Eksperti

25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs,13.11.2024

Jaunākais izdevums

2024. gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu , kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.

Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu. No Latvijas valsts šī direktīva prasa tūlītēju rīcību un plāna izstrādi, kas palīdzētu izvirzītos mērķus sasniegt lokālā līmenī. Tomēr redzams, ka ar konkrētiem soļiem valsts, vismaz pagaidām, nesteidzas.

Konkrēts plāns ēku renovācijai

Ko nozīmē bezemisiju ēkas? Tehnisko definīciju var atrast direktīvā, bet pēc būtības tās ir ļoti energofektīvas ēkas, kas neizmanto fosilo enerģiju, ražo enerģiju pašas un rada minimālu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2050. gads izklausās ļoti tālu un tā droši vien jau būs citu lēmēju problēma, bet pirmie mērķi ir jānosprauž jau krietni ātrāk, piemēram, līdz 2026. gada maija beigām dalībvalstīm ir jānosaka nacionālās trajektorijas pakāpeniskai dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tāpat dalībvalstīm jānodrošina, ka visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš (KWh/m2/gadā):

  • līdz 2030. gadam samazinās vismaz par 16% salīdzinājumā ar 2020. gadu;
  • līdz 2035. gadam samazinās vismaz par 20-22% salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Būtiski pieminēt, ka 55% no primārā enerģijas patēriņa ietaupījuma jāiegūst, renovējot 43% dzīvojamo ēku ar vissliktāko energoefektivitāti.

Nedzīvojamo ēku segmentā dalībvalstīm jānosaka minimālie energosnieguma standarti un robežvērtība, kā arī jānodrošina, lai visas nedzīvojamās ēkas ir zem:

  • 16% robežvērtības no 2030. gada;
  • 26% robežvērtības no 2033. gada.

Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam jārenovē 16% nedzīvojamo ēku ar vissliktāko energoefektivitāti, bet līdz 2033. gadam vēl 10%.

Vai sasniegt šos mērķus būs viegli?

Pēc būtības viss ir skaidrs un virsraksta beigās varētu likt punktu nevis jautājuma zīmi. Tomēr, analizējot, kā Latvijai ir gājis līdz šim, redzams, ka rezultāti, maigi sakot, nav bijuši pārāk spoži. Normatīvais regulējums par ēku energosertifikāciju stājās spējā 2013. gadā un jau tad tas noteica, ka energosertifikācija jāveic ēkām, lai tās pārdotu, izīrētu vai iznomātu, kā arī to, ka energoefektiviātes rādītāji jānorāda sludinājumu tekstā. Gausais progress rada nopietnas bažas par Latvijas spēju noteiktos mērķus izpildīt.

Pēc vairāk nekā 10 gadiem BIS (būvniecības informācijas sistēmā) var atrast sertifikātus, kas atbilst nepilniem 5% no reģistrēto būvju skaita, uz kurām attiecas energosertifikācijas prasības. Pieejamie dati neļauj secināt, kāda ir patiesā situācija šodien un kas jādara, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Tāpat bieži dzirdam, ka katrs jaunais projekts Rīgā ir viszaļākais un energoefektīvākais, bet ko tas īsti nozīmē? Pagaidām, izmantojot normatīvā regulējuma robus un biznesa interesēs tiecoties pēc zemākiem enerģijas patēriņa cipariem un labākām klasēm, ir diezgan viegli satricināt tirgu. Valstij tomēr būtu jārūpējas, lai regulējums būtu labi sakārtots un šādas situācijas nemaz nerastos. Citādi sanāk, ka ir ļoti viegli maldināt investorus, finansētājus un pats galvenais – īpašuma gala lietotājus. Tāpat pašreizējais regulējums nepalīdz saprast, kas ir slikta enegoefektivitāte? Kā labu automātiski saprotam A+ vai A klasi, bet no kuras klases sākas slikta energoefektivitāte? Vai tā ir tikai F klase, vai C klase – skaidrības īsti nav.

