Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.
Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.
Tehnoloģijas, lai pārorientētos
Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.
Vācija un Francija piedāvā veidot grantu atbalstu pārejai uz videi draudzīgāku un digitālāku ekonomiku, pētniecību un inovācijām, kā arī gatavības pastiprināšanu turpmākām epidēmijām. Savukārt Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts mobilizējis vairākus desmitus miljonus eiro, lai izveidotu jaunu atbalsta programmu, kas vērsta uz inovāciju radīšanu ar mērķi sniegt atbalstu start-up uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Programmas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kuriem Covid-19 krīzes dēļ trūkst investīcijas un naudas plūsmas, lai veicinātu izaugsmi pēc krīzes un centienus turpināt ekonomikas atveseļošanos, stimulējot ne tikai uzņēmumu izdzīvošanu pēckrīzes laikā, bet arī veicinātu to konkurētspēju.
Jāpiebilst, ka daļai no ES radītājiem atbalsta mehānismiem netiek noteikti konkrēti piešķiršanas kritēriji. Lielākoties valstis pašas nosaka, kuras nozares un uzņēmumus un kādā formā tos atbalstīs.
Skaidrs, ka Covid-19 izraisītā krīze nav apstādinājusi ES vienotos mērķus par Eiropas Zaļo kursu un digitalizāciju, tieši pretēji - tagad, kad uzņēmumiem un valstīm pieejams finansējums vairāku miljardu apjomā, attīstība jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanā ir augusi.
Latvijas stratēģijas realizēšana
Bieži vien uzņēmējiem trūkst stimuls un vēlēšanās veikt investīcijas, kā ari mainīt savu esošo praksi. Cenšoties samazināt riskus, kas varētu izrietēt no nezināmā, starp uzņēmumiem novērojama tendence paļauties jau uz izveidotiem un novecojušiem resursiem, un biznesa modeļiem, kuri ir labi pārbaudīti praksē. Tāpēc būs svarīgi, kā tiks realizēta 26.maijā pieņemtā "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai".
Jaunu risinājumu ieviešana bieži vien ir saistīta ar uzņēmumu "iziešanu" no komforta zonas un lielu investīciju veikšanu, ko uzņēmumi nav gatavi darīt bez papildu stimula. Izdevumi ir lielākais inovāciju šķērslis, kas atrisināms, ja valsts mērķtiecīgi to apzinātos, lemjot par valsts atbalsta saņēmējiem. Savukārt inovāciju izstrādātājiem šķērslis ir pieprasījuma neprognozējamība un iespējamie ieņēmumi.
Šobrīd vairāk nekā iepriekš ir skaidrs, cik svarīga ir informācijas apmaiņa un iespēja izmantot dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai nodrošinātu uzņēmumu informētību par nākotni, samazinātu izmaksas un spētu ilglaicīgi plānot savu biznesu krīzes laikā. Jo vairāk informācijas ir uzņēmumam, jo vairāk tiks mazināta neskaidrība un ar to saistītās informācijas izmaksas. Digitalizācija, klimata un vides problēmu risināšana, izmantojot jaunas iespējas, ir nākamais solis, uz ko dodas uzņēmumi un valstis, un Latvijas uzņēmumiem viennozīmīgi būtu jāseko.
Tādējādi uzņēmumi ne tikai nodrošina sev ilgtspēju, bet arī konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī ES iekšējā tirgū. Kā piemēru var minēt lietu interneta risinājumus, kas kļūst aizvien pieejamāki un populārāki gan uzņēmēju, gan arī mājsaimniecību vidū. Šādu tehnoloģiju ieviešana sniedz uzņēmējiem iespēju efektīvāk pārvaldīt savu darbu, samazinot resursu patēriņu un to izmaksas. Svarīgu lomu tieši zinātnes un inovāciju attīstībā spēlē ne tikai privātais sektors un tā iniciatīvas, bet valsts, sniedzot stimulu privātajam sektoram, kā arī tieši atbalstot zinātni un inovācijas. Tieši valsts ir tā, kas, izveidojot vienotu zinātnes un inovāciju politiku, var, pirmkārt, tieši atbalstīt jaunus projektus, kas vērsti un zaļāku domāšanu, resursu samazināšanu un jaunu risinājumu ieviešanu, un, otrkārt, stimulēt privātā sektora uzņēmumus, mainīt to pastāvošo praksi un domāt par jaunu risinājumu ieviešanu.
Šobrīd, kad ES dalībvalstīm ir iespēja saņemt un novirzīt finanšu līdzekļus, un sniegt atbalstu uzņēmumiem, svarīgi pieņemt pareizos lēmumus. Jāmin, ka Eiropas Komisija pēc 2008.gada globālās krīzes norādīja, ka viens no veidiem, kas palīdzēja ES pārvarēt krīzi bija atbalstīt zinātni un inovācijas, sniedzot nozarei finansējumu un atbalstu.
Tādēļ tieši tagad ir svarīgi izvērtēt atbalstāmās nozares, uzņēmumus un to, kā tieši tiks sasniegts mērķis veicināt ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Jāņem vērā, ka bieži valstij ir lielāki resursi un iespējas veikt pasūtījumus pētniecībai un jaunu risinājumu izstrādei. Savukārt, veicot pasūtījumus pētniecībā un jaunu risinājumu izveidē, valsts palīdz arī uzņēmumu attīstībai, radot pakalpojumus un risinājumus, ko tālāk varēs izmantot uzņēmēji.
Veidi, kā stimulēt zinātnes un inovāciju iniciatīvas ir daudz un dažādi, taču galvenais būtu sākt ar mērķtiecīgas un vienotas politikas izstrādi šajā jautājumā. Nosakot, tos mērķus un virzienus uz kuriem, pirmkārt, jādodas pašai valsts pārvaldei un tālāk noteikt, kā tieši stimulēt un atbalstīt arī privātos uzņēmējus. Domājams, ka valsts politikai zinātnes un inovāciju atbalstīšanā vajadzētu būt ar mērķi saistīt zinātni, tehnoloģijas un inovācijas ar ekonomikas un nodarbinātības pieaugumu. Efektīvi izveidojot plānu, kas vērsts uz ekonomikas celšanu, tiks nodrošināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, mazināts bezdarbs, kā arī sasniegti ES kopējie mērķi.
