Kremļa daudz izrunātais pavērsiens uz austrumiem ir vai nu vēlmju domāšana, vai kārtējā Krievijas iekšējai lietošanai domātā retorika ārpolitikas mērcē

Par spīti izsmalcinātai spiegu tradīcijai un nerimstošām ģeopolitiskajām ambīcijām ir viedoklis, ka Krievijai tādas ārpolitikas nemaz nav, bet gan viss, ko tā dara kaut kur citur, ir tās iekšējo peripetiju paplašinājums un turpinājums. Tas acīmredzot tā ir Krievijas plaši proponētajā «pavērsiena uz austrumiem» politikā. Tā teikt, ja Eiropa konkrēti un Rietumi vispār mums māca dzīvot un uzliek visādas sankcijas, tad mēs tiem pagriežam dibenu un pievēršamies Austrumu solījumiem par plaukstošajiem tirgiem un tādām lietām.

Pagaidām sausais atlikums «vēsturiskajam» pavērsienam ir gāzes vada būve uz Ķīnu, kam paredzēta 38 mljrd. kubikmetru jauda gadā. Tai pašā laikā Eiropai pērn Gazprom pārdeva 146,6 mljrd. kubikmetru gāzes. Krievijas gāzes daļa Eiropas enerģētikas portfelī krītas, tomēr kopējais Eiropas patēriņš solās augt, un Gazprom oficiāli plāno faktiski pārdoto apjomu pieaugumu.

Līdzīgi ir ar Krievijai visnozīmīgāko eksporta preci – naftu. Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn tās noiets Āzijā ir pieaudzis no 14% līdz 24%. Tomēr neliels šā eksporta pieaugums ir bijis arī uz dažiem Eiropas tirgiem, kā arī uz Baltkrieviju, un ir zināms, kurp pārstrādātā nafta lielos apmēros tālāk dodas jau no Baltkrievijas.

Vēl ir pats galvenais apsvērums – pavērsieniem šurp vai turp nepieciešamā kritiskā cilvēku masa. Krievu mužiks nekad un nekur nav griezies, un valsts televīzijā sludinātās blēņas viņa prātā nozīmē vien to, ka barins rosās un ka varas kloķi ir ciešā dūrē. Ja neskaita Russia Today Rietumu auditorijas apmulsušāko daļu, tad tā arī ir visa šā «pavērsiena» jēga un saturs.

Lai Kremļa sludinātais pavērsiens notiktu, tam pirmām kārtām ir nepieciešama elites piekrišana jeb, pareizāk sakot, vairāku elišu. Kritiski svarīga no tām ir Krievijas elites daļa, kuras biznesa un privātās intereses ir Rietumos, jo nekur prom no Londonas, Amsterdamas, Nicas un Braitonbīčas viņi nevērsīsies – i nesapņojiet. Pēc raženākajām aplēsēm Londonā vien dzīvo ap 400 tūkstošiem krievu.

Šīs elites patiesais apmērs un nozīme turklāt ir lielāka, nekā šķiet, jo arī populistiem lielkrieviem, sākot ar paša prezidenta un ārlietu ministra ģimeni, Rietumos ir ievērojamas intereses un uz Austrumiem tās pārslēgt nav reāli. Kaut vai tāpēc, ka šeit viņi ir ienākuši un fiziski vai ar saviem aktīviem iedzīvojušies Rietumu atvērtības dēļ – gan biznesa, gan sociālajā ziņā. Ņemsim pašu pamatu – brīvu kapitāla plūsmu. Ar visām sankcijām (ko paši Rietumi ienīst) krievu uzņēmējs Eiropā pašlaik var darboties ievērojami brīvāk nekā Ķīnā.

Summējot – Krievija var grozīties, kā grib, bet viena no tās ērgļa galvām vienmēr būs pavērsta uz Rietumiem.

Patiesībā jau tas ir labi zināms viņiem pašiem, un ar to ir jārēķinās arī mums, ka būs jāsadzīvo un jāsastrādājas. Vēlams gan vēl pragmatiskāk un ar lielāku saprašanu par šā putna nepastāvīgo dabu, lai nesanāktu kārtējā vilšanās par neizdevušos «restartu».

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra