Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro


Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt grozījumus Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likumā. 



Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvija ir topā pēc neiekasētā PVN apjoma – 2013. gadā valstī netika iekasēts 721 miljons eiro jeb aptuveni 30% no tā PVN apjoma, kas bija jāiekasē.



Protams, simtprocentīgi visu PVN neiekasē neviena valsts, tomēr ir starpība, ja, piemēram, Zviedrija spēj iekasēt teju 97% no paredzētā PVN apjoma, bet Latvija – tikai 70%. Līdz ar to grozījumi PVN likumā, lai uzlabotu šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir vairāk nekā nepieciešami, un paredzētā reversā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem un elektronikas precēm ir labāk nekā nekas.


Nav jau tā, ka no citām valstīm nodokļu izkrāpšanas novēršanas jomā neko nevarētu mācīties, liecina 16.11.2015. DB publicētais Sorainen pētījums. Galvenā panaceja ir maksimāli plaša vietējā reversā PVN piemērošana, taču ir arī citas metodes. Piemēram, Slovēnijā Nodokļu administrācijai ir jāinformē pircējs, ja viņš tai prasa, vai pārdevējs ir iesniedzis PVN deklarācijas. 



Savukārt Latvijā ir stingrākas personas datu aizsardzības normas, lai gan Valsts Ieņēmumu dienests pieprasa, lai rūpīgs uzņēmums pats veiktu plašas pārbaudes par savu partneri, no kā iegādājas preces vai pakalpojumus. Veidojas paradokss – Latvijā labticīgs pircējs ir spiests nereti gadiem tiesāties ar VID, lai pierādītu, ka nav varējis zināt par to, vai viņa darījuma partneris ir samaksājis nodokļus, taču neiekasētā PVN apjoms jau no tā nemazinās. Tikmēr citas Eiropas valstis nodarbojas nevis ar labticīgo cilvēku sodīšanu, bet gan motivē viņus prasīt čekus par saņemto preci un pakalpojumu, ļaujot šiem čekiem piedalīties loterijā ar dāsnu galveno balvu – jaunu automašīnu.



Metodes un idejas, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, ir daudz, nevajag tikai pašiem būt kūtriem un meklēt kārtējās 150 atrunas, lai neko nedarītu lietas labā. Te akmens jāmet gan politiķu lauciņā, kas vārdos ir skaļi, kad jārunā par budžeta ieņēmumu palielināšanu, taču realitātē diemžēl parasti netiek piedāvāts nekas labāks par kārtējo nodokļu celšanu vai jaunu nodokļu ieviešanu tiem, kas jau tos maksā. Tāpat sava daļa pārmetumu pienākas tiesībsargājošām iestādēm. Ja būtu publiski zināms gadījums, kad par PVN izkrāpšanu kāds ir reāli iesēdināts cietumā, kaut vai par brīdinājumu citiem, pieļauju, ka tas gan reāli uzlabotu PVN iekasēšanas dinamiku, taču šī jau ir tiesībsargājošo iestāžu nevis VID kompetence. 



Taču tā vietā mēs dzirdam, ka politiķi nākamā gada budžeta vārdā grib apcirpt VID pieejamo finansējumu par vienu miljonu eiro, kas diezvai palielinās nodokļos iekasēto summu. 



Tomēr nenoliedzams ir fakts, ja valsts iekasētu kaut pusi vai pat ceturto daļu no tā PVN, kas šobrīd tai iet gar degunu, nebūtu vajadzīgs ieviest ne solidaritātes nodokli, ne lauzt uzņēmējiem iepriekš dotos solījumus par atsevišķu nodokļu likmju samazināšanu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra