Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons,28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Dabasgāze ir būtisks siltumapgādes resurss, un tās cena ietekmē arī apkures tarifus ne vienā vien pasaules pilsētā, kas atrodas ziemeļu puslodē. Kas notiek ar dabasgāzes cenām?

Dabasgāzes cenas sasniedz jaunus rekordus, un nosacīti brīvas dabasgāzes tirgū vienkārši nav. Šādai situācijai ir vairāki iemesli. Joprojām ir jūtama pērnā gada Ziemeļamerikas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes krīze, jo nozarei nepieciešams laiks, lai atgūtos. Tajā pašā laikā šī produkta cenas ASV noliktavās pieaug, un šis faktors attur uzņēmumus eksportēt gāzi. Otrs iemesls – straujais pieprasījuma pieaugums Āzijā, kas noveda pie rekordlielām gāzes cenām šajā reģionā. Viens no panikas iemesliem tirgū bija fakts, ka būtiski pieauga gāzes īstermiņa tirdzniecības īpatsvars. Tradicionālie ilgtermiņa līgumi parasti ir saistīti ar naftas cenu, taču tas prasa, lai pircējs regulāri iepirktu noteiktus gāzes apjomus. Tirdzniecības platformās ir iespējams iegādāties gāzi, kuras cena nav saistīta ar naftu, un tajās viss ir atkarīgs no piedāvājuma un pieprasījuma. Tā kā pasaules tirgos ilgstoši bija gāzes pārprodukcija, tad tagadnes darījumos gāze parasti tika piedāvāta kā brīvā gāze par pazeminātu cenu. Tādējādi, piemēram, 2017.–2018. gadā gāzes tagadnes cena varētu būt par 50–60% zemāka nekā naftas indeksētā cena. Minētā iemesla dēļ daudzi Eiropas un Āzijas pircēji ir izvēlējušies koncentrēties tieši uz īstermiņa darījumiem. Jo īpaši, ja pircējs pērk gāzi elektroenerģijas ražošanai, viņam jāņem vērā elektroenerģijas pieprasījuma svārstības. Jāņem vērā, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas var mainīties pat vienas dienas laikā, un tas prasa elastību gāzes tirgū. Savukārt rūpniecības uzņēmumi dod priekšroku stabilām ilgtermiņa piegādēm. Pēdējos gados liela daļa tagadnes darījumu ir veikti, lai papildinātu vajadzības, ko nesedz ilgtermiņa līgumi, kas tiek indeksēti ar naftas cenu izmaiņām. Tajā pašā laikā starpkontinentālie tūlītējie darījumi nepārsniedza 3–5% no pasaules tirgus. Tas nozīmē, ka pasaules gāzes tirgus joprojām nav attīstīts, bet uzņēmumi ir atkarīgi no vietējā vai reģionālā piedāvājuma un pieprasījuma dinamikas. Nopirkt sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi citā kontinentā bez ilgtermiņa saistībām nav viegli. Šķita, ka visi ir pieraduši pie jaunās realitātes, kurā ilgtermiņa līgumi daudziem nav vajadzīgi, jo gāzes pārpalikums dod iespēju iegādāties gāzi lētāk. Taču 2021. gadā situācija ir mainījusies. Īstermiņa darījumos pieprasījums pēc gāzes pārsniedz piedāvājumu, un līdz ar to arī tās cena aug. Starpkontinentālo īstermiņa darījumu skaits ir samazinājies līdz minimumam. Ja iepriekš Eiropas uzņēmumi pirka sašķidrinātu dabasgāzi, kas netika pārdota Āzijā, tad tagad šāda iespēja vairs nepastāv. Rezultātā gan Āzijā, gan Eiropā tagadnes cenas ir par 100–120% augstākas nekā ilgtermiņa indeksētie līgumi. Elektroenerģijas uzņēmumi ir sākuši meklēt lētākas alternatīvas – ogles. Āzijā pieprasījums pēc akmeņoglēm patiešām ir atjaunojies, un arī ogļu cenas ir palielinājušās.

Bet ES Zaļā kursa ietvaros ogles ir klimata pārmaiņas veicinošs un tāpēc kaitīgs energoresurss, kas ģenerē daudz CO2 izmešu!

Nenoliedzami, ka Eiropā situācija ar oglēm ir sarežģītāka tieši CO2 emisiju tirdzniecības dēļ. Sadedzinot ogles, rodas vairāk CO2 , nekā sadedzinot gāzi, tāpēc, izmantojot cieto fosilo kurināmo, enerģētikas uzņēmumiem ir jāiegādājas CO2 emisijas tiesības. To vienmēr ir izdevies izdarīt bez lielām grūtībām. Tomēr šodien situācija ir citāda. Ņemot vērā ES vērienīgos mērķus klimata jomā, daudzi rūpniecības uzņēmumi ir nolēmuši nodrošināties pret turpmāku oglekļa cenas pieaugumu un periodiski iepērk emisijas tiesības. CO2 cena kopš pagājušā gada ir trīskāršojusies. Tagad gāzes cenu pieaugums vēl vairāk stimulēs CO2 emisiju cenu, jo ogļu izmantošanai būs jāpērk emisijas tiesības. Rezultātā rodas sniega bumbas efekts: pieaug CO2 emisiju tonnas cena, pieaug gāzes cena un vēl vairāk stimulē CO2 cenu, kā ietekmē elektroenerģijas cenas lauž rekordus, un to pašu var gaidīt arī siltumenerģijas cenās. Un šī vēl nav ziema, nav auksts, tas prasītu vēl vairāk gāzes un elektrības.

Tas ir būtisks cenu pieauguma risks!

Inflācijas risks nav teorētisks, bet gan jau jūtams gāzes un elektrības, vēlāk arī siltumenerģijas sektorā. Vēl pirms gāzes cenu kāpuma franču ekonomists Patriks Arks (Patrick Arcus) brīdināja, ka CO2 emisiju cenu kāpums var sadārdzināt Eiropas preces un tehnoloģijas, veicinot lētāku importu un samazinot ES konkurētspēju. Šobrīd bezdarbs varētu palielināties vēl vairāk, jo CO2 un enerģijas cenu kāpums paaugstina ražošanas izmaksas. Prognozes nav iepriecinošas, jo īpaši, ņemot vērā neseno Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt samazināt bezmaksas CO2 emisijas kvotas, ko saņem rūpniecība.

Eiropas aprindās jau ir sākts runāt par nepieciešamību lūgt Gazprom palielināt piegādes. Kā Krievijas lielākais gāzes eksportētājs Gazprom patiešām var ietekmēt tirgu. Taču līdz šim šis uzņēmums ir samazinājis savu eksporta jaudu, acīmredzot pirms Nord Stream 2 atklāšanas. Iespējams, ka tas ir Maskavas politisks gājiens, lai pārliecinātu eiropiešus par jūrā esošā jaunā cauruļvada lietderīgumu Baltijai. Protams, jebkura gāzes trūkuma situācija agrāk vai vēlāk tiks atrisināta, palielinot Krievijas, ASV vai citu valstu piegādes. Tomēr pagaidām tirgus cikls ir augšupejošs, kas rada spriedzi arī ES CO2 tirgū. Izrādās, ka šie tirgi ir vienas sarežģītas ķēdes posmi.

Vai šajos energoresursu cenu pieauguma apstākļos nenāksies uz laiku atteikt (iesaldēt) ES Zaļā kursa iedzīvināšanu?

Atteikties no Zaļā darījuma ir neiespējami. Ekonomika gūtu labumu no tā, ka būtu inovatīvāka, energoefektīvāka un mazāk piesārņotu apkārtējo vidi. Jāņem vērā, ka Zaļā darījuma īstenošana pati par sevi nozīmē gan oglekļa, gan enerģijas cenu pieaugumu. Tomēr jāņem vērā divi būtiski faktori. Pirmkārt cenu kāpumu nedrīkst pielīdzināt finanšu burbulim. Pašlaik esam liecinieki burbulim, kas ir diezgan kaitīgs Zaļajam kursam. Pat atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas cieš no strauji augošajām cenām. Savukārt Lielbritānijā bankrotē mēslošanas līdzekļu ražotāji, jo ir atkarīgi no dabasgāzes, kas ir to ražošanas galvenā izejviela. Gāzes cenu kāpums ir saistīts ne tik daudz ar pašas gāzes trūkumu, cik ar pircēju atkarību no tagadