To, kas patiesībā pašlaik notiek ap nacionālo aviokompāniju AirBaltic, saprot vien daži cilvēki, pārējai sabiedrībai tiek rādīts politiski ekonomiskais balagāns

Stāstā par jauno Latvijas nacionālās kompānijas AirBaltic investoru, satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju un iespējamo Latvijas valdības gāšanos daudzi gali neiet kopā. Publiskajā telpā izskan arvien nesakarīgāki Latvijas amatpersonu izteikumi, kas diemžēl neļauj saprast patiesību, taču ļauj nojaust, ka valdība kaut kādu iemeslu dēļ ir pieņēmusi lēmumu, ko pati nav gribējusi darīt. Tas liek uzdot daudzus jautājumus par to, kas slēgtajā valdības sēdē notika tāds, ka cilvēks, konkrēti Anrijs Matīss, kurš domāja «pret» jauno investoru, tomēr pieņēma lēmumu «par»? Kas notika nedaudzajās atlikušajās nakts stundās, ka Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nākamajā rītā pieprasīja satiksmes ministra demisiju, lai gan iepriekšējā vakarā valdība bija pieņēmusi pilnīgi vienprātīgu lēmumu par AirBaltic nākotni un piesaistāmo investoru? Kas tas ir par investoru, kurš var izraisīt kritiski noskaņota ministra atstādināšanu no amata, ja viņa vadītā ministrija nozīmīguma ziņā ir viena no pašām svarīgākajām valstī? Ja tas nav pats investors, tad kādi citi ietekmīgi ļaudis viņa aizsegā to ir panākuši? Un ne tikai to, jo patiesībā šūpojas visa Latvijas valdība un, ļoti iespējams, būtu jau kritusi, ja vien ne klasiskais, dzelžainais arguments – «jāpieņem budžets»...

Uz šiem jautājumiem neviena no iesaistītajām personām nav sniegusi sabiedrībai skaidru atbildi. Tāpat kā nav ticis paskaidrots, kāpēc potenciālais AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs – Girmess tiek uzskatīts par labu vai sliktu? No amatpersonām ir tikai kaut kāda neskaidra vāvuļošana par «bažām» un «drošības riskiem». Izlasot publiski pieejamo informāciju par šī investora saistību ar krievu oligarhu un Krievijā ražotu lidmašīnu Sukhoi Superjet tirgošanu, šīm bažām ir iespējams piedot konkrētāku veidolu, taču atklāti pateikts nekas netiek – nedz tas, vai šīs lidmašīnas ir labas vai sliktas, nedz tas, vai lēmuma pieņēmēji ar savām acīm ir pārliecinājušies, ka potenciāli AirBaltic ieguldāmā nauda tiešām pieder Montāgam – Girmesam, nevis, piemēram, Viktoram Vekselbergam.

Pa to laiku Vienotības valdību dižkonsultants Prudentia, kurš no šī konkrētā investora piesaistes cer uz atlīdzību, kas ir rakstāma ar septiņiem cipariem, preses konferencē brūķē lielu muti un izsaka medicīniskas diagnozes par Anriju Matīsu, bet sevi nosauc par Latvijas aviācijas nozares sargeņģeli. Ja runāšanas vietā – un to Prudentia pēdējos četrus gadus tiešām ir aktīvi darījusi – šis «sargeņģelis» pats ieguldītu AirBaltic nepieciešamos miljonus, tad vēl šis tituls būtu apsverams, bet tagad situācija ap Latvijas aviokompāniju izskatās pēc slikti iestudētas lugas, kuras vērotāji – Latvijas sabiedrība, kas drīzumā, visticamāk, «sametīs» kārtējos nacionālajai aviokompānijai vajadzīgos miljonus – tikai pēc laika ieraudzīs, kas patiesībā slēpjas aiz lētajām dekorācijām.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra