Jaunākais izdevums

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

BVKB informē, ka valstij ir pienākums nodrošināt naftas produktu krājumu apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā. Naftas produktu drošības rezervju uzglabāšana nepieciešama nopietnu apgādes traucējumu gadījumā, lai krīzes situācijā degviela būtu primāri pieejama operatīvajiem dienestiem un tautsaimniecības vajadzībām.

Jau iepriekš vēstīts, ka Ministru kabinets šī gada 1. jūnija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu un turpmākos soļus par valsts naftas produktu drošības rezervju izveides kārtības maiņu. Saskaņā ar valdības lēmumu, pakāpeniski 3 gadu laikā jāpalielina drošības rezervju apjoms, kas glabāsies Latvijas teritorijā.

Nospraustie mērķi ir palielināt apjomus, kas glabājas Latvijas teritorijā - 2023. gadā līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025. gadā līdz 100%.

Vienlaikus, 5 gadu laikā notiks rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, paredzot iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Pāreja uz jauno modeli ir jāuzsāk no 2022. gada plānotās iepirkuma procedūras.

Kopš 2020. gada 1. janvāra BVKB pilda centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, organizējot iepirkumu drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī administrē šo pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baidens nolemj laist tirgū 50 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm

LETA--AFP, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

"[Naftas] laišana [tirgū] notiks vienlaikus ar citām lielām enerģijas patērētājvalstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju," norādīja Baltais nams.

Indija paziņoja, ka tā no savām stratēģiskajām rezervēm laidīs tirgū piecus miljonus barelu naftas.

ASV valdībā norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kaut ko tamlīdzīgu darām vienlaikus ar citām" valstīm.

Augsta ranga valdības amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rezervēs esošās naftas laišana tirgū sāksies decembra vidū vai beigās. Tāpat esot iespējams, ka valdība arī turpmāk iesaistīsies, lai stabilizētu tirgu.

"Prezidents ir gatavs arī turpmāk nepieciešamības gadījumā rīkoties un izmantot visas savas pilnvaras, lai sadarbībā ar pārējo pasauli saglabātu adekvātu piedāvājumu laikā, kad pārvaram pandēmiju," klāstīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

IEA: Turīgās valstis no rezervēm tirgū laidīs 120 miljonus barelu naftas

LETA--AFP, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgās valstis no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm tirgū laidīs papildu 120 miljonus barelu naftas, tādējādi cenšoties samazināt naftas cenas, kas strauji palielinājušās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Šis apjoms ietver 60 miljonus barelu naftas, ko tirgū laidīs ASV, kas nesen pavēstīja, ka izmantos savas stratēģiskās rezerves.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nolūkā samazināt naftas cenas Savienotās Valstis no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā, šim kopējam apjomam pārsniedzot 180 miljonus barelu, kas būs rekordaugsts līmenis.

Tikmēr IEA dalībvalstis jau pagājušajā mēnesī solīja tirgū kopumā laist 62,7 miljonus barelu naftas.

Aģentūras dalībvalstu ārkārtējās naftas rezerves kopumā veido 1,5 miljardus barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš satricina energoproduktu tirgu pasaulē

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums, veicot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, satricinājis visu pasauli. Notikumi ir traģisma pilni, un uz tiem ļoti strauja reakcija ir finanšu un energoproduktu tirgos.

Politiskā griba un sankciju ieviešana pret agresoru ir grandioza mēroga – mērķis ir panākt kara izbeigšanu, izolējot Krieviju, un miera labā ekonomika uzņem visu šoku. Tas redzams cenu eskalācijā visplašākajā spektrā, un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību rada pieaugošu nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā.

Katrs esam dzirdējuši par finanšu un preču plūsmas sankcijām attiecībā uz Krieviju, kas ietekmē piedāvājumu samazinājumu un piegāžu traucējumus, kas rada lielāku pieprasījumu alternatīvu piegāžu meklējumos. Reakcija atspoguļojas izejvielu cenu straujās izmaiņās. Viens no pasaules galvenajiem energoproduktiem – nafta piedzīvo cenas rekorda kāpumu. Marta pirmajā nedēļā tās cenas pieauga par aptuveni 20 %, sasniedzot 120 USD par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu kāpums negatīvi ietekmē mājsaimniecības visā pasaulē, taču nesenais pieaugums, visticamāk, neizraisīs 20.gadsimta 70.gadu stila naftas krīzi un tam vajadzētu mazināties nākamā gada sākumā, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vecākā ekonomiste Gita Gopinata.

Enerģijas cenas pērn ievērojami samazinājās saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, taču 2021.gadā globālā ekonomika atveseļojās, būtiski palielinot pieprasījumu, norāda Gopinata.

Enerģijas tirgū garai un aukstai ziemai sekoja jo sevišķi karsta vasara, kas izraisīja pieprasījuma kāpumu un samazināja enerģijas rezerves, jo sevišķi gāzes rezerves Eiropā.

Lai arī enerģijas cenas dažus turpmāko mēnešus saglabāsies augstas, "mēs sagaidām, ka tās samazināsies līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām un otrā ceturkšņa sākumā," sacīja Gopinata.

"Līdzko būsim pārdzīvojuši ziemas mēnešus, situācija kļūs labāka," piebilst ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt gandrīz pusei valsts finanšu rezervju

LETA--DPA, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, samazinoties ASV valdības defolta riskam, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, augošām dabasgāzes cenām saasinot bažas par inflāciju.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas bija kritušās bažās par inflāciju un politiskas nenoteiktības turpināšanos Vašingtonā. Kritumu nomainīja kāpums pēc ASV Senāta republikāņu mazākuma līdera Miča Makonela paziņojuma, ka Senāta republikāņi ļaus demokrātiem balsot par ASV valdības aizņemšanās griestu pagaidu atcelšanu.

Makonela piedāvājums ļauj atlikt šo problēmu līdz decembrim, novēršot drīza valdības defolta risku un dodot demokrātiem vairāk laika sagatavot ilgtermiņa risinājumu.

"Vismaz pagaidām šī dienas katastrofa ir atlikta uz vēlāku laiku," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tam, kad dabasgāzes cenas Eiropā īslaicīgi pacēlās līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aptuveni pusmiljardu vērti energoresursi būs jāpērk citur un dārgāk

Jānis Goldbergs, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka lielāko daļu dabasgāzes, daļu elektrības, ogles un pamatīgu daļu no importētiem naftas produktiem Latvija pērn tieši vai netieši importēja no Krievijas. Līdz ar karu Ukrainā ir skaidrs, ka uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nāksies no šo resursu iegādes atteikties, tādēļ ir labi apzināties, kādi tie ir.

Runa ir par aptuveni pusmiljardu vērtiem resursiem, kas kādu laiku būs jāpērk citur un dārgāk.

Vistiešākā atkarība Latvijai ir no Krievijas dabasgāzes, kur Krievija ir nozīmīgākais piegādātājs. 2021. gadā no 431,4 miljoniem eiro, kas iztērēti par dabasgāzi, 389,4 miljonus esam samaksājuši Krievijai. Jāteic, ka pērn esam iepirkuši pamatīgu daudzumu dabasgāzes. Salīdzinājumam – 2020. gadā dabasgāze iepirkta par 126,6 miljoniem eiro, bet 2019. gadā par 216,3 miljoniem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas gāzes rezerves ir augušas ļoti daudz, bet tās var raksturot labāk nekā pēc 2020. gada. Dabasgāzes eksports ir neliels, tādēļ tā analīze atsevišķi nav būtiska. Akmeņogles 2021. gadā importētas par 2,69 miljoniem eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, tomēr otrs zemākais rādītājs pārskatāmā periodā kopš 2005. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru