Ekonomiskajai aktivitātei nespējot tikt galā ar deflāciju, naudas drukājamās mašīnas var darboties ar aizvien lielāku spēku

Tādējādi mēs varam aizmirst arī par termiņdepozītu ienesīgumu komercbankās. Lai arī līdz eirozonas kodola labklājībai Latvijai varētu būt mērojams vēl vairāku desmitgažu garš ceļš, attiecībā uz mūsu valsts finansiālo stabilitāti gan viss ir kārtībā un, vismaz raugoties no finanšu tirgus norišu viedokļa, esam gandrīz turpat, kur daudz slavētā Vācija. Protams, arī ar saviem negatīvajiem aspektiem.

Proti, līdzīgi kā finansiāli stabilākajās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā banku depozītu ienesīgums palicis faktiski bez jebkāda ienesīguma un īstermiņa ieguldījumu gadījumā nokrities līdz nullei. Šāds zemo procentu likmju laikmets Latvijā izskatās ierindas iedzīvotāju acīm, savukārt no korporatīvā sektora un valsts finanšu plānošanas viedokļa spektrs ir daudz plašāks un sevī ietver gan būtiskus finansiālus draudus, gan potenciāli lielus ieguvumus. Jautājums, kā uz to skatās.

Turklāt šobrīd šķiet, ka zemo procentu likmju ieguvumus un zaudējumus varēsim vērtēt pat ilgāk, nekā tas sākotnēji varēja šķist. Skaidrojums tam ir meklējams globālās ekonomikas nespējā atkopties no iepriekšējās finanšu krīzes sekām, kas centrālās bankas piespiedis ķerties pie vēl nebijušiem tautsaimniecības finansiālās stimulēšanas mēriem, kas izpaužas kā naudas masas palielināšana un valstu ilgtermiņa aizņēmumu vērtspapīru uzpirkšana, lai veicinātu ilgtermiņa kredītu likmju mazināšanos komercbanku sektorā, tādējādi aktivizējot ne tikai kreditēšanu, bet pieaugošā patēriņa iespaidā arī tautsaimniecību kopumā.

Eirozonā šāda kvantitatīvā stimulēšana ar 60 miljardu eiro injekcijām mēnesī ir plānota līdz nākamā gada septembrim. ASV pēc vairāku gadu ilgstošas naudas iepludināšanas finanšu sektorā injekcijas tika pārtrauktas, taču šā gada inflācijas dati nevedina domāt par patērētāju aktivitātes pieaugumu. Proti, šā gada pirmajos četros mēnešos pasaules lielākajā ekonomikā inflācija nav fiksēta un trijos no tiem bijusi deflācija. Ilgstoša ieslīgšana deflācijā var norādīt uz naudas aprites problēmām ekonomikā, kas galu galā var novest pie pasūtījumu apjomu un darba roku skaita mazināšanās, kā arī grūtībām kārtot saistības ar banku sektoru. Tas vedina domāt, ka galu galā varētu tikt apstādināts ne tikai solītais bāzes procentu likmju palielināšanas process, bet gadījumā, ja deflācija ieilgs, ASV Federālo rezervju sistēma varētu nākt klajā ar jauniem finanšu stimulēšanas pasākumiem. Tā kā eirozonā ekonomiskā situācija no izaugsmes viedokļa ir sliktāka, arī šeit naudas drukājamās mašīnas poga var palikt cieši nospiesta. Tiesa, uzņēmējiem tas sola arī ieguvumus, kas saistīti ar lētāku finansējuma piesaisti, izmantojot korporatīvo obligāciju priekšrocības.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra