Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem.
Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti “iegriež” ekonomikai un attīstībai. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai apturētu vīrusa izraisīto ekonomikas lejupslīdi. Pieejamie finanšu resursi varētu būt iespēja izveidot inovāciju infrastruktūru un sniegt valsts atbalstu produktu tālākai izstrādei.
Šī gada pandēmija vieglāk vai smagāk skāra visas biznesa nozares, daudzām no tām meta izaicinājumus, pārbaudot uzņēmumu spēju ātri reaģēt un pielāgoties, vēl citas nospieda uz ceļiem un būtiski paretināja komersantu rindas. Vīruss savu ietekmi ekonomikā turpinās vēl nenosakāmu laiku – cits pēc cita uzņēmumi spiesti pārtraukt savu darbību ierobežojumu vai slimības izplatības dēļ. Lai atbalstītu vīrusa nokdaunēto ekonomiku, Eiropas Komisija (EK) vēl maija beigās publicēja savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dalībvalstu dubultā finansējuma pieeju.
Saskaņā ar šo piedāvājumu Latvijai tuvāko septiņu gadu laikā no ES budžeta varētu būt pieejami nepilni 12 miljardi eiro. Kopš EK plāna publicēšanas dienas 27. maijā sabiedrībā nerimst diskusijas par to, kur un kā šos līdzekļus investēt, lai tas būtu gudri, perspektīvi, efektīvi ilgtermiņā, lai tas celtu valsts konkurētspēju, eksportspēju un mūsu ekonomikas rādītājus nevajadzētu meklēt Eiropas reitingu noslēguma rindās. Šī ir unikāla iespēja veikt ekonomiskās attīstības izrāvienu, ja vien spēsim saskatīt ilgtermiņa perspektīvas un ieguldīt lielāko daļu pieejamā finansējuma nākotnē, nevis caurumu lāpīšanā un iepriekš pieļauto kļūdu labošanā.
Par prioritātēm un finansējuma pārdali
Lai arī ekonomikas atveseļošanas plāns aptver teju visas nozares, tāpat kā līdz šim ierastais ES daudzgadu budžeta plāns 2021.–2027. gadam (Multiannual Financial Framework 2021–2027 jeb MFF), arī jaunais finansēšanas mehānisms ir izdalījis atsevišķas prioritātes, kas saistītas ar zaļo enerģiju un Eiropas digitalizāciju.
Visu rakstu lasiet 8.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!