Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.
Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.
Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.
Tāpat Ķīna runājusi, ka valstī būs nepieciešamība palielināt pensionēšanās vecumu, kas šobrīd tur noteikts pie 60 gadu atzīmes (vīriešiem). Būtībā šai valstij īpaši citu variantu var arī nebūt. Ķīna strauji kļūst sirmāka, kas nozīmē, ka mazākam nosacītu jaunu cilvēku īpatsvaram jāuztur arvien lielākas vecu cilvēku armijas. Apvienotās Nācijas paredz, ka Ķīnā jau 2030. gadā katrs ceturtais iedzīvotājs būs vecāks par 60 gadiem. Ja rēķina, ka pensionāri nav tie paši aktīvākie patērētāji – tie mazāk pērk mājokļus, spēkratus utt. - tad uzņēmumiem nākotnē var rasties papildu izaicinājumi nopelnīt. Izteiktākas var būt problēmas arī ar produktivitāti.
Tāpat – lai uzturētu sirmgalvju armijas, veidojas labs pamats nodokļu sloga pieaugumam. Jānorāda, ka Ķīnā ir viens no viszemākajiem pensionēšanās vecumiem visā pasaulē. Sievietes tur pensijā var doties arī agrāk - no 55 gadu vecuma. Globāli vidējais rādītājs vīriešiem šajā ziņā ir 62,7 gadi un sievietēm 61,3 gadi, liecina Vācijas Allianz aprēķini. Pati Pekina lēš, ka tai 2050. gadā būs gandrīz 500 miljoni pensionāri, kur pagājušogad tie bija aptuveni 250 miljoni. Šobrīd vecu cilvēku (virs 60 gadiem) īpatsvara rādītājs šajā valsī atrodas pie 18,7%. 2035. gadā tas būšot pieaudzis līdz 35%, liecina Ķīnas valdības prognozes. Tikmēr vēl tikai 2010. gadā tas atradās pie 13,3%. Faktiski nu pensionējas pagājušā gadsimta Ķīnas “demogrāfiskais sprādziens”.
Vēl pirms neilga laiciņa (pirms dažām nedēļām) tika gaidīti dati, kas varētu apstiprināt situāciju, kad Ķīnā pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus. Tikmēr tika runāts par to, ka jaunākie mērījumi atklās ainu, ka šīs valsts iedzīvotāju skaits 2020. gadā atkal sarucis zem šīs apaļās atzīmes. Ķīnas oficiālie dati gan to neaptipināja, lai gan ne visi šādai informācijai tic. Galu galā valsts iedzīvotāju skaits ir arī tās stratēģiskais ierocis.
DB jau rakstījis, ka dažādi demogrāfiskie apsekojumi liecina, ka diemžēl visbēdīgākā demogrāfiskā bilde visā pasaulē ilgākā termiņā tiek zīmēta tieši mūsu valstij. Jau ziņots - medicīnas žurnāls Lancet mūsu valstij prognozējis, ka te nākamo gadsimtu miju sagaidīs vien aptuveni 430 tūkstoši cilvēki. Faktiski, lai izmirtu Latvija, nebūs vajadzīgi kādi kari, un procentuāli tik straujš iedzīvotāju skaita kritums nebūs neviena citā pasaules valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gadā jaundzimušo skaits mūsu zemē turpinājis rukt līdz viszemākajam vismaz 100 gados.
