Uzņēmuma nodibināšana vēl negarantē veiksmīgu 
biznesu, tomēr iesākuma atvieglojumiem ir nozīme


Ir apritējuši pieci gadi, kopš Latvijā tika ieviests tā sauktais mazkapitāla SIA regulējums, kas nozīmēja, ka savu uzņēmumu varēja nodibināt arī ar viena lata (vēlāk ar viena eiro) pamatkapitālu. Lai kas arī par mazajiem uzņēmumiem nav runāts, it īpaši mikrouzņēmumu nodokļa celšanas kontekstā – te gan jāpiebilst, ka mazkapitāla SIA uzreiz automātiski nenozīmē arī mikronodokļa maksātāja statusu – Lursoft apkopotā statistika liecina, ka kopumā mazie SIA ir audzējuši muskuļus. 2014. gadā mazkapitāla SIA ir apgrozījuši 834,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 178,4 miljoniem eiro 2011. gadā. Piecu gadu laikā par mazkapitāla SIA dalībniekiem ir kļuvušas vairāk nekā 56 tūkstoši fizisku personu, no tām vairāk nekā 60% sava uzņēmuma iepriekš nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, pateicoties atvieglotiem noteikumiem, ir uzdrīkstējušies spert soli lielajā nezināmajā un pozicionēt sevi kā uzņēmējus, kas ir tikai apsveicami. Interesanti arī, ka Latvijā esošais mazkapitāla SIA statuss šķitis pievilcīgs gandrīz trīsarpus tūkstošiem ārzemnieku, kas šeit nodibinājuši savus uzņēmumus.



Protams, uzņēmuma reģistrēšana uzreiz automātiski nenozīmē veiksmīgu biznesu, piesaistītus klientus un visu ieceru realizēšanos. Jāatzīst, ka starp mazkapitāla SIA ir arī tādi, kas tikai vienu gadu uzrādījuši ievērojamu apgrozījumu, bet pēc tam gada pārskatos ierakstījuši nullītes. Droši vien, vienotas atbildes uz to, kāpēc tā ir noticis, nebūs. Nevar izslēgt, ka kāds no uzņēmumiem tiešām bija nodibināts tikai vienam vai pāris darījumiem, tomēr iespējams arī, ka iecerētais bizness vienkārši neizdevās un tagad uzņēmums ir tādā kā gaidīšanas režīmā. 



Pilnam mazkapitāla SIA idejas veiksmes vai neveiksmes novērtējumam varētu būt nepieciešami vēl orientējoši pieci gadi, jo tad būtu pārliecinoši redzams, cik daudzi no viņiem ir noturējušies tirgū un spējuši augt. To, ka mazam uzņēmumam ar labu ideju ir iespējams augt, pierāda gan pašmāju piemēri, piemēram, kosmētikas vai pārtikas ražošanas nozarē, gan ārzemju piemēri, jo īpaši IT nozarē. Galvenais ir atrast nišu, kurā tieši tavs piedāvājums ir atbilde uz tirgus pieprasījumu. Taču, pat ja mazais uzņēmums nepiedāvā neko tik inovatīvu, lai kādreiz izaugtu līdz nozares grandam, bet palīdz uzņēmuma īpašniekam nosegt savus ikdienas izdevumus, sniedzot kādus konkrētus pakalpojumus, arī tad šī ideja ir sevi attaisnojusi, jo cilvēks strādā un darbojas, nevis «sēž uz pabalstiem». Pašlaik nav vēl zināms, kuras nozares valdība turpmāk atļaus iekļaut mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmā. Tomēr uzskatu, ka daudz produktīvāk tautsaimniecībai ir mazināt uzņēmējdarbības slogu un nodrošināt regulējumu, kas atbalsta cilvēku iesaistīšanos personīgajā uzņēmējdarbībā, nevis izdomāt jaunus šķēršļus, lai šo iniciatīvu apslāpētu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra