Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.
Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.
Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.
Riskiem papildspēki
Pēdējā laikā risku frontē ieplūduši papildspēki. Kļuvis skaidrs, ka pasaulē nebūs kāda izšķiroša uzvara pār Covid-19 pandēmiju. Drīzāk pat vairākās vietās lielāka iespējamība izskatās kādiem papildu ierobežojumiem. Kopumā lielā neskaidrība var arvien jūtamāk ietekmēt patērētāju un biznesa omu. Tāpat notiekošais Covid-19 ziņā var pat saasināt globālā mērogā jau tā aktuālos piegāžu traucējumus, kam uz izejvielu un materiālu deficītu fona var būt pa spēkam dažnedažādas cenas noturēt augstas vai pat tās vēl palielināt tālāk. Visai baiss izskatās, piemēram, enerģijas cenas pieaugums, kuram epicentrā atrodas Eiropā.
Ja šī ziema būs auksta, enerģijas rēķini šausies gaisā vai pat sliktākajā gadījumā var būt vērojama enerģijas pieejamības krīze, ko pastiprina piegāžu vai darbinieku (vai abu) iztrūkumi. Rezumējot - arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks. Tas nozīmētu, ka ekonomikas pieaugums kļūst neizteiksmīgāks, bet inflācija noturas augsta. Tirgus dalībnieku riska apetīte jau gadiem lielā mērā ir atkarīga no tā, ko dara un saka ietekmīgākās pasaules centrālās bankas. Jāņem vērā tas, ka, patēriņa cenām esot augstām, pat pie lēnākas ekonomikas to palīdzība ekonomikām šoreiz var būt ierobežota.
Pastāv risks, ka tālāka to stimulēšana vai pat tās apmēru palielināšana uzpūtīs burbuli. ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadība pēc iestādes septembra sanāksmes visai skaidri apstiprinājusi to, ka tā jau novembra sākumā varētu sākt samazināt savas aktīvu uzpirkšanas programmas apmērus un šim procesam beigas varētu būt 2022. gada vidū. Kopumā ASV monetārās politikas noteicēju noskaņojums liecina par to, ka ASV dolāru likmes varētu tikt palielinātas ātrāk, iespējams, jau nākamgad.
Ja centrālās bankas dos izšķirīgākus mājienus par stimulu ēras beigām, nav izslēgts, ka tirgū tikai palielināsies stresa līmenis. Kā nekā – no jauna būs jāiemācās dzīvot apstākļos, kad aizmugurē finanšu tirgus ar bezgalīgu likviditāti un zemām procentlikmēm nestutē jau minētās centrālās bankas. Par procentu likmju palielināšanu jau nācies ziņot vairākām attīstības, kur cenu spiediens kļuvis par pavisam nopietnu problēmu.
Tāpat septembrī plaukušās dažādi citi izaicinājumi. Mēneša otrajā pusē visu pasauli satricināja Ķīnas mājokļu tirgus milža Evergrande problēmas. Tam kopējo saistību apmērs ir vairāk nekā 300 miljardi ASV dolāri. Bija manāmi visai daudz salīdzinājumi, ka šis varētu būt Ķīnas Lehman moments. Tā ir atsauce uz 2008. gadu, kad ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots pilnā mērā iegrieza finanšu krīzi. Kopumā pamata pieņēmums gan ir tas, ka Ķīnas varai ir pietiekami liela kontrole pār procesiem ekonomikā, lai no postoša haotiska parādu krīzes scenārija izvairītos.
Tomēr tik milzīgas kompānijas restrukturizācija un defolta pārdzīvošana ar sausām kājām gluži iespējama var nebūt. Lai nu kā - Ķīna demonstrē gatavību rīkoties, lai atvēsinātu ekonomikas pārkarsušas daļas un iecerētais, šķiet, ir mīkstās piemēšanās scenārijs. Šis process var nebūt gluds, un cena tam tāpat var būt lēnāka ekonomikas aktivitāte. Pie mazasinīgākas izaugsmes un pēdējos gados fenomenāliem Ķīnas parādu pieauguma tempiem kādas problēmas var būt lipīgas.
Enerģijas pieejamība problēma ir arī Ķīna. Dati atklājuši, ka šajā valsī ražošanas iepirkumu menedžeru indeksa vērtība septembrī negaidīti noplanējusi zem 50 punktiem, kas atdala izaugsmi no recesijas. Ja Ķīnā, no kuras visi ieraduši visu dabūt, iebuksēs ražošana, tas var raisīt papildu spiedienu uz cenām.
Arī Rietumu lielākās kompānijas sākušas ziņot par to, ka notiekošais – augstākas cenas un piegāžu problēmas - negatīvi ietekmēs to peļņu.
Katrā ziņā par ko uztraukties ir, lai gan šoreiz izšķirīgais faktors, šķiet, ir tas, ka mazinājusies pārliecība par centrālo banku atbalstu jeb to, ka tās turpinās pie jebkurām problēmām tirgus nomētāt ar likviditāti. Var mēģināt spriest, ka centrālo banku politika jau kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes bijusi galvenā kolonna uz kuru balstījies cenu pieaugums gan parāda, gan riska aktīvu tirgū. Tagad kokteili pamatīgi sagāzējusi inflācija, kas tomēr var būt ilgāka un atnest pat stagflāciju. Visticamāk, ekonomikas izaugsmes prognozes tiks pārskatītas uz leju, bet inflācijas – uz augšu.
Šķiet, ir saprotams, ka mazinās investoru vēlme akcijas iegādāties, šķiet, gluži jau par jebkādu cenu. Jāņem arī vērā tas, ka pēc pandēmijas pirmā viļņa akciju cenas ir piedzīvojušas fenomenālu kāpumu. Līdz ar to var mēģināt teikt, ka optimisms par pasaules ekonomikas atgūšanos lielā mērā to vērtības jau ir ietverts. Šobrīd izskatās, ka daļa tomēr potenciāli pārvērtē, cik daudz tie ir gatavi samaksāt par uzņēmumu nākotnes ieņēmumiem. No otras puses – jau gadiem jebkurš akciju cenu kritums bijusi lieliska iespēja šos vērtspapīrus iegādāties lētāk, kur cenu atlēciens parasti nācis visai ātri un bijis visai straujš.
Oktobra zemākie punkti
Vienmēr aktuālais jautājums ir tas, kāds akcijām varētu izvērsties oktobris. Ja vērtē vēsturiskās sakritības, tad pēc tādiem septembriem, kuru ietvaros akciju cenas sarūk vismaz par 2%, oktobrī vērojams vēl tālāks to cenu kritums. Dažkārt oktobris tiek gaidīts ar zināmām bažām, jo šajā mēnesī finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem. Piemēram, 1987. gada melnās pirmdienas (19. oktobris) ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Jau ziņots, ka dažkārt oktobris tiek saukts par akciju “kapitulācijas” mēnesi. Tas it kā skan dramatiski slikti, lai gan šajā pašā laikā nozīmē, ka sasniegts akciju cenu zemākais punkts, un attiecīgi – atsākas to vērtību pieaugums.
Katrā ziņā, ja skatās vēsturiski, tad akcijām pats veiksmīgākais kalendārais periods vēl ir vien priekšā. Ir pat dažas tirdzniecības stratēģijas, kas paredz akciju izpārdošanu maijā un atgriešanos tirgū pirms tā saucamajiem Helovīniem (parasti oktobra otrajā pusē). Kopumā gada beigu periods ieguldījumiem akcijās parasti ir bijis ļoti labvēlīgs periods.
Protams, kādas šādas sakritības, lai gan var būt labs sarunu objekts, neko negarantē. Daudz runas arī par to, ka, neskatoties uz neseno akciju savārgumu, šādiem ieguldījumiem (akcijās) patiesībā tāpat nav īsti nekādas jēdzīgas alternatīvas, ja ir vēlme kaut ko nopelnīt. Jau minētā pasaules vareno centrālo banku īstenotā politika nozīmējusi, ka ļoti zemas ir obligāciju likmes. Tas tirgus dalībniekiem liek meklēt kādu pievilcīgāku ieguldījumu atdevi un šajā ziņā var neatlikt nekas cits, kā iegādāties akcijas. Parāda vērtspapīru ienesīgumam otrreizējā tirgū esot ļoti plānam vai pat ļoti daudzos gadījumos esot negatīvam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku. Protams, ja centrālās bankas koriģēs savu politiku, šis uzstādījums tiks testēts.