Savulaik pieņemtais regulatora lēmums saistībā ar Latvenergo elektroenerģijas tarifu celšanu nav pamatots - šādu atzinumu ir paudusi tiesa.
Jāteic, ka šo tarifu celšana ir bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem, kādi ir skatīti, turklāt nevis saistībā ar enerģētikas politiku valstī, bet gan iespēju konsolidēt valsts budžetu, kas vairākus gadus ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem mūsu tautsaimniecībā. Proti, saistībā ar šiem tarifiem arī bez tiesas lēmuma var konstatēt zināmus neloģismus, kas ir jebkādā pretrunā ar biznesa darbību.
Pirmkārt, biznesā ir sen zināms princips - jo vairāk klients patērē, jo mazāk viņš maksā par katru patērēto vienību. Savukārt Latvenergo ir ieviesis pilnīgi pretēju principu. Proti, līdz 1200 patērētajām kilovatstundām ir jāmaksā viena summa, bet, ja šis limits tiek pārtērēts - vairāk. Var jau, protams, pirmo 1200 kilovatstundu maksu saukt par atlaidi, bet... Skaidrs, ka tā ir tikai demagoģija.
Otrkārt, jau laikā, kad pašreiz spēkā esošie tarifi tika apstiprināti regulatorā, DB pauda viedokli, ka faktiski tādā veidā valstī tika ieviests elektrības nodoklis. Respektīvi, valdība bija ieinteresēta pēc iespējas lielākās dividendēs no valsts uzņēmuma Latvenergo, un to varēja panākt, ļaujot kompānijai vairāk iekasēt tarifu veidā. Tomēr interesantākais šā tiesas sprieduma sakarā nenoliedzami ir tā turpmākais liktenis, proti, tas, vai pašreizējā versijā tas arī paliks spēkā.
Nav pārsteidzoši, ka Latvenergo jau ir paziņojis, ka spriedums tiks pārsūdzēts - būtu dīvaini, ja tā nenotiktu. Tomēr ir zināmas bažas par to, ka uz tiesu var tikt izdarīts spiediens, lai nākamās instances lēmums jau būtu labvēlīgs Latvenergo, regulatoram un valdībai. Par to liecina dažādi izteikumi, ka pretējā gadījumā var ciest valsts budžets, ka nav skaidrības, kādā veidā atmaksāt Latvenergo klientiem pārmaksāto naudu utt. «Kronis visam» šajā sakatā noteikti ir Valsts prezidenta paziņojums, ka gadījumā, ja tiks atcelti 2011. gada februārī akceptētie Latvenergo tarifi, pārmaksātā daļa būtu jāatmaksā patērētājiem, kas šobrīd esot gan nereāli, gan neloģiski. Protams, katram ir tiesības paust savu viedokli, ir īpaši prezidentam, tomēr, ja ar šādu paziņojumu nāk klajā valsts pirmā persona, to jau var uzskatīt par zināmu spiedienu uz tiesu. Zīmīgi ir arī tas, ka Latvijā dažādu instanču tiesu lēmumi par vienu un to pašu lietu ļoti bieži mēdz būt diametrāli pretēji...
Protams, pirms tālāku soļu speršanas ir jāsagaida nākamo instanču tiesu lēmumi, kā jau tas tiesiskā valstī piedienas. Taču atstāt spēkā pašreizējo tarifu, kā ieganstu izmantojot, piemēram, argumentu, ka tā ir vienkāršāk attiecībā uz valsts budžetu, gan būtu prettiesiski. Nenoliedzami ir skaidrs, kavairāki desmiti miljoni latu, kas būs jāatrod, ja pašreizējais tiesas spriedums paliks spēkā, ir liela nauda. Tāpēc, iespējams, šajā gadījumā būtu iespējams izšķirties par tādu kā Zālamana lēmumu, nosakot, ka minētie tarifi gan ir atceļami, taču nevis ar atpakaļejošu datumu, bet gan no šodienas.
Sekojiet ziņām