Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

Zīmolu eksperts uzsver, ka brends nav traips uz papīra: «Tā ir pieredze. Brendi rodas gūstot pieredzi kā arī komunikācijā. Ja servisa kvalitāte un produkta kvalitāte necietīs, ja apkalpošana būs tik pat laba — par ko satraukties? Protams, nepatīkami, ka atņem kaut ko tik iemīlētu kā «Staķiku», bet tad ir jautājums — «ko tad mīl» — un mīl ne jau tikai nosaukumu, bet to, ko tas pārstāv — uzņēmumu ar visām tā kvalitātēm. Turklāt — jebkuras pārmaiņas ir jāskata konkurences kontekstā. Un uz kurieni tad ir iespējams aizbraukt, kura ir tā lieliskā alternatīva eleganti elitārajam Statoilam? Īsti jau nekādas visaptverošas alternatīvas nav».

Jautāts, cik ātri sabiedrība pierod pie zīmola maiņas, K.Papiņš teic, ka tāds ātrākais termiņš ir divi gadi: «Mums jau ir piemēri ar Swedbank un SEB — kas reiz bija Hansabanka un Unibanka. Manuprāt, tie bija tiešām jocīgi lēmumi, turklāt motivēti ar daudz egocentriskāku vēlmi unificēt, bet mērķtirgi jau bija daudz šaurāki kā CircleK gadījumā. Un lai arī «brenda reitingi» samazinājās, jo īpaši Hansabankai (kas bija ļoti mīlēta), man neliekas, ka biznesa rezultāti būtu no nosaukuma maiņas cietuši, gluži pretēji, domāju, ka korporatīvais tēls Swedbank gadījumā pat kļuvis solīdāks, vienotāks, fokusētāks un tādējādi — spēcīgāks. Īsāk sakot — tā ir bijusi attīstība, nevis regress».

Tā kā, lai arī pašreiz izskatās, ka šis lēmums ir vairāk izdevīgs konkurentiem nekā pašam Statoilam, tad īstenībā — nākotne ir miglā tīta, un kā veiksies būs atkarīgs no komunikācijas un servisa kvalitātes — vai tiks saglabāts un uzlabots tas, ko cilvēki mīlēja Statoilā un ko no tā gaidīja. Varbūt būs jauns tirdzniecības koncepts — kas cilvēkiem patiks vēl labāk. Nosaukums, protams, ir svarīgs, bet ne jau tādiem tirgus daļas milžiem, kuriem pat lāgā nav neviena jēdzīga konkurenta.

Vai cilvēkiem pārmaiņas riebsies tik ļoti, ka brauks uz Nesti vai kur citur — atkarīgs no tā, ko piedāvās CircleK. Gan sortimenta, gan cenu, gan apkalpošanas ziņā — jo brendu jau nerada forma, bet saturs - Latvijā to kaut kā saprot ar lielām grūtībām. Ja paliks sliktāk — cilvēki balsos ar maciņiem un CirceK nāksies pielāgoties. Bet kopumā — tā ir evolūcija. Vecajam ir jāaiziet, lai dotu vietu kaut kam jaunam, un nereti pirms paliek labāk — paliek sliktāk.

Bet pēc būtības, ja vienā teikumā — tad «mazam uzņēmumam ir jābūt loģiskam, jo citādi tas bankrotēs, kamēr liela uzņēmuma loģika ir tā tirgus daļa — un tas var darīt kā vēlas», norāda K.Papiņš.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra