Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma
Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.
AHK veiktais pētījums ir pirmais pētījums kopumā, kurā iekļauti visi vācu uzņēmumi Baltijas reģionā, kuru kapitāla daļas pieder vācu daļu turētājiem vismaz 50% apmērā.
AHK izpilddirektors Florians Šrēders (Florian Schröder) apgalvo: «Daudzi vācu investori no jauna pievērsuši pastiprinātu uzmanību Baltijas valstīm. Šobrīd, kad ražošanas nozarē tirgus situācija Dienvidaustrumeiropā ir īpaši pārkarsusi, daudzas citas darbības vietas kļūst arvien pievilcīgākas.» Taču Latvija no šīs tendences joprojām gūst pārāk maz, jo lielākie vācu ieguldījumi pašlaik tiek novirzīti automobiļu rūpniecībai Lietuvā. Tādā veidā vācu auto detaļu ražošanas uzņēmums Hella un elektronikas uzņēmums Continental Kauņā līdz 2019. gadam radīs aptuveni 2000 jaunu darba vietu. «Lietuvai ir ģeogrāfiskas priekšrocības, taču tā arī apzināti ir pievērsusi uzmanību ar mērķtiecīgu mārketingu un labiem apstākļiem Vācijas ražošanas nozarei,» saka F. Šrēders. Tas ir iemesls, kāpēc AHK saņem ievērojami vairāk pieprasījumu saistībā tieši ar Baltijas dienvidu valsti. «Latvijā vācu uzņēmumi visaugstāk vērtē darbinieku kompetenci, vietējo piegādātāju kvalitāti un labu infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē,» min Šrēders. Taču kopumā Latvija Vācijā vēl nav pietiekami labi pamanāma: «Gūt lielāku pārliecību par sevi un konkrēti nostādīt savu darbības profilu ir tas, kas vitāli nepieciešams Latvijai.»
Visu rakstu Vācu ražotāji dod priekšroku Lietuvai lasiet 18. decembra laikrakstā Dienas Bizness.