Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.
Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.
Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.
Atzīst karsējamās tabakas potenciālu samazināt negatīvo iedarbību
Pirmās plašāk pazīstamās cigarešu alternatīvas bija e-cigaretes jeb veipi. E-cigaretēs parasti tvaicē nikotīnu saturošu šķidrumu, bet tas nesatur tabaku. Laika gaitā e-cigaretes ir attīstījušās tehnoloģiski, un šobrīd pasaulē tās pieejamas daudzos dažādos veidos. Valstu attieksme pret e-cigaretēm kā cigarešu smēķēšanas aizstāšanas alternatīvām gan nav viennozīmīga; kamēr dažās valstīs e-cigaretes ir aizliegtas vai būtiski ierobežotas, citās, piemēram, Lielbritānijā e-cigaretes tiek izmantotas kā risinājums cigarešu lietošanas atmešanai un smēķētājiem tās tiek izrakstītas aptiekās.
Jaunāks izgudrojums ir tabakas karsēšanas sistēmas. Šajās ierīcēs karsē īstu tabaku līdz temperatūrai, kurā nenotiek degšanas process, tādēļ arī no šīm ierīcēm neizdalās dūmi, bet tikai tvaiks. Lai arī karsējamā tabaka ir salīdzinoši jauns izgudrojums, tomēr jau tagad par to ir veikts plašs klāsts pētījumu. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, kas ir atbildīga par sabiedrības veselības aizsardzību pēc vairāk nekā trīs gadus ilgas pieejamo zinātnisko datu izvērtēšanas autorizēja tabakas karsēšanas sistēmas (IQOS) kā modificēta riska tabakas izstrādājumus, ļaujot informēt sabiedrību par šo sistēmu samazināto iedarbību un lietot tādus apzīmējumus, kā “IQOS sistēma silda tabaku, bet to nededzina”, “tās ievērojami samazina kaitīgo un potenciāli kaitīgo ķīmisko vielu veidošanos”; "zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka pilnīga pāreja no parastajām cigaretēm uz IQOS sistēmu ievērojami samazina organisma pakļaušanu kaitīgām vai potenciāli kaitīgām ķīmiskām vielām“.
Tādējādi norādot uz to, ka karsējamā tabaka var ievērojami samazināt kaitīgo vai potenciāli kaitīgo vielu veidošanos, salīdzinājumā ar tradicionālajām cigaretēm. Bezdūmu alternatīvu attīstības pamatā ir pētījumi, kas liecina, ka lielākā daļa kaitīgo un potenciāli kaitīgo vielu cigarešu dūmos rodas dedzināšanas procesa rezultātā. Tabakai sadegot, dūmos izdalās vairāk nekā 100 dažādas kancerogēnas vielas. Tam piekrīt arī mediķi, taču viņi uzsver, ka nikotīns ir atkarību izraisoša viela, vienalga kādā veidā tas tiek uzņemts, tāpēc mērķim ir jābūt nikotīna un tabakas produktu lietošanas pilnīgai atmešanai.
Potenciāls aizstāt cigaretes
Karsējamā tabaka varētu būt pieņemamāka alternatīva cigarešu smēķētājiem, jo arī tās sastāvā ir īsta tabaka un tādēļ tā ir līdzīgāka klasiskajām cigaretēm nekā veipi. Līdz ar to iespējamība, ka smēķētāji kā mazāk kaitīgu alternatīvu varētu izvēlēties karsējamo tabaku ir visai augsta. To apstiprina arī pētījumi Japānā, kas bija pirmā valsts pasaulē, kur 2014. gadā parādījās pirmās tabakas karsēšanas ierīces. Japāņiem ir visilgstošākā karsējamās tabakas lietošanas pieredze un tāpēc viņi, no zinātniskā viedokļa ir vispiemērotākā auditorija, pieredzē balstītu pētījumu veikšanai. Japānas pieredze parādīja, ka līdz ar karsējamās tabakas parādīšanos tirgū, straujāk sāka samazināties cigarešu smēķētāju skaits, rosinot domāt, ka karsējamā tabakai ir potenciāls aizstāt klasiskās cigaretes. Tie, kuri pārgāja uz karsējamo tabaku, atmeta parasto cigarešu smēķēšanu. Protams, vislabākais rezultāts būtu pilnībā atteikties no cigarešu smēķēšanas un citu nikotīnu saturošu produktu lietošanas, tomēr arī tādu alternatīvu izvēle, kas samazina kaitīgo vielu ieelpošanu ir labāka, nekā vecā, daudz kaitīgākā ieraduma saglabāšana.
Japānas Nacionālais veselības un uztura pētījums parādīja, ja līdz 2014. gadam aptuveni piektā daļa Japānas pieaugušo iedzīvotāju smēķēja cigaretes, tad 2019. gadā cigarešu smēķēšanas izplatība pieaugušo vidū jau bija samazinājusies līdz 13,1%. Arī Latvijā iekļaujas kopējās pasaules tendencēs; cilvēki pamazām atsakās no tradicionālo cigarešu smēķēšanas, izvēloties mazāk kaitīgās bezdūmu alternatīvas. Pēdējo 5 gadu laikā bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa ir sasniegusi 14% no kopējā tabakas produktu tirgus, mudinot smēķētājus atteikties no cigarešu lietošanas. Tomēr jārēķinās ar to, ka tradicionālo tabakas izstrādājumu smēķētāju skaits Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsts – valstī smēķē 32% iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 23 % (Eirobarometra dati).