Pārmērīgais politiskais spiediens uz maksimāli ātru Liepājas metalurga darbības atsākšanu kā smags svārsts atgriezies atpakaļ


Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām forsētais Liepājas metalurga pārdošanas veiksmes stāsts ukraiņu investoram KVV Group var arī neizrādīties gluži tāds, kā sabiedrībai stāstīts. Par to liecina fakts, ka uzņēmums jau pārtraucis tēraudkausēšanas ceha darbību un darbu atkal var zaudēt vismaz 100 Liepājas metalurga strādnieku – kāda ironija, ka vismaz daļa no viņiem, noticot uzņēmuma atdzimšanai, nesen pameta pēc pirmā Liepājas metalurga kraha atrasto darbu. Tagad viņi iznāk divreiz apvesti ap stūri, taču tas, šķiet, nevienu īpaši neuztrauc.


KVV Liepājas metalurga (KVV LM) pašreizējā vadība kā tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanas iemeslu līdzīgi kā iepriekšējie īpašnieki, min pārāk augsto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Ekonomikas ministrija sola OIK atlaides lielajiem ražotājiem no 1. jūlija, tomēr nevar zināt, vai bez nepieciešamajiem ieguldījumiem tēraudkausēšanas procesa modernizēšanā KVV LM atbildīs OIK atlaides saņemšanas nosacījumiem. Iespējams, pašreizējie uzņēmuma īpašnieki nebija rēķinājušies ar šādiem ieguldījumiem un tagad trūkst apgrozāmo līdzekļu, ražotās produkcijas tirgus nav vienkāršs, bet politiskais spiediens uz rūpnīcas darbu atjaunošanu bija milzīgs. Līdz ar to var izrādīties, ka, forsējot optimistisko scenāriju, ir pacelts kaut kas tāds, ko realitātē nevar nest. Tas, protams, ja izslē dzam galīgi melno variantu, ka tika iegādāts konkurents, kuru vienkārši bija iecerēts nobīdīt no skatuves.


Taču kāda ir LM pārdošanā iesaistīto personu atbildība? Liepājas metalurga pārdošana notika Vienotības valdīšanas laikā, strādājot šīs partijas finanšu ministram un piesaistot iecienīto dižkonsultantu Prudentia, bez kura pēdējā laikā, šķiet, neviens daudzmiljonu darījums Latvijas valstī nenotiek. Protams, tagad ir praktiski neiespējami pateikt, kā būtu bijis, ja uzņēmums tiktu pārdots nevis šim investoram, bet kādam citam no tīkotājiem. Līdzīgi kā banku Citadele, pie varas esošie to pārdeva kam un par cik paši gribēja, un tas nekas, ja budžets pēc tam no šāda darījuma neko atpakaļ nesaņem, lai gan iepriekš uzņēmuma glābšanā ieguldīti visu nodokļu maksātāju līdzekļi. Galvenais, ka var turpināt pūst miglu par veiksmes stāstu un sazin uz ko balstīto ekonomikas izaugsmi – šogad mums IKP augšot vismaz par 2%! Jājautā, vai šajās prognozēs tika iekļauta vīzija par Liepājas metalurga pilnvērtīgu darbību? Šis Latvijas mērogiem lielais uzņēmums būtiski ietekmē virkni valsts makroekonomisko rādītāju, eksportu un ražošanas apjomus ieskaitot. Nevar būt tā, ka par šādām dārgām kļūdām, līdzīgi kā sociālismā, atbild «viss kolektīvs», turklāt par šāda līmeņa darījumiem atbildībai ir jāsākas visaugstākajā politiskajā līmenī.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra