Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.
Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.
Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.
“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.
“Pētījums apliecina, ka esam moderna sabiedrība, kas ir gatava izmantot digitālās vides iespējas. Valsts digitālo pakalpojumu izmantošanas īpatsvars liecina, ka augļus ir nesusi arī valsts pakalpojumu digitalizācijas pieeja un iedrošināšana šo iespēju izmantošanā. Esam gatavi mainīt savus paradumus un šobrīd sabiedrības gaidas ir saistāmas ar digitālo pakalpojumu augstāku kvalitāti un lietojamību, kā arī gatavību digitālā vidē izmantot arvien kompleksākus pakalpojumus, piem. izglītības, veselības, nodarbinātības, kā arī pilsoniskās līdzdalības jomā. Tas nozīmē, ka digitālā transformācijai jābūt ikvienas nozares fokusā, vienlaikus valsts un privātajam sektoram jāapvieno spēki atbalstot sabiedrību digitālo tehnoloģiju ieguvumu izmantošanā,” saka Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Digitālās transformācijas jautājumos.
Pētījums parāda, ka būtiskākās pozitīvās pārmaiņas no tehnoloģiju attīstības Latvijas iedzīvotāji sagaida finanšu jomā, kur digitālās transformācijas uzlabojumus paredz 74% iedzīvotāju, bet vēl 63% sagaida uzlabojumus iepirkšanās sfērā, bet vēl 58% tehnoloģiju iespaidā paredz pozitīvas izmaiņas savā darba un studiju procesā.
Savukārt, vēl 55% Latvijas cilvēku sagaida, ka tehnoloģiju iespaidā uzlabosies arī valsts pakalpojumu sniegšana, kā arī tikpat cilvēku paredz veselības aprūpes pakalpojumu uzlabojumus plašākas tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Salīdzinoši mazāk Latvijas cilvēki sagaida pozitīvas tehnoloģiju viestas pārmaiņas savā izklaidē (35%), mentālās veselības stiprināšanā (25%) un fizisko aktivitāšu un sporta treniņu jomā (21%).
EY pētījums parāda, ka Latvijā pasaules vadošo ekonomiku līmenī ir to cilvēku īpatsvars, kas tiešsaistē pārvalda savas finanses – 69%, kamēr Vācijā to dara 66%, Francijā – 67%, Lielbritānijā – 75% un ASV – 65%. Igaunijā šis skaits ir pat 84%, bet Lietuvā – 77%.
Savukārt, Latvijā tiešsaistē iepērkas 66% iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk par vadošajām pasaules ekonomiku rādītājiem – Vācijā to dara 76% iedzīvotāju, Francijā – 77%, Lielbritānijā – 86%, ASV – 78%. Igaunijā šis skaits ir 70%%, bet Lietuvā – 76%.
Pētījums atklāj, ka tikai 7% Latvijas iedzīvotāju vispār nelieto sociālos medijus, bet 5% tos lieto reti – mazāk kā reizi nedēļā. 78% Latvijas iedzīvotāju sociālo mediju platformas lieto vismaz reizi dienā, bet vēl 10% savos sociālo mediju kontos ieskatās vismaz reizi nedēļā.
Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi arī citās Baltijas valstīs un saskan ar, piemēram, ASV iedzīvotāju paradumiem, kur vismaz reizi dienā sociālos medijus lieto 75% iedzīvotāju, bet 14% tos nelieto vispār vai lieto mazāk kā reizi nedēļā. Arī to cilvēku skaits, kas sociālos medijus izmanto īpaši intensīvi Latvijā ir līdzīgs kā ASV – Latvijā “visu laiku” sociālos medijus izmanto 17%, bet ASV – 19%.
Interesanti, ka Latvijā šie rādītāji ir būtiski augstāki kā atsevišķās Rietumvalstīs. Piemēram, Vācijā sociālos medijus nemaz nelieto 16% iedzīvotāju, bet vēl 10% tos lieto mazāk kā reizi nedēļā. Arī Francijā sociālo tīklu nelietotāju skaits ir būtiski augstāks nekā Latvijā – 13% un vēl 6%, kas tos lieto mazāk kā reizi nedēļā.
EY Connected Citizens pētījumā ir apskatīti dažādi tēmu bloki – dzīves kvalitāte, cilvēku vērtības, COVID-19 ietekme, valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošana, tiešsaistes, tehnoloģiju un datu izmantošana un ietekme, uzticēšanās valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī darba attiecības. Tuvāko mēnešu laikā, apkopojot katras pētījuma sadaļas datus, EY turpinās informēt par dažādo tēmu bloku galvenajiem novērojumiem un secinājumiem.
Latvijā un citās Baltijas valstīs pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu Norstat pēc starptautiskā izpētes centra Ipsos MORI metodoloģijas. Pētījumā pārstāvētas 22 valstis, valstu dati ir socioloģiski reprezentatīvi un salīdzināmi, katrā valstī aptaujājot vismaz tūkstoti cilvēku. Latvijā aptaujāti 1060 respondenti.
