, degvielas uzpildes stacijas, restorānus. Šogad beigsies pārejas periods pasažieru pārvadāšanas nozarei.

Proti – šā gada laikā pārvadātājiem ir jāpielāgo savus kases aparātus, lai tie atbilstu MK noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām, jo izmaiņas oficiāli stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Visi transporta uzņēmumi, kuri šogad mainīs savas kases iekārtas, saskarsies ar tām pašām problēmām, kurām pērn gāja cauri citi uzņēmēji.

Sākotnēji izmaiņas bija paredzēts ieviest tāpat kā citiem uzņēmējiem un iestādēm – ar pagājušā gada sākumu, taču grozījumi MK noteikumos Nr.95 paredzēja, ka pasažieru pārvadāšanas nozarē noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanas termiņš tiek pagarināts par diviem gadiem.

Par ātru, dārgu un pārāk bezjēdzīgi - aptuveni tā uzņēmēji uztver Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada un paredz ieviest augstākas raudzes kases aparātus, lai izvairītos no krāpšanās un ēnu ekonomikas kopumā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Kaut gan MK noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada, uzņēmumi tam vēl ne tuvu nav gatavi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aprēķinājusi, ka ir nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro, lai tos īstenotu, un apmēram tikpat liela summa būtu vajadzīga, lai pielāgotu grāmatvedību un veiktu pārējos nepieciešamos priekšdarbus. Uzņēmumiem šādas liekas naudas nav, tāpēc iesaistītās nevalstiskās organizācijas jau sāk lūkoties valsts budžeta virzienā.

Finanšu ministrijā gan Dienai pagaidām nebija gatavi atbildēt, vai ko tādu vismaz daļēji būs iespējams finansēt no valsts līdzekļiem. Tomēr ne tikai finansiālais aspekts mulsina tirgotājus. Valdības iecere ar jauniem kases aparātiem cīnīties pret ēnu ekonomiku varētu piedzīvot fiasko. LTRK uzskata, ka «neadekvāti dārgais» risinājums negarantēs informācijas iegūšanu par reāli notikušajiem darījumiem. Kaut gan šogad jau tika pārcelts termiņš, sākot no kura jaunās prasības būtu jāievieš, tirgotāji ar to nav mierā un norāda, ka ir nepieciešams vismaz trīs gadu pārejas periods no brīža, kad kases aparātus un sistēmas būs iespējams iegādāties Latvijā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām.

Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.

Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID «baltajā sarakstā», atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri. Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Janvāra beigās vai februāra sākumā būs sertificēta pirmā kases sistēma, un no šā brīža uzņēmumiem būs pusgads, lai nodrošinātu jauno kases aparātu ieviešanu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau ar šā gada sākumu tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stājušās spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jāievieš tām atbilstoši kases aparāti. Tomēr, kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), uzņēmēju gatavība pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā samērā zema, tāpēc ir ieviests pusgadu ilgs pārējas periods, līdz ar to jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā šā gada 1. jūlijā.

DB jau rakstīja, ka daļa tirgotāju uzskata, ka noteikumi nav vienlīdzīgi visiem uzņēmumiem, kā arī radīs papildu izdevumus tieši mazajiem tirgotājiem. Tomēr VID ir pārliecināts, ka jaunās tehniskās prasības varētu samazināt krāpnieciskos gadījumus un veicināt nodokļu ieņēmumus, un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kas ir salīdzinoši augsts. SIA KPMG Baltics, kas ir viena no divām atbilstības pārbaudes institūcijām, kas vērtēs kases aparātus un sistēmas, atzīmē, ka šobrīd jau ir noslēgti divi līgumi, kā arī vēl trīs līgumi ir saskaņoti ar kases aparātus apkalpojošajiem dienestiem un ir parakstīšanas procesā. Janvāra beigās vai februāra sākumā būs sertificēta pirmā kases sistēma.

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay, pielāgojoties citu valstu prasībām, tiks piedāvāts arī ārpus Latvijas valsts robežām, informē uzņēmumā.

Kā pirmās eksporta valstis ir Vācija, Lietuva un Igaunija.

Visā Eiropā šobrīd tiek ieviestas stingrākas prasības attiecībā uz kases aparātiem un sistēmām – jaunus noteikumus ievieš ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Francijā un citās valstīs. «Kā patriotisks Latvijas uzņēmums, mēs sākam ar Latvijas tirgu, kur oktobra otrajā pusē plānotas pirmās piegādes un ierīces varēs uzreiz sākt lietot. Turpināsim darbību Latvijā, taču redzam, ka arī citas valstis, piemēram Vācija, ir tādā pašā situācijā, kādā bija Latvija, kad paziņoja par kases aparātu reformu», stāsta Edijs Tanons, «Datakom» inovāciju direktors.

«Tiki-Taka Pay» gada laikā, kopš tas tika izstrādāts, jau papildināts ar tādām funkcijām kā valūtas maiņas iespēju, specializētām akcijām, e-komercijas pasūtījumu apkalpošanu, lojalitātes sistēmu akcijām un preču komplektu pievienošanu, kā arī vadības un grāmatvediskajām analīzes iespējām, sniedzot uzņēmējam iespēju ērti un ātri piekļūt saviem datiem par to, cik un kad ir pārdots.

#Ne lietotājiem, ne valstij par saviem līdzekļiem neatbilstības nav jānovērš.

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu, brīdina Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz VID, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Kaut gan visi CHD kases aparātu modeļi ar elektronisko kontrollenti ir izņemti no reģistra, lietotāji, kas jau tos ir reģistrējuši VID, drīkst turpināt tos lietot līdz jaunas attiecīgo modeļu versijas reģistrēšanai VID. Konkrēto kases aparātu modeļu lietotājiem nekādas darbības saistībā ar to, ka iekārtas no VID reģistra izņemtas, nav jāveic, vien jānodrošina iekārtu atbilstoša lietošana.

Lai apspriestu jautājumus par administratīvo izmaksu samazināšanu un runātu par šobrīd paredzamo jauno izmaksu sloga novēršanu, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji tikās ar Finanšu ministrijas vadību.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu. Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie prakses paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, nevis paredzēt masveidīgu kases aparātu nomaiņu ar 1.janvāri.

Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts katru gadu nozarei uzliek par pienākumu veikt jaunus ieguldījumus, šogad tā bija minimālās algas pacelšana. Tas nozīmē, ka mēnesī par katru strādājošo klāt nāk izmaksas 65 eiro apmērā. Tirdzniecība ir tā nozare, kur daudzās tirdzniecības vietās minimālā alga patiešām arī ir reāli saņemtā. Tāpēc, nepalielinot neapliekamo minimumu, šajās tirdzniecības vietās pieaugošās izmaksas radīja nepieciešamību palielināt preču cenas līdz pat 10%. LTA uzsvēra neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālu pielikumu pie algas zemu atalgotajiem darba ņēmējiem.

Neviens no ap 60 000 šobrīd Latvijā lietošanā esošiem kases aparātiem neatbilst jauno noteikumu prasībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītie grozījumi noteikumos paredz jaunas tehniskās prasības kases aparātiem no 2017. gada 1. janvāra. Tie papildus ietver vairākus drošības kritērijus. Tādu līdz šim nav bijis, un arī citu valstu pieredzē šādu precedentu nav. Izmaiņu rezultātā Latvijā būs jauna parauga kases aparāti un kases sistēmas – visa tehnika un programmatūra. Situāciju tirgū Ziemassvētku laikā nākamgad ieskicē SIA Arkolat (deviņu veikalu Rito tīkls) vadītāja Daina Pečate: «Pirms gadumijas, kad ir lielākais pircēju pieplūdums un jādomā par pārdošanu, uzmanības centrā būs kases aparātu nomaiņa. Tas uzņēmējiem būs papildus pilnīgi nevajadzīgs stress.»