Jauni potenciālie riski ēku īpašniekiem

Par potenciālo sodu un sankciju noteikšanu atbildīga ir katra dalībvalsts, tāpēc būs interesanti vērot, kā rīkosies Latvija. Apskatot citu valstu pieredzi, var redzēt būtiskas atšķirības. Dažas valstis ir izvēlējušās neieviest nekādas papildu sankcijas. Bet ir valstis, kuras ir pieņēmušas diezgan būtiskas sankcijas. Francijā ēkās ar G un F energoklasi ieviests aizliegums paaugstināt īres maksas, bet ēkas ar enerģijas patēriņu virs 450kWh/m2/gadā ir pilnībā aizliegts izīrēt. Arī Nīderlandē no 2030. gada ēkas ar E, F un G energoklasi izīrēt nevarēs. Aktīvi rīkojas arī Lielbritānija, kas gan ir ārpus ES, bet ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma tirgiem Eiropā. Tur jau kopš 2018. gada aizliegts izīrēt īpašumus ar energoklasi, kas sliktāka par E, tāpat arī ēku īpašniekiem var tik uzlikts sods par renovācijas neveikšanu, turklāt lielu rezonansi izpelnījies Lielbritānijas valdības plāns noteikt uzstādījumu, ka visām nedzīvojamām ēkām no 2030. gada jāatbilst vismaz B klasei. Lai saprastu cik izaicinoši tas ir, tad jāpiemin, ka šai prasībai pašlaik neatbilst vismaz 70% komercīpašumu.

Energoklases starp valstīm pagaidām gan nav salīdzināmas, bet pārstrādātās direktīvas mērķis ir harmonizēt energoklasifikāciju visās valstīs, kas nozīmē, ka arī šajā jomā mūs sagaida pārmaiņas. Jebkurā gadījumā ēku energosertifikācijas nozīme nākotnē tikai pieaugs, it īpaši, ja tiks noteikti iznomāšanas vai pārdošanas ierobežojumi ēkām ar sliktāku energoefektivitāti.

Lai saprastu, kā izskatās portfelis un varētu izpildīt regulatora prasības, un nospraust sava kredītportfeļa energoefektivitātes mērķus, bankas jau šobrīd ir sākušas prasīt ēku energosertifikātus. Nebūs pārsteigums, ja drīz dzirdēsim, ka tiek atteikts finansējums īpašumiem, ja tie neatbilst konkrētiem energoefektivitātes kritērijiem, jo šo īpašumu vērtība nākotnē kritīsies un būtiski pieaugs pārfinansēšanās risks.

Noteikti visvairāk būtu jāsatraucas nedzīvojamo ēku īpašniekiem, kuru īpašumi ir ar sliktu energoefektivitāti. Tirgū interese par tiem noteikti mazināsies un pārdot tos varēs tikai tiem investoriem, kuriem ir pieejams kapitāls, lai veiktu pilnu renovāciju. Tā kā renovācija rada būtiskas izmaksas, bet nomas maksas tirgū pieaug lēni, tad šādus īpašumus varēs pārdot tikai par zemu cenu.

Kādas pārmaiņas direktīva varētu ieviest?

Viens no scenārijiem ir tāds, ka nemainīsies nekas – tomēr tas ir maz ticams. Kas attiecas uz dzīvojamā fonda renovāciju, tad pēc teorijas mājokļos ar vissliktāko energoefektivitātes līmeni dzīvo iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, kas nozīmē, ka būs jādomā par dāsnākām atbalsta programmām. Daļa naudas nāks no Eiropas fondiem, bet noteikti ne visa, līdz ar to rodas jautājums – kā to visu finansēt? Daļu nofinansēs bankas, bet par finansējumu būs jādomā arī valsts un pašvaldību mērogā un to var izdarīt, papildus aizņemoties vai palielinot ienākumus (nodokļus).

Jau vairākus gadus tiek diskutēts par kadastrālajām vērtībām un NĪN likmēm, attiecīgi viena no iespējām būtu mainīt NĪ nodokļa likmes atbilstoši ēkas energoefektivitātei. Nodokļa likmes palielināšana privātpersonu mājokļiem nebūtu populārs lēmums, tāpēc kādam var rasties ideja to attiecināt uz nedzīvojamo ēku īpašniekiem. Jebkurā gadījumā nodokļu likmēm vai atlaidēm jābūt motivējošām, lai būvētu labākas ēkas un renovētu esošās.

Pārmaiņas varētu skart arī ēku apsaimniekotājus, kuriem būtu diezgan viegli uzlikt papildus pienākumus renovēt savā pārvaldībā esošās ēkas, nodrošinot direktīvā minēto vienas pieturas aģentūru (one-stop-shop) principu un nodrošinātu kvalitatīvu projektu vadību sākot no konsultācijām, beidzot ar finansējuma, kvalitatīvu arhitektu un būvnieku piesaisti.

Tāpat, ja līdz šim lēmumu par ēkas renovāciju pieņēma īpašnieku balsojumā, tad ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti tam drīzāk būs jānotiek piespiedu kārtā, kas vēl vairāk palielina nepieciešamību pēc pārdomātiem finansiālā atbalsta mehānismiem.

Ja renovāciju kredītu atmaksa dzīvojamās ēkās nāk no pašiem dzīvokļu īpašniekiem un risks ir salīdzinoši zems, tad nedzīvojamo ēku segmentā varētu būt lielākas problēmas. Lai vecās ēkās veiktu dziļo renovāciju, tām daļā gadījumu ir jābūt tukšām, kas nozīmē, ka nav nomas ieņēmumu, lai atmaksātu aizdevumu – ir tikai cerība, ka pēc renovācijas ēkas tiks iznomātas. No finansētāju perspektīvas, šo var uzskatīt par augsta riska spekulatīvu finansēšanu, līdz ar to jau laicīgi jādomā par pārdomātām atbalsta iespējām aizdevumu vai garantiju veidā, jo ēku īpašnieki to nespēs veikt par saviem līdzekļiem.

Vēl dramatiskāka situācija var izvērsties, ja tiek pieņemts aizliegums iznomāt vai pārdot īpašumus ēkām ar sliktu energoefektivitāti. Tas nozīmē, ka tās neviens nevēlēsies finansēt un neviens tās nevēlēsies iegādāties. Rezultātā patiešām varam nonākt līdz Pompeju pilsētas variantam – ja nekas netiks darīts, redzēsim arvien vairāk tukšu graustu vai ēkas vienkārši būs jānojauc.

Laika nav daudz

Latvijai ir 2 gadi, lai nonāktu pie plāna kā direktīvu ieviest vietējā līmenī. To nevar novērtēt par zemu, jo direktīva ir viena no spēcīgākajiem juridiskajiem virzītājspēkiem nekustamā īpašuma nozarē. Ir jādomā vairāki soļi uz priekšu, jo, veicot renovāciju, nevajadzētu fokusēties tikai uz minimālo nepieciešamo energoefektivitātes kritēriju izpildīšanu, bet gan ēkas padarīt jau par vairākām energoefektivitātes klasēm labākas. Tādējādi nākamā renovācija nebūtu jāveic jau pēc 10 gadiem.

Jāpatur prātā, ka Latvijā eksperti, kuri spētu veikt energosertifikāciju ēkām, kurām pašlaik nav spēkā esoša sertifikāta, jau tā ir pārslogoti. Pie esošajām energosertifikācijas cenām, izveidot un uzturēt funkcionējošu biroju, kas nodarbotos tikai ar energosertifikāciju nav iespējams, līdz ar to eksperti fokusējas uz citu pakalpojumu sniegšanu un energosertifikācija paliek kaut kur fonā. Pieaugot energosertifikācijas nozīmei, noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība tās kvalitātei un aprēķinu caurspīdīgumam, tāpēc jaunajam regulējumam būtu jābūt ne tikai pēc formas juridiski pareizi noformulētam, bet arī pareizam un viegli saprotamam pēc būtības.

Pārstrādātā direktīva ne tikai nosaka prasības ēku renovācijai, bet arī uzliek pienākumu dalībvalstīm nodrošināt finansiālo un konsultatīvo atbalstu, lai šos plānus varētu īstenot. Līdz ar to informācijai par iespējamajiem atbalsta mehānismiem ir jābūt viegli pieejamai un saprotamai, tāpat jāizveido finansiālā atbalsta instrumenti, lai mazinātu tirgus nepilnības. Noteikti var padomāt arī par NĪN likmēm vai samazinātu PVN likmi renovācijas darbiem, šādi rodot līdzsvaru starp pātagu un burkānu.Ir ļoti svarīgi rīkoties savlaicīgi un radīt skaidrību par to, kas sagaida ēku īpašniekus. Pretējā gadījumā kāds cerībā uz labākiem atbalsta nosacījumiem pašlaik izvēlēsies nogaidīt un nedarīt neko. Bet varbūt nemaz nav ko gaidīt?

Strādājot pie jaunā regulējuma, svarīgi paturēt prātā, ka Latvija konkurē ar Lietuvu un Igauniju. Ja vēlamies piesaistīt jaunas investīcijas un padarīt Latvijas pilsētas modernākas, regulējumam jābūt vismaz tādam pašam kā kaimiņvalstīs, ideālā variantā – pat labākam. Investori uz Baltiju skatās kā uz vienu reģionu un viņiem nav patriotiskas jūtas pret vienu vai otru valsti, tāpēc investīcijas veiks tajā valstī, kur būs visskaidrākie spēles noteikumi un kur bizness spēs ģenerēt vislielāko atdevi.

Laika nav palicis daudz, tāpēc ir jārīkojas ātri un atbildīgi, nevis tikai formāli jāizpilda prasības pašā pēdējā brīdī. Arī šeit var attiecināt paradoksu biznesā, ka svarīgas ir 3 lietas – ātri, lēti, kvalitatīvi. Diemžēl vienlaicīgi var eksistēt tikai 2 no 3 komponentēm – ja risinājums būs ātrs un lēts, tas nebūs kvalitatīvs, taču, ja gribam, lai risinājums ir ātrs un kvalitatīvs – tas noteikti nebūs lēts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Eksperti

Kas Latvijas uzņēmējiem un būvniekiem jāzina par Taksonomiju un BREEAM

Līga Horsta, Colliers Baltics Ilgtspējas pakalpojumi; Kristīne Rāviņa, COBALT,10.09.2025

Līga Horsta, Colliers Baltics Ilgtspējas pakalpojumi (no kreisās) un Kristīne Rāviņa, COBALT

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ilgtspējīgu būvniecību pēdējā laikā runā visi – politiķi, bankas, attīstītāji un arī sabiedrība. Tomēr, kad nonākam līdz konkrētiem noteikumiem un sertifikātiem, bieži vien rodas sajūta, ka tas ir sarežģītu dokumentu džunglis. Lai saprastu, kā šajās prasībās orientēties, apskatīsim divus būtiskākos instrumentus – Eiropas Savienības Taksonomiju un BREEAM sertifikāciju. Tie ir cieši saistīti, taču kalpo dažādiem mērķiem.

Kas ir Taksonomija?

Taksonomija ir Eiropas Savienības regula, kas nosaka, kādas saimnieciskās darbības var uzskatīt par videi ilgtspējīgām. Tā ir kā klasifikācijas sistēma vai “zaļo darbību vārdnīca”. Tās galvenais mērķis ir virzīt kapitālu uz projektiem, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas, uzlabot resursu izmantošanu un sargāt vidi.

Būvniecības nozare šajā sistēmā ir īpaši nozīmīga – ēkas patērē daudz enerģijas, rada atkritumus un CO₂ emisijas.

Lai projekts būtu Taksonomijai atbilstošs, tam:

  • jāsekmē vismaz viens no sešiem vides mērķiem (piemēram, klimata pārmaiņu mazināšana vai ūdens resursu aizsardzība),
  • nedrīkst radīt būtisku kaitējumu citās jomās,
  • jāievēro pamatprasības attiecībā uz darba un vides tiesībām,
  • jāatbilst konkrētiem tehniskajiem kritērijiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pozitīvi pieaugoša ir tendence iegādāties un atjaunot vēsturiskās ēkas. Interese ir gan par sabrukušām saimniecības ēkām, gan nodzīvotām muižu kungu mājām, bet noteicošais, ka paša īpašuma iegādes vērtība nav lielāka par summu, kas nepieciešama ēkas jumta atjaunošanai.

Latvijas Piļu un muižu asociācija regulāri saņem ziņas un zvanus ar jautājumu - kur var atrast sarakstu ar muižām, kas tiek pārdotas? Šāda interese rāda, ka arvien pieaugoša ir cilvēku velme kļūt par kāda vēsturiska objekta īpašniekiem, īstenojot savas radošās idejas un attīstot uzņēmējdarbību vai vienkārši esot tuvāk dabai un radot skaistu vidi sev apkārt.

Publiskais saraksts ar pārdošanā esošām muižām ir neliels, un vienlaikus tas ir īslaicīgs un mainīgs. Šobrīd zināmākās no ilgstoši pārdošanā esošajām muižām ir Krimuldas un Aizupes muižas, kuru cena pārsniedz pat trīs miljonus. Bet no iepriekš prasītā miljona tagad par nieka 350 tūkstošiem, pārdošanā ir varenā Jaungulbenes muižas kungu māja, kam saimnieku meklē jau ilgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvia Sotheby’s International Realty, nekustamo īpašumu zīmola Sotheby’s International Realty pārstāvis Latvijā, paziņojis par nozīmīgu un uz attīstību vērstu darījumu Rīgas nekustamo īpašumu tirgū ar kādreizējās dzērienu rūpnīcas Veldze teritoriju un ēkām - Matīsa ielā, Rīgā.

“Lai vērienīgais darījums notiktu, iepriekš bija jāveic īpašuma pirms pārdošanas restrukturizācijas process un jārisina dažādi jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas apbūvi un izmantošanu,” norāda Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko. “Mūsu uzņēmuma vadībā veiksmīgi veicinājām ieinteresēto pušu sadarbību un savstarpējo viedokļu apmaiņu. Ieguldītais darbs sekmēja to, ka darījums Rīgas nekustamo īpašumu tirgū noslēdzās ar rezultātu, kas, manuprāt, būs vērtīgs ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan tās iedzīvotājiem un viesiem.”

Darījuma veiksmīgo gaitu un nonākšanu līdz sekmīgam iznākumam veicināja vairāki iesaistītie palīgi un konsultanti - juristi, arhitekti, pilsētplānotāji un citi. Advokātu birojs ZAB “Ellex Kļaviņš” konsultēja Igaunijas un Latvijas investorus par multifuncionālā īpašuma iegādi Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēsturiskās koka ēkas monitorēs no kosmosa, informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Inita Kabanova.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums "NRG Solutions" sadarbībā ar "Rīgas namu pārvaldnieku" apņēmies radīt risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Projekta mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas.

Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums - vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei. Projektā paredzēts arī izveidot ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma "Baltijas satelītu serviss" izstrādātajā platformā "GeoHub", kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes apkaimē esošajā biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” atklāts dienas restorāns “Restart” un konferenču centrs.

Restorāna nomāto telpu kopējā platība ir 350 m2 , savukārt konferenču centra kopējā ietilpība pārsniedz 100 cilvēku.

“Mūsu sākotnējais uzstādījums bija nodrošināt ne vien augstākās klases biroja telpas, bet arī augstākās klases pakalpojumus biroju nomas kompleksa teritorijā,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Elemental Business Centre” konferenču centrs sastāv no divām zālēm – “Sarma” un “Rasa”. “Veidojot mūsu konferenču centru, mēs centāmies radīt vietu, kuru iespējams transformēt dažādos veidos, atbilstoši dažādu pasākumu vajadzībām. Lielākā zāle “Rasa” ir domāta līdz 72 personām, savukārt “Sarma” – līdz 22 personām” teic I. Krēsliņš.

Nekustamais īpašums

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Video

VIDEO: Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Māris Ķirsons,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Pakalpojumi

Finansējuma piesaiste, projektēšana, tehnoloģijas un būvniecība - viss atrodams SEP

Jānis Goldbergs,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Nekustamais īpašums

Ieguldot jau vairāk nekā 3 miljonus eiro, LNK Properties modernizē industriālo parku Pierīgā

Db.lv,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs LNK Properties ir uzsācis industriālā parka – Granita Industrial park attīstības projektu, kurā plānota teritorijas paplašināšana, jaunu ēku izbūve, esošās infrastruktūras modernizācija un energoefektivitātes uzlabojumi, nodrošinot mūsdienīgu un ilgtspējīgu vidi uzņēmumiem.

Projekta ietvaros veikti būtiski darbi, lai uzlabotu Granita Industrial park esošo ēku energoefektivitāti un modernizāciju, ieguldot jau vairāk nekā 3 miljonus eiro. Ēkām ir nomainīti logi un durvis, nosiltināti jumti un ārsienas, atjaunota kanalizācijas sistēma un ieviesta zibensaizsardzības sistēma. Tāpat ir uzlabota apgaismojuma infrastruktūra, kas ne vien samazina enerģijas patēriņu, bet arī uzlabo darba apstākļus. Turklāt visām ēkām ir modernizētas fasādes, radot jaunu vizuālo identitāti, kas saskan ar uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģiju.

Granita Industrial park pašreizējā telpu iznomājamā platība ir 25 000 kvadrātmetru, savukārt nākotnē kopējā plānoto ēku platība varētu pārsniegt 100 000 kvadrātmetru. Šis attīstības plāns radīs telpas jauniem nomniekiem, kā arī iespēju esošajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību. Jauno korpusu būvniecību plānojam jau 2026. gadā.

Video

VIDEO: Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Māris Ķirsons,12.12.2024

"Daudz staltbriežu un to radīto postījumu ir Kurzemē un Zemgalē, kamēr daudz aļņu un to radīto postījumu ir Latvijas austrumdaļā,"Andis Purs, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.