Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Lielāks potenciāls

«eID kartei noteikti ir lielāks potenciāls, nekā šobrīd tiek izmantots. Pateicoties iestrādātajam čipam, ir iespējams tajā apvienot vairākas maksājumu, atlaižu, klienta un citas kartes. Tāpat tā varētu aizstāt autovadītāja apliecību, apdrošināšanas karti utt,» DB skaidro Bites Latvija komunkācijas menedžere Anete Jansone. «Tas būtu ērti, jo ikdienā pietiktu tikai ar vienu karti, lai izpildītu desmitu funkcijas. Protams, arī šeit ir jādomā par drošības riskiem un izmaksām, izveidojot šādu sistēmu,» pamatoja A. Jansone. Interesanti, ka arī eID karšu izsniedzēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nenoliedz to, ka karšu potenciāls pilnībā netiek izmantots. Piemēram, PMLP uzskata, ka tā bija kļūda, ka eID karšu izmantošanai Saeimas vēlēšanās tika radīti šķēršļi, bet šo jautājumu var atrisināt tikai ar Saeimas deputātu lēmumu, DB atzīmēja PMLP Personas apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. «Nesenās vēlēšanas pierādīja, ka eID nav izmantojama dalībai vēlēšanās. Acīmredzot, nepieciešams ieviest elektroniskos vēlētāju reģistrus, kur persona ar eID karti reģistrējas un tiek atzīmēts kā nobalsojusi. Līdz ar to atkristu nepieciešamība pēc zīmoga pasē un papīra lapām,» piekrīt J. Bokta. «eID kartes noteikti būtu vēl populārākas, ja tās varētu izmantot ne tikai pašvaldību, bet arī Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu laikā aktīvi sadarbojamies ar Centrālo vēlēšanu komisiju un redzam, ka izmantojot elektronisko komunikāciju tehnoloģijas iespējams ievērojami atvieglot vēlēšanu iecirkņu komisiju darbu,» DB norādīja Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde. Arī viņš uzskata, ka eID karšu potenciāls netiek izmantos pilnībā. «Ērtā izmēra dēļ personas apliecības labprāt izmanto tie, kuri bieži ceļo pa Eiropu – tās ir derīgas iebraukšanai ES, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, Šveicē un arī Melnkalnē un Serbijā. Samērā neliels iedzīvotāju skaits izmanto eID kartes, lai attālināti apliecinātu savu identitāti internetā un lietotu e-parakstu. Tā vietā cilvēki daudz labprātāk izvēlas ērtāku variantu – autorizēties ar internetbanku,» stāstīja J. Binde.

Jāvairo izpratne

Latvijā būtu jāveicina iedzīvotāju un pakalpojumu sniedzēju informētība un izpratne par eID kartes e-iespējām un priekšrocībām. «Interese gan no eID karšu turētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem ir augoša, bet to tiešām varētu vēlēties augstāku,» neslēpa I. Treiguts, taču vienlaikus valsts pārvaldes mērķis nav un nevar būt piespiest kādu lietot eID kartes e-iespējas.

Visu rakstu Neizmantojam eID iespējas lasiet 21. novembra laikrakstā Dienas Bizness.