Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.

DB vairākkārt ir kritizējis mikrouzņēmuma nodokļa režīma atcelšanu un nesaprātīgu ierobežošanu. Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ir norādījusi, ka šādas darbības faktiski palielinās valstī ēnu ekonomiku. Ir aplēses, ka vismaz trešdaļa no mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem «pazudīs». Tomēr mazākais, ko uzņēmēji no valsts varas varētu sagaidīt, lai tā ievērotu savus noteiktos termiņus un uzņēmēji vismaz varētu saprast, ar ko rēķināties. Jāsaka, ka liegto mikrouzņēmuma nodokļa nozaru saraksts šajā sakarā ir vēl tikai «ziediņi». Piecus mēnešus pirms nākamā gada sākuma joprojām nav skaidrs; vai un kāds būs fiksētais sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais apmērs? Vai Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks vai netiks par 1% samazināts, kā pirms vēlēšanām tika solīts? Vai tiks vai netiks par 40 eiro celta minimālā alga – pat varas partijā Vienotība par šo jautājumu joprojām nav vienprātības.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra