«Mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši - saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā» – tāds beidzot likuma mērķis ir noteikts grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā uz trešo lasījumu. Bet vai tas tā ir?

Saeima paredz mikrouzņēmuma pirmajos trīs darbības gados saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Uzskatu, ka šādu likmi tomēr vajadzētu saglabāt pirmos piecus darbības gadus. Kāpēc piecus?

Pirmais uzņēmuma darbības gads ir sākumstadija, kurā veidojas uzņēmējdarbības idejas attīstība un pilnveidošana. Otrajā gadā notiek uzņēmuma pilnveidošanās. Tikai trešajā gadā sākas uzņēmuma agrīnā izaugsme. Ceturtais gads iezīmē paplašināšanās izaugsmi. Un tikai piektajā gadā uzņēmumam varētu būt stabila izaugsme.

Piecu gadu laikā būtu iespējams saplānot uzņēmuma tālāko izaugsmi, novēršot problēmas pārstrukturēt darbību, pārejot vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.

Lai dzīve neliktos rožulauks, papildus jau spēkā esošajiem ierobežojumiem, likumdevējs paredzējis, ka tiks noteiktas nozares, kurās mikrouzņēmumam liegs piemērot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Minētais solis sadārdzina administratīvo slogu un nerisina sociālo drošību.

Par cik mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji nepietiekami papildina valsts sociālo iemaksu budžetu, tiks paredzēts, ka mikrouzņēmumu darbinieki papildus likumā noteiktajam, ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Varbūt vajadzētu ļaut mikrouzņēmumiem attīstīties un stabili izaugt, un tikai tad uzlikt papildus nosacījumus?

Bez tam, likumdevējs ir noteicis, ja mikrouzņēmumā tiks nodarbināts vismaz viens darbinieks, kas ir strādājis citā mikrouzņēmumā, tad maksājamā nodokļa likme sasniegs 12%. Un, ja nodarbinātais būs strādājis uzņēmumā, kas ir sniedzis pakalpojumus mikrouzņēmumam, tad pastāv iespēja zaudēt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un var tikt piemērotas soda sankcijas. Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts kļuvis sarežģīts, piņķerīgs, nesaprotams un tālu aizgājis prom no sava mērķa.

Mikrouzņēmumiem ir ierobežoti resursi, tāpēc jo svarīgi ir labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana, tai skaitā birokrātiskā sloga mazināšana un tiesiskā regulējuma uzlabošana.

Saeimā ir iesniegti vairāki likumprojekti saistībā ar jauno Grāmatvedības direktīvu ar mērķi samazināt administratīvo slogu tai skaitā mikrouzņēmumiem. Jaunās Grāmatvedības direktīvas izpratnē mikrouzņēmums ir maza komercsabiedrība, divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā nepārsniedzot vismaz divus no trim šādiem kritērijiem: bilances kopsumma —350 000 euro; neto apgrozījums —700 000 euro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Vai tiešām Latvijas mikrouzņēmumi nav pelnījuši labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi?

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra