Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nonākuši jaunās «dzirnavās»

Varētu vēl saprast, ja budžetā maksājamās nodokļa likmes lielums būtu atkarīgs no pašu uzņēmēju darbības vai bezdarbības, bet, ja maksājamās likmes apjoms tiešā veidā ir atkarīgs no tā, cik ātri darbosies kāda ministrija vai Saeima, tad te nu uzņēmējam rokas ir sasietas un atliek tikai gaidīt. Tieši šādā situācijā šobrīd ir nonākuši Latvijas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Vispirms jau tas, vai šiem uzņēmējiem šogad par pirmo ceturksni būs jāmaksā 9% vai 11% liela likme, ir atkarīgs no tā, vai Saeima līdz 15. aprīlim galīgajā lasījumā nobalsos par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Otrkārt, tas, vai mikrouzņēmumu nodokļa likme (MUN) nākamgad būs 9% vai jau 13%, atkarīgs no tā, vai Labklājības ministrija līdz šā gada septembra beigām izstrādās grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā, bet Saeima par to nobalsos. Labklājības ministrija darbu pie šiem likuma grozījumiem vēl neesot pat sākusi, pa vidu ir vasaras atvaļinājumi, tā ka, mīļie uzņēmēji, varat zīlēt tējas vai kafijas biezumos, vai ministrijas ierēdņi savu darbu darīs apzinīgi un čakli, vai arī jums tomēr savi maciņi, nodokļus maksājot, būs jāatver plašāk.

Situācija ir absurda, bezpalīdzīga un spļaušana uz uzņēmēju tiesisko paļāvību notiek no augsta plaukta. Kā gan mazie uzņēmēji, kas ir mikronodokļa maksātāji, var ietekmēt ministrijas darbu? Ja nu vienīgi mēģināt aplenkt ministriju vai saņemt gūstā kādus ierēdņus, kamēr darbs ir izdarīts. Jo, kā rāda daudzi piemēri, panākt efektīvu ministriju darbību nereti neizdodas pat Latvijas tautsaimniecības grandiem. Piemēram, sagaidāms, ka Satiksmes ministrijas mazspējas dēļ laikā netiks pieņemti likumi par vienoto ES dzelzceļa telpu.

Trīs gadu laikā nav ne uztapināta stratēģija, ne sākti saskaņot likumprojekti, kam teju, teju jāstājas spēkā. Vai atkal aviācijas sektors, kuru gadiem plosa absurdas tiesvedības, piemēram, ar bankrotējušo Lietuvas avio- kompāniju flyLAL. To atrisināšanai nepieciešama valdības politiķu iesaistīšanās, bet nekā. Par attīstību jādomā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bet valsts kā galvenais akcionārs lietu veicināšanā acīmredzami ir kūtrāka par kūtru, tā vietā tiek pieļauta nejēdzīgā tiesāšanās starp diviem valsts uzņēmumiem – airBaltic un lidostu Rīga.

Tie ir skumji piemēri par valsts pārvaldes nesasaisti ar biznesu. Taču uzņēmējiem ir nepieciešama stabilitāte, īpašipašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Atgriežoties pie mikrouzņēmumiem, viņiem katra sīkākā nodokļu likmes izmaiņa var nozīmēt to, vai šim uzņēmumam pastāvēt vai ne, savukārt ministriju ierēdņiem no viņu rīcības ātruma nav atkarīgs nekas. Tāpēc piedāvāju risinājumu: ja likuma grozījumi netiek laikus izstrādāti, tad MUN maksātājiem nākamgad likme ir par 2% zemāka nekā šobrīd. Tas būtu tikai godīgi, un iztrūkumu budžetā tad lai atvelk no lēnīgo ministriju ierēdņu algām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra