Gads iezīmējis ASV un Eiropas centrālo banku atšķirīgos kursus; dolāra likmju kāpums iesāk lētas naudas ēras beigas; esam sagaidījuši lētu izejvielu cenu laikmetu

Šis gads pasaules lielākajos finanšu tirgos bijis bagāts ar dažādiem notikumiem. Viena no pašām populārākajām tēmām bija spriedumi par pasaules varenāko centrālo banku monetārās politikas diverģenci. Proti, kamēr Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nācās iesaistīties papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumos, kas šogad ietvēra gan negatīvas likmes, gan eiro drukāšanas programmas izziņošanu gada sākumā un palielināšanu gada beigās, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pakāpeniski tirgus gatavoja augstāku procentlikmju laikmetam. Šonedēļ FRS no dažādiem mājieniem arī beidzot ķērās pie darbiem – pirmo reizi gandrīz 10 gadu laikā ASV centrālie baņķieri izšķīrušies par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Daudzi finanšu apskatnieki piebilst, ka tas iezīmē lētās naudas ēras beigas.

Katrā ziņā finanšu tirgus pasaules varenākās centrālās bankas pēdējo gadu laikā uzsēdinājušas uz vēl nekad nepieredzēta apjoma monetāro stimulu adatas, kas radījis pamatīgu atkarību. Jebkuras pārmaiņas (un šīs ir ļoti nozīmīgas) nozīmē arī augstāku stresa līmeni. Šobrīd ir daudz spekulācijas par augstāku dolāra likmju ietekmi uz dažādu finanšu aktīvu cenām un populāri ir prognozēt lielākas cenu svārstības.

Līdz ar dolāru drukāšanas ēras beigām un augstāku likmju gaidām šo gadu ASV akciju tirgi, visticamāk, būs noslēguši pa nullēm, kas uz pēdējo gadu fenomenālās akciju cenu izaugsmes fona izskatās ļoti pliekani. Straujāks akciju cenu kāpums ir bijis Eiropā, kur centrālā banka gan drukā, gan vēl ilgstoši, visticamāk, grib rekordzemas uzturēt procentlikmes. Sagaidāms, ka arī pārskatāmā periodā turpināsim dzirdēt dažādus spriedumus par vareno centrālo banku monetārās politikas diverģenci, kas būs ietekmēs tendences finanšu tirgū. Šogad šis apstāklis jau ir zemāk nodzinis eiro/dolāra attiecību - eiro cena ASV dolāros šobrīd ir aptuveni par 10% zem šā gada sākumā vērojamā līmeņa. Ir eksperti, kas turpina prognozēt, ka 2016. gadā vai 2017. gadā mēs varēsim vērot arī eiro vērtības paslīdēšanu zem viena ASV dolāra atzīmes.

Dolāram izdevies savas pozīcijas stiprināt pret lielāko daļu attīstības valstu valūtu, kur šo valstu grupai gads kopumā ir bijis ļoti neveiksmīgs (gan to tautsaimniecībām, gan dažādiem saistītajiem finanšu aktīviem). Daudzas šīs valstis savus galvenos ienākumus gūst no izejvielu pārdošanas, kuru cenas šogad sarukušas līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Tādējādi var pieskarties vēl vienam nozīmīgam tematam, ko šogad mums atnesuši finanšu tirgi – zemu izejvielu cenu laikmetu. Piemēram, pasaulē populārākā energoresursa – naftas – vērtība šā gada beigās atrodas zem 40 ASV dolāru par barelu atzīmes – tuvu līmeņiem, kādus mēs īslaicīgi redzējām iepriekšējās globālās krīzes karstākajā posmā. Naftas ziņā var runāt par šī resursa pārprodukciju, un līdzīga situācija izveidojusies arī citu izejvielu tirgū. Šajā sakarā svarīgi izcelt Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kas būtībā nozīmē, ka šī valsts vairs nevar ņemt pretī tādu izejvielu daudzumu, kā tas bija agrāk.

Nākotni daudzmaz precīzi prognozēt ir grūti. Var gan lēst to, ka grūti būs visiem tiem, kuriem nepieciešamas augstākas izejvielu cenas. Valdot šādam fonam, iespējami kādi ģeopolitiski satricinājumi. Svarīgi arī, cik strauji ASV FRS cels savas likmes. Uz šāda fona priekšroku tirgus dalībnieki, iespējams, dos Eiropas akcijām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra