Jaunākais izdevums

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Maksimālos 350 punktus, ko iespējams saņemt par 50 pirmajām vietām, aptaujas vēsturē līdz šim ieguvis tikai viens sportists, un, protams, tas bija pēc olimpiskā zelta izcīnīšanas – 2012. gadā visi eksperti par labāko nosauca Māri Štrombergu.

Citreiz gan olimpiskie čempioni uzvarējuši ar pieticīgāku balsu skaitu – panākumiem bagātajā 2000. gadā Igoram Vihrovam bija tikai 36 pirmās vietas, bet 2008. gadā Štrombergam – 46,3.

Arī par otro un trešo vietu šoreiz lielu jautājumu nebija jau kopš pirmajiem balsotājiem – pārliecinoši lielākā daļa ekspertu otro vietu atvēlēja svarcēlājam Artūram Plēsniekam, kurš pēc ilgstošas cīņas ar dažādām veselības problēmām Tokijā spēja pārsteigt, izcīnot bronzu. Uz aptaujas goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpj pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka.

Tokijā Latvijai pludmales volejbolā bija divas ceturtās vietas, jo to izcīnīja gan dāmas, gan arī Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, tomēr Graudiņai un Kravčenokai sezonas laikā bija vēl vairāki ievērības vērti rezultāti, kamēr vīri uzmirdzēja tikai galvenajās sacensībās, un to vērā ņēma arī eksperti. Sākotnēji likās, ka Pļaviņš un Točs samērā droši gūs ceturto vietu, bet aptaujas vidū viņiem strauji pietuvojās un arī apdzina Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) superzvaigzne Kristaps Porziņģis.

Noslēgumā Dalasas Mavericks spēlētājam ceturtā pozīcija, bet pludmales volejbolistiem – piektā. Pirmo vietu Porziņģim atvēlējusī bijusī basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota savā anketā skaidro – ja spēlētājs sasniedz NBA, noslēdz līgumu par vairāk nekā 150 miljoniem ASV dolāru un ar komandu tiek izslēgšanas turnīrā, viņam šobrīd Latvijā konkurentu nav.

"Porziņģis var nenospēlēt nevienu spēli un tik un tā būs labāks par visiem, jo viņš ir iekļuvis pašā augšā. Arī Aļona Ostapenko, pat ieņemot 100. vietu pasaulē, sit pušu bobslejistus vai skeletonistus," Jēkabsone-Žogota uzsvēra, ka uz savu izvēli skatās ne tikai viena gada griezumā.

Līdz pašām beigām par pēdējo vietu sešniekā cīnījās aizsaulē aizgājušais hokeja vārtsargs Matīss Kivlenieks, kurš vien pusotru mēnesi pirms vasarā notikušā traģiskā negadījuma spēja Latvijas izlasei atnest sauso uzvaru pret hokeja dzimteni Kanādu, un veiksmīgāko gadu karjerā aizvadījušie kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici. Noslēgumā tomēr nelielu pārsvaru ieguva Šici, bet Kivlenieks palika aptaujas septītajā pozīcijā.

Otro gadu pēc kārtas aptaujā piedalījās premjerministrs Krišjānis Kariņš, balsojumu iesniedza arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un daudzas citas amatpersonas. Jau tradicionāli savu vērtējumu plaši skaidroja kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, paužot, ka viņas anketā uzreiz aiz sešnieka palika Pļaviņš un Točs, kā arī slēpotāja Patrīcija Eiduka. Tomēr par precīzāko ekspertu kļuva Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, kura balsojuma pirmā, otrā, ceturtā, piektā un sestā vieta bija identiska ar noslēguma rezultātiem.

Tāpat starp precīzākajiem balsotājiem izceļami motokrosa leģenda Kristers Serģis, kā arī valsts eksprezidents un Latvijas Basketbola savienības vadītājs Raimonds Vējonis.

Pirmoreiz vēsturē tika apkopots ekspertu viedoklis par gada sporta notikumu Latvijā. Balsojumu iesniedza vairāk nekā 30 eksperti, pirmo vietu pārliecinoši atvēlot pasaules čempionātam hokejā – daži to nodēvēja pat par desmitgades sporta pasākumu mūsu valstī. Trīs no ekspertiem pirmajā vietā izcēla Grand Swiss turnīru šahā, kas Rīgā norisinājās laikā, kamēr valstī bija mājsēde, bet pa vienam – Siguldā notikušo Eiropas čempionātu kamaniņu sportā, olimpisko kvalifikācijas turnīru hokejā, pasaules čempionāta posmu rallijkrosā, kā arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas atklāšanu Valmierā.

Premjers Kariņš ar pirmo vietu novērtēja hokeja čempionātu, kam sekoja Daliņa stadiona atklāšana un Grand Swiss turnīrs, galvenā par sportu atbildīgā amatpersona valstī Edgars Severs otrajā vietā izcēla Rīgas maratonu, kas veiksmīgi norisinājās Covid-19 pandēmijas apstākļos, bet Vīķe-Freiberga pauda prieku, ka pēc Daliņa stadiona atklāšanas Valsts prezidenta balva vieglatlētikā atgriezīsies savā vēsturiskajā mājvietā.

Izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Gatis Madžiņš: "Sporta Avīzes aptauja šobrīd ir objektīvākā Latvijas sportā, jo tajā viedokli izsaka visdažādākās balsotāju grupas – amatpersonas, bijušie sportisti, treneri, žurnālisti un pat parastāki sporta līdzjutēji. Šogad viņu viedoklis bija gandrīz vienots, parādot, ka olimpiskajām spēlēm Latvijas sportā joprojām ir īpaša loma. Izdevniecība Dienas mediji ir gatava 2022. gadam, un ceram, ka lieliskus rezultātus rādīs arī mūsu sportisti, apgrūtinot ekspertu izvēli nākamajā balsošanā. Noteikti pieslēdzieties pirmajai, bet, pilnīgi iespējams, ne pēdējai reizei, kad aptaujas labākie tiks paziņoti īpašā tiešraides pasākumā, kurā gaidāmi arī aizraujoši un noderīgi diskusiju paneļi!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem.

11. jūlijā gaidāma Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu prezidentu. Šobrīd uz LOK prezidenta amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis.

Izdevniecība "Dienas Bizness" kopā ar žurnālu "Sporta Avīze" 4. jūlijā, plkst. 12:00 - 13:00, ziņu portālā Db.lv organizēs tiešraides diskusiju "Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību", kuras laikā LOK prezidenta amata kandidātus aicināsim uz sarunu par šādiem jautājumiem:

  • kā uzlabot sporta dzīves kvalitāti Latvijā?
  • kā palielināt finansējumu sportam?
  • kā modernizēt sporta infrastruktūru?
  • kā veidot caurskatāmu un mūsdienām atbilstošu finansējuma un atbalsta sistēmu sportistiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētijumu centra SKDS jūnija beigās un jūlijā veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka pēc iedzīvotāju domām Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), ko pārņēmuši vairāki skandāli un pēc nedēļas gaidāmas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, ir reputācijas problēmas.

Jautājumam vai viņi uzskata, ka LOK ir reputācijas problēmas, aptaujā piekrituši 49,8% aptaujāto.12,6% uzskata, ka tādas nepastāv, savukārt 37,6% respondentu atzinuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kas jādara, lai uzlabotu Latvijas sporta dzīves pārvaldību? 

Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem....

To, ka dzirdējuši par publiskajiem skandāliem, kas saistīti ar iepriekšējiem diviem LOK vadītājiem Žoržu Tikmeru un Aldonu Vrubļevski, atbildējuši 47,2% aptaujāto, bet 44,7% par skandāliem nav dzirdējuši. Savukārt 8,1% atzinuši, ka viņiem grūti pateikt.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, aptaujas dalībnieki atzinuši, ka vismazāk šajā amatā vēloties redzēt politiķi vai līdzšinējo LOK tradīciju turpinātāju (attiecīgi 0,9% un 5,3% respondentu). 45,5% atbildējušo teikuši, ka LOK jāvada bijušajam sportistam, savukārt 24,7% pauduši, ka amatā būtu jāstājas biznesa pārstāvim un pārmaiņu vadītājam. 23,5% pauduši, ka viņiem grūti atbildēt.

Savukārt uz jautājumu par bijušā LOK vadītāja Žorža Tikmera darbības vērtējumu lielākais vairums - 51,5% - aptaujāto atbildējuši, ka viņiem grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 30% pauduši, ka viņiem ir neitrāla attieksme pret Tikmera darbu. Negatīvi Tikmera darbs vērtēts 9,9% atbilžu, bet pozitīvi 8,6%.

Vēl 68,3% respondentu aptaujā atzinuši, ka viņiem nav skaidri un saprotami Latvijas sporta finanansēšanas principi, savukārt 5,2% pauduši, ka viņiem tie ir skaidri, bet 26,5% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptauja veikta jūnija beigās, jūlija sākumā, viedokli prasot 1005 cilvēkiem no visas Latvijas. 11. jūlijā gaidāma LOK Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesija, kuras laikā plānots izraudzīt jaunu organizācijas vadītāju. Uz amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Tieši nedēļu pirms vēlēšanām kandidātu trio tikās savstarpējā diskusijā, ko rīkoja "Sporta Avīze" kopā ar "Dienas Biznesu". Arī diskusijā tik runāts par LOK reputācijas un komunikācijas jautājumiem.

Prezidents tiks ievēlēts tikai uz aptuveni astoņus mēnešus ilgu termiņu, jo jau nākamā gada sākumā gaidāmas kārtējās prezidenta vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru