Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.
Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.
Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.
EP arī paplašināja meža degradācijas definīciju. Tā tagad attiecas arī uz gadījumiem, kad pirmatnējos mežus vai dabiski atjaunojošos mežus pārveido par plantāciju mežiem vai citām meža zemēm.
18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā EK, pamatojoties uz objektīvu un pārredzamu novērtējumu, valstis vai to daļas klasificēs par zema, standarta vai augsta riska valstīm vai daļām. Uz produktiem no zema riska valstīm attieksies vienkāršota pārbaudes procedūra. Tirgus dalībniekiem veicamo pārbaužu apjoms būs atkarīgs no valsts riska līmeņa: 9% - ja valsts noteikta par augsta riska valsti, 3% - ja valsts noteikta par standarta riska valsti un 1% - ja valsts noteikta par zema riska valsti.
Kompetentajām ES iestādēm būs pieejama uzņēmumu sniegtā informācija, piemēram, ģeogrāfiskās koordinātas, un produktu izcelsmi tās pārbaudīs ar satelītnovērošanas rīku un dezoksiribonukleīnskābes (DNS) analīžu palīdzību.
Sodi par neatbilstību ir samērīgi un atturoši, un maksimālais naudas sods būs vismaz 4% apmērā no prasības neizpildījušā tirgus dalībnieka vai tirgotāja kopējā gada apgrozījuma ES.
Jaunais likums tika pieņemts, 552 deputātiem balsojot par, 44 - pret un 43 atturoties.
Tiesību akta teksts tagad oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei. Pēc tam tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā pēc 20 dienām.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēses liecina, ka laikposmā no 1990. līdz 2020.gadam 420 miljoni hektāru mežu - platība, kas ir lielāka nekā ES, - tikuši pārveidoti nolūkā tos izmantot lauksaimniecībā. ES patēriņš ir atbildīgs par aptuveni 10% no šīs globālās atmežošanas. Palmu eļļa un soja veido vairāk nekā divas trešdaļas attiecīgā patēriņa.
2020.gada oktobrī EP izmantoja savu prerogatīvu un prasīja EK izstrādāt tiesību aktu, kas apturētu ES patēriņa veicināto globālo atmežošanu. Vienošanās ar ES valstīm par jauno likumu tika panākta 2022.gada 6.decembrī.
Ar šo tiesību aktu EP atbild iedzīvotāju prasībai ES ieviest atbildīgāku mežu apsaimniekošanu, kas aizsargātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību.