Pēc tam, kad Latvijas uzņēmēji nulles nodokļa ieviešanu 
uzņēmumu reinvestētajai peļņai ir lūguši jau gadus piecpadsmit, par šo iespēju ierunājas arī Latvijas Bankas prezidents


«Stratēģiskajam mērķim vajadzētu būt, ka arī Latvija [tāpat kā Igaunija] iet uz nulles nodokli reinvestētajai peļņai,» Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā saka aģentūrai BNS. Pie šīs visnotaļ saprātīgās atziņas tā vien gribas iesaukties «labrīt!», jo Igaunija šo nulles nodokli reinvestētai peļņai ieviesa vēl 90. gados, pirms vēl katrs kaut cik nozīmīgs solis bija jāsaskaņo ar Eiropas Savienību, kas šobrīd no Finanšu ministrijas puses bieži kalpo kā nokautējošs arguments, lai Latvijas nodokļu iekasēšanas sistēmā neko būtisku nemainītu. Igauņi nulles nodokli ieviesa un bauda šī lēmuma augļus vēl šobaltdien, tāpat kā dažas citas priekšrocības darbaspēka nodokļu ziņā – Igaunijā, piemēram, cilvēkam uz rokas paliek lielāks neapliekamais minimums nekā Latvijā. Arī Latvijā uzņēmēji jau gadus piecpadsmit prasa reinvestēto peļņu neaplikt ar nodokli, DB par to ir sarakstījis desmitiem publikāciju, ja tagad par to ierunājas arī Latvijas Bankas šefs, tad jājautā, kāpēc tieši tagad? Kas tāds ir noticis, ka Latvijas Bankas vadītājs no saviem augstumiem ir pievērsies šai specifiskajai uzņēmēju problēmai?


Te der kopumā paskatīties, kas tad šodien ir Latvijas Banka. Lai ko viņi paši arī nestāstītu par saviem smagajiem un nopietnajiem darbiem eirozonas kopējā banku saimē, tāpat ir skaidrs, ka, līdz ar nacionālās valūtas lata atcelšanu, atbildības un darāmā Latvijas Bankai nav palicis vairāk. Tieši otrādi – finanšu pasaulē Latvijas Banku dēvē par tādu kā profesionāļu rezervātu, kas ar labu samaksu un mierīgiem darba apstākļiem nosmeļ labāko Latvijas finanšu speciālistu krējumu. Pēc savas būtības tā atbilstot ikviena īsta birokrāta sapnim par pareizu pasaules kārtību, bet tās prezidents faktiski ir labi apmaksāts politiķis. Politiķi, kā zināms, mēdz sacīt to, kas konkrētajā brīdī ir izdevīgi, taču nākamajā brīdī apgalvot pretējo, ja valdošie vēji ir mainījušies. Daudzi noteikti atceras, kā Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs sacīja, ka lata devalvācija ir inde. Nu ko, pērn eiro vērtība pret ASV dolāru apzināti tika ievērojami devalvēta, bet tagad Rimšēvičs to nesauc par indi. Gluži otrādi, viņš uzsver, ka mums ir jāpriecājas, ka esam uz kopējā eiro kuģa, tādēļ droši pret visādām vētrām. 


Par stingro pozīciju lata nedevalvēšanā gan vēl var padiskutēt, cik lielā mērā tā bija pašas Latvijas Bankas iniciatīva un cik spēcīgā zviedru banku lobija prasība. Katrā ziņā doma par reinvestētās peļņas nulles nodokli arī vispirms izskanēja no Swedbank Latvijas vadītāja Māra Mančinska, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas uzņēmumi, atšķirībā no Igaunijas, lūk, shēmojot un, lai nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi, uzrāda sava uzņēmuma finanšu rādītājus sliktākus, nekā tie patiesībā ir, kas, savukārt, neļaujot Swedbank šiem uzņēmumiem izsniegt kredītus.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra