Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.
ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.
Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju
Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.
Visticamāk, Latvijas importa apjoma pieaugums naudas izteiksmē ir saistīts ar dabasgāzes un naftas produktu cenu pieaugumu, nevis ar lielāku preču plūsmas faktisko apjomu. 2022. gadā no Krievijas iepirktās dabasgāzes cenas pieaugumus bija vairākas reizes lielāks nekā 2021. gadā, tāpēc pat par mazāku dabasgāzes apjomu (Latvijā pagājušajā gadā ievērojami samazinājās dabasgāzes patēriņš) bija jāmaksā lielāks naudas daudzums. Visai atšķirīgi dati par Latvijas ārējo tirdzniecību ar Krieviju ir publiskoti ITC mājaslapā.
Ja attiecībā uz Latvijas importu no Krievijas gan Latvijas CSP, gan ICT publiskotie dari visumā sakrīt, tad, aprēķinot Latvijas eksportu uz Krieviju 2022. gadā, ICT aprēķins parāda ievērojamu Latvijas eksporta apjoma pieaugumu. Atbilstoši ICT aprēķiniem Latvijas eksports uz Krieviju 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ASV dolāru izteiksmē bija palielinājies par 63,7%, sasniedzot 2,3 miljardus dolāru. Šeit gan ir jāpaskaidro, ka par 2022. gadu, rēķinot citu pasaules valstu ārējo tirdzniecību ar Krieviju, ITC izmanto nevis korekcijas starp abu valstu oficiālajiem datiem, bet gan tā saucamo spoguļattēla datu aprēķinu, jo Krievija ir pārtraukusi ar attiecīgo ANO aģentūru informācijas apmaiņu ar detalizēto ārējo tirdzniecības statistiku.
Krievijas Valsts statistikas federālais dienests no 2021. gada decembra vairs nepublisko datus par ārējo tirdzniecību - eksportu un importu detalizētā valstu griezumā. Pēdējie dati par eksportu un importu sadalījumā ar Krievijas lielākajiem ārējās tirdzniecības partneriem Krievijas Valsts statistikas federālā dienesta mājaslapā ir par 2021. gada decembri. Svaigākie tiešie dati par Krievijas Federāciju, kuri ir pieejami ITC, ir par 2021. gada ceturto ceturksni. Tomēr atbilstoši ICT pielietotajai metodikai par valsti, kura nesniedz informāciju, tiek aprēķināti t.s. spoguļattēla (mirror) dati, kad datus par šo valsti aprēķina, summējot citu valstu iesniegtos datus par ārējo tirdzniecību ar attiecīgo valsti. Tā kā visas ES dalībvalstis, Ķīna, Turcija un vēl daudzas citas pasaules valstis jau ir apkopojušas savu ārējās tirdzniecības statistiku par 2022. gadu un to iesniegušas ITC, tad šobrīd jau var salīdzināt, kā Krievijas agresija Ukrainā ietekmēja Eiropas un daudzu pasaules valstu ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Vērtējot eksportu uz Krieviju, no valstīm, par kurām ir veikts aprēķins, vislielākais pieaugums 2022. gadā bija Bolīvijai. Bolīvijas eksports uz Krieviju 2022. gada laikā trīskāršojās, tomēr arī tad šie apjomi Krievijas ekonomikai nav īpaši nozīmīgi.
Vērtējot valstis, par kurām ir veikts aprēķins, Latvija bija otrajā vietā ar plus 63,7% 2022. gadā pret 2021. gadu, pat apsteidzot Turciju, kuras eksports uz Krieviju palielinājās par 61,8%. Trešajā vietā ir Brazīlija ar 24,3% lielu pieaugumu. Eksports uz Krieviju 2022. gadā palielinājās arī Slovēnijai un Serbijai. Savukārt ir jāatzīmē, ka Ķīna nav izmantojusi Krievijas izolācijas sākumu, lai palielinātu savu eksportu uz Krieviju. 2022. gadā Ķīnas eksports uz Krieviju palielinājās tikai par 12,7%, kas daļēji var būt skaidrojams arī ar eksportēto preču cenu inflāciju. Savukārt nozīmīgi eksporta samazinājumi uz Krieviju ir vērojami daudzām ES dalībvalstīm un attīstītajām valstīm. Lietuvas eksports uz Krieviju 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājies par 34,9%, Polijas - par 42,3%, Igaunijas eksports - par 44,0%, Somijas - par 59,0%.
Visu rakstu lasiet 18.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
