Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.
"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.
Nodarbinātības pieaugums šajās zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs ir viens no faktoriem, kas aritmētiski ir nedaudz mazinājis vidējo algu pieaugumu. Pie tam šogad vidējās algas valsts pārvaldē aug lēnāk nekā privātajā sektorā.
"Pēc manām prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu augt par 7–7,5 %, savukārt patēriņa cenu pieaugums varētu sasniegt 12 %. Tas nozīme, ka šogad pirmo reizi kopš 2009. gada Latvija iedzīvotāju pirktspēja mazināsies. Protams, no valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, savukārt uzkrājumi nav vienmērīgi sadalīti un daļai cilvēku tādu nav. Tas ir liels izaicinājums, jo ekonomikai ir grūti augt, ja pirktspēja mazinās un ar to ir jārēķinās arī uzņēmējiem. Latvijā līdzīgi kā eirozonā vidēji ražotāju cenas pēdējā gada laikā ir augušas par 30 %, taču patēriņa cenas Latvijā šobrīd aug gandrīz divas reizes ātrāk nekā vidēji eirozonā," komentē M.Āboliņš.
Vienlaikus situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba – iedzīvotāju tēriņi aug, COVID-19 ierobežojumi ir atcelti, mājsaimniecībām ir uzkrājumi, energoresursu cenu kāpumu kompensē valsts atbalsta pasākumi, savukārt darba tirgū samazinās bezdarbs un aug algas. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski izaugsmei, tādēļ gada nogalē nevaram izslēgt arī zināmu bezdarba pieaugumu Latvijā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka darba samaksas pieauguma palēnināšanos veido vairāki faktori. "Publiskajā sektorā ir mazinājušies vai noslēgti kovid laikā veikto piemaksu efekts. Privātais sektors ir kļuvis piezemētāks, kaut Ukrainas kara faktors jūtamāk izpaudīsies turpmākajos ceturkšņos. Tāpat ekonomikai normalizējoties atjaunojās nodarbinātība, tai skaitā zemāk atalgotajās grupās, kas ietekmēja statistiku. Pozitīvā ziņa ir, ka algu kāpums ekonomikā saglabāsies un, kas ir būtiski, ka darba tirgus būs salīdzinoši aktīvs. Sliktā ziņa ir, ka tuvākajos mēnešos vidējā pirktspēja saruks, smagāko akcentu liekot uz pārtikas un mājokļa izmaksām," norāda D. Gašpuitis. Viņš piebilst, ka vissarežģītākā situācija būs tiem, kam algu kāpums vai ienākumu indeksācija izpaliks. Līdzīgas tendences būs vērojamas visās ES valstīs. Pat tajās, kur inflācija ir krietni zemāka nekā Latvijā, algu kāpums no cenu izmaiņām iepaliek vēl lielākā mērā. Kā rāda vēsture, šādi posmi ekonomikā ir tikpat neizbēgami, cik pārejoši. Spiediens uz darba devējiem celt algas pieaugs, taču pagaidām likt likmes uz algu un cenu pieauguma spirāli nav pamata. Darba devēji gada otrajā pusē varētu kļūt vēl piezemētāki savu algu fonda palielināšanas plānos. Bet tos koriģēs patēriņa aktivitāte un kopējais noskaņojums ekonomikā.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka "lielā mērā te vainojama minimālās algas nepaaugstināšana Latvijā šogad, kas ir politikas kļūda".
"Politiskie lēmumi bremzējuši algu kāpumu arī citos veidos. Atskaitot ļoti mazo nozari “citi pakalpojumi”, kur pat reģistrēts algu kritums, lēnākais algu kāpums (3,9%) bija izglītībā, kas ir galvenokārt valsts budžeta finansēta nozare. Ievērojami zem vidējā bija arī algu kāpums valsts pārvaldē (4,9%). Abās šajās nozarēs ir liels strādājošo skaits, tātad ietekme uz kopējo rezultātu. Trešais vājākais kāpums ir celtniecībā (+4,4%), kas savukārt ir lielā mērā no valsts pasūtījumiem atkarīga nozare. Tas liekas nedaudz pārsteidzoši, jo šajā nozarē gaidīja pārkaršanu. Taču jau ir zināms, ka ar lielā investīciju finansējuma pārtapšanu darbos diez ko līdz šim nesokas. Iespējams, ka algu kāpumu uzņēmumus spieda ierobežot krasais un negaidītais materiālu cenu kāpums," norāda P.Strautiņš.
Runājot par pozitīvajiem faktoriem, P.Strautiņš uzskaita, ka galvenie algu pieauguma vilcēji ir pakalpojumu eksports un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana. Straujākais algu pieaugums bija profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos (+15,1%), ievērojami virs vidējā bija algu kāpums arī informācijas un sakaru pakalpojumos (+9,6). Detalizēti dati par pakalpojumu eksportu 1. ceturksnī būs pēc dažām dienām, bet mēnešu dati ļauj nojaust, ka biznesa un programmēšanas pakalpojumu eksporta kāpums ir bijis ļoti spēcīgs (orientējoši par piekto daļu). Šīs nozares ļoti izteikti koncentrējas Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Tāpēc arī galvaspilsētā algu kāpums (+7,5%) pārsniedza valsts vidējo tempu, nedaudz virs vidējā tas bija arī Pierīgā (7%).
Vislēnāk algas auga Zemgalē (+4,1%), ievērojami lēnāk par vidējo arī Latgalē (4,5%), palielinot atalgojuma līmeņa kontrastus reģionu starpā. Diemžēl tuvākā nākotne Latgalei neko labu nesola - gaidāmā tranzīta samazināšanās ietekmēs reģionā dzīvojošos Latvijas Dzelzceļa darbiniekus (29% uzņēmuma darbavietu ir Latgalē), arī reģiona rūpniecību attiecību saraušana ar bijušās PSRS tirgiem ietekmē diezgan spēcīgi. Neskaitot Rīgu un Pierīgu, straujākais algu kāpums bija Kurzemē, kurā vērojama spēcīga ražošanas attīstība, Liepājā šī gada sākumā apstrādes rūpniecības apgrozījums auga gandrīz par 40%. Šādi turpinot, vidējo algu pieauguma paātrināšanās reģionā ir neizbēgama.
"Tāpat starp nozarēm ar augstāko algu pieauguma tempu ir divas pandēmijas laikā stipri cietušas jomas – māksla un izklaide (13,6%), sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (13,3%). Lai arī 1.ceturksnis šīs nozarēm, tā teikt, joprojām bija ļoti tālu no ideāla, darbības vide noteikti bija labāka nekā pirms gada un tā turpinās uzlaboties. Starp nozarēm ar straujāko algu kāpumu ir arī komunālie pakalpojumi (+14,5% un enerģētika +2,6%). Pārsteidzošs ir straujais algu kāpums finanšu pakalpojumos (+11,5%). Vairākus gadus algu pieaugums šajā nozarē bija zem vidējā, jo strādājošo skaitu tajā samazināja tehnoloģiju ieviešana un eksporta pakalpojumu sašaurināšana, līdz ar to piedāvājot darba devējiem lielākas izvēles iespējas. Iespējams, ka 1.ceturksnis izrādīsies izņēmums, ko noteica atalgojuma mainīgās daļas pieaugums," teic ekonomists.
Viņaprāt, ja iepriekšējos desmit gados nominālais algu kāpums nozīmēja arī pirktspējas pieaugumu, tad šogad diemžēl tas tā nav un visdrīzāk nebūs līdz nākamā gada vasarai, jo cenu kāpums pārsniegs ienākumu kāpumu: "Savukārt pēc tam varam cerēt uz periodu ar strauju reālo algu kāpumu, jo globālajam izejvielu cenu kāpumam būs pretreakcija ir ļoti ticami, ka turpmākajos gados Latvija piedzīvos deflācijas epizodi. Līdz tam vēl ir jānodzīvo, jo ja ASV un ES kopumā šobrīd var runāt par inflācijas stabilizēšanos, tad Latvijā uz to vēl jāpagaida. Taču agri vai vēlu pirktspējas kāpums Latvijā iedzīs šobrīd zaudēto".
