Jaunākais izdevums

Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

2012. gadā Latvijā Džini indeksa vērtība bija visaugstākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (35,2%), atainojot nevienlīdzīgu ienākumu sadali starp dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijā un Lietuvā Džini koeficients bija mazāks nekā Latvijā, tomēr abās valstīs tas bija virs ES vidējā rādītāja, kurš 2012. gadā bija 30,6%. Džini koeficients ir viens no plaši izmantotajiem ienākumu nevienlīdzības mēriem. Koeficients ir robežās no 0 līdz 1. Jo tas augstāks, jo ienākumi sadalās nevienlīdzīgāk. Koeficients var tikt izteikts arī procentos, tā vērtību reizinot ar 100%.

Eurostat dati no 2004. gada līdz 2012. gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijas valstīs. Neskatoties uz Džini indeksa samazināšanos no 37,5% 2008. gadā līdz 35,2% 2012. gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā 2008. gadā Džini indekss bija 34% un ekonomikas lejupslīdes periodā palielinājās līdz 37% 2010. gadā, sasniedzot visaugstāko vērtību starp ES valstīm, savukārt nākamo gadu laikā tā vērtība saruka par 5 procentpunktiem līdz 32% 2012. gadā. Igaunijā Džini indekss palielinājās no 30,9% 2008. gadā līdz 32,5% 2012. gadā. Savukārt ES valstīs vidēji Džini indeksa vērtība laika periodā no 2005. gada līdz 2012. gadam uzrāda diezgan stabilu vērtību ap 31%.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka 2012. gadā 20% Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju nopelnīja 6,6% no kopējiem ienākumiem (6,2% 2008. gadā), savukārt 20% bagātākie iedzīvotāji nopelnīja 42% no kopējiem ienākumiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2008. gadā, kad bagātāko kvintili pārstāvošie iedzīvotāji nopelnīja 43,1% no kopējiem ienākumiem.

Igaunijā un Lietuvā pirmās jeb nabadzīgākās kvintiles ienākumi 2012. gadā veidoja attiecīgi 7,3% un 7,4%, savukārt bagātākie nopelnīja 39,7% Igaunijā un 39,5% Lietuvā. Lai mazinātu atšķirību ienākumu sadalē ar pārējām Baltijas valstīm un pietuvotos Eiropas vidējam līmenim, Latvijai jāturpina īstenot uz nevienlīdzības mazināšanu vērstos pasākumus, iesaka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: ASV bagātākie kļuvuši vēl bagātāki

Žanete Hāka, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV 1% bagātāko iedzīvotāju ieņēmumi pirms nodokļiem veido lielāko īpatsvaru starp 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, liecina jaunākais OECD pārskats. Turklāt ASV bagātākie savus zaudējumus pēdējās krīzes gados ir atguvuši, turklāt ar uzviju.

Pirmsnodokļu ienākumu apjoms, ko pērn nopelnījis 1% ASV bagātāko cilvēku pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, gan nav mainījies un saglabājies 19,3% apmērā no kopējā ASV iedzīvotāju ieņēmumu apjoma. Šis rādītājs ASV ir lielāks nekā jebkurai citai OECD dalībvalstij.

Kā liecina OECD dati, 10% ASV lielāko ienākumu guvēju saņem aptuveni pusi jeb 50% no kopējiem ASV iedzīvotāju ieņēmumiem, savukārt saraksta augšgalā esošie 0,1% saņem aptuveni 10% no visiem ienākumu.

0,1% ASV lielāko ieņēmumu guvēju patlaban saņem lielāku ienākumu daļu nekā 80. gadu sākumā saņēma 1% bagātāko, savukārt patlaban 1% ASV lielāko pelnītāju saņem gandrīz tikpat, cik 80. gadu sākumā pelnīja labākie 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nešķirosim pacientus pēc naudas maka

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»

Jānis Šķupelis, Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā, augot ekonomikai, visvairāk ieguvuši bagātākie ASV iedzīvotāji, raksta "Bloomberg".

5% bagātāko mājsaimniecību, kas pērn vidēji nopelnīja 451 122 dolārus, ienākumi kopš 2009.gada auguši par 28%, liecina "Census Bureau" dati. Tādējādi šis pieaugums veicinājis straujāko nevienlīdzības pieaugumu vairāku desmitgažu laikā.

20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi desmit gadu laikā auguši no 13,8 tūkstošiem dolāru līdz 15,29 tūkstošiem dolāru. Savukārt vidēju ienākumu līmeņa iedzīvotāju (40,6 tūkstoši dolāru - 111,1 tūkstotis dolāru gadā) ienākumi desmit gadu laikā auguši par 16-18%.

Tajā pašā laikā augusi arī inflācija, un kopš 2009.gada patēriņa cenas palielinājušās par 20%.

Eksperti uzskata, ka straujāku ienākumu pieaugumu veicinājis nodarbinātības un algu kāpums, un, piemēram, bez darba esošo mājsaimniecības dalībnieku darba atrašana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas parka rajonā ekspluatācijā nodots 1,2 miljonus eiro vērts ekskluzīvu dzīvokļu projekts “Parka Nams”. Ēka ir jūgendstila arhitektūras paraugs, kas 1992. gadā tika iekļauta vietējās nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Nama rekonstrukcijā tika ieguldīti 900 tūkstoši eiro un ēkā izbūvēti septiņi četristabu dzīvokļi .

“Nekustamo īpašumu tirgū ekskluzīvi vēsturiskie projekti ir pieejami ierobežotā daudzumā, tāpēc pieprasījumu neietekmē pat pandēmija. Liepājā “Parka Nams” ir pirmā šāda veida atjaunotā ēka. Augstas klases nekustamo īpašumu projektu nišai ir tendence augt straujāk nekā nozarei kopumā, tomēr priecājamies, ka arī bankas kļūst arvien atvērtākas finansējuma izsniegšanā tiem, kas vēlas iegādāties kvalitatīvus mājokļus,” informē projekta attīstītāji.

“Parka Nama” dzīvokļi ir cenu kategorijā, sākot no 165 tūkstošiem eiro.

Vēsturiskā ēka atrodas Liepājas vasarnīcu kvartālā pie Pludmales parka, kur 20. gadsimta sākumā bagātākie iedzīvotāji cēla vasaras mājas dažādām svinībām un atpūtai. Pirmās liecības par ēku ir no 1926. gada. Tas bija viens no pirmajiem īres namiem apkārtnē. 20.gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados ēkā dzīvojuši bagāti Liepājas advokāti, kuri kā mecenāti atbalstījuši Liepājas teātri, aktieriem rīkojot krāšņas sezonas atklāšanas un slēgšanas balles.

Komentāri

Pievienot komentāru