Minimālā obligāti maksājamā nodokļu limita ieviešana ir valsts atzīšanās nespējā tikt galā ar ēnu ekonomiku; spiediens pieaugs uz nodokļu maksātājiem

Pēc tam, kad valsts ir ieviesusi minimālo nodokļu limitu 50 eiro apmērā arī neaktīviem un niecīgus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem, likumdevējs dodas soli tālāk un ir paredzējis prasīt minimālo socnodokli ne tikai no mikrouzņēmumiem, bet no visiem uzņēmumiem, kuros ir darbinieki, kas strādā mazāk par pilnu slodzi vai nesaņem pat minimālo mēnešalgu. Pati ideja par to, ka citiem strādājošiem nebūtu jādotē tie darba ņēmēji, kuri sociālajā budžetā neveic pat minimālās iemaksas, nav nepareiza, taču ir jāsaprot, kā šī ideja praksē darbosies.

Pirmkārt, ir jāsaprot, kāpēc konkrētajā uzņēmumā tiek maksātas algas, kas ir mazākas par minimālo. Ir viens stāsts, ja darbadevējs, pieaugot valstī noteiktajai minimālai algai, nevēlas saviem darbiniekiem paaugstināt algu un tāpēc juridiski samazina slodzi. Taču ir cits stāsts, ja pilnīgi legāli cilvēks tiek nodarbināts vien dažas stundas dienā un par to saņem arī attiecīgu samaksu. Ja tagad pilnīgi par visiem darbiniekiem nedrīkstēs maksāt mazāku sociālo nodokli kā likumā noteiktais – nākamgad šis minimālais slieksnis varētu būt 126 eiro mēnesī – tad var samērā droši prognozēt, ka šie darbaņēmēji pārcelsies uz nelegālo segmentu. Līdz ar to pilnas algas legalizācijas spiediens var būt ar pretēju efektu. Otrkārt, šajos likuma grozījumos ir vēl kāds ļoti savdabīgs punkts, proti, noteikto obligāto iemaksu varēs nepiemērot iekšzemes darba ņēmējam, ja tas strādā pie darba devēja ārvalstnieka, kā arī ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.

Šāds likuma punkts noteikti prasa plašākus skaidrojumus no likumdevēja, jo piekritīsiet, ka ir viens stāsts, ja tas ir domāts tā, ka Latvijas darba ņēmējs aizbrauc, piemēram, uz Angliju un tur strādā, bet ir cita situācija, ja uzņēmējs – ārzemnieks – atbrauc uz Latviju, šeit atver uzņēmumu un nodarbina cilvēkus, bet uz viņu gulstas mazāks nodokļu slogs, nekā uz vietējās izcelsmes darba devēju. Ja patiess ir otrais likuma punkta skaidrojums, tad jāpiekrīt Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas vadītājai Danai Muceniecei, ka šāds likuma punkts diskriminē vietējos uzņēmējus un tas, protams, nav pieļaujams.

Vērtējot kopumā, minimālā nodokļu sloga ieviešana liecina par valsts mazspēju tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem, tāpēc spiediens tiek palielināts uz nodokļu maksātājiem. Jautājums vēl, vai pēc šīm izmaiņām darba ņēmēji saņems uz rokas vairāk naudas, tikpat, vai varbūt mazāk? Kā šīs likuma izmaiņas ietekmēs kopējo cenu līmeni valstī? Skaidrs, ka darbadevēju izmaksu pieaugums atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās – viena lieta, ja cenu kāpums attieksies tikai uz iekšzemes patēriņu, cita, ja ietekmēs arī mūsu eksporta produkcijas cenu, samazinot mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Diemžēl nav pārliecības, ka likuma grozījumu iesniedzēji šīs kopsakarības ir analizējuši un izvērtējuši. Excel tabula, kā zināms, panes visu, tikai realitātei ar to ir mazs sakars, tāpēc, veidojot kārtējo budžetu, visticamāk, mēs atkal dzirdēsim par nodokļu kāpumiem, ja līdzšinējās darbības kārtējo reizi nebūs nesušas vēlamo rezultātu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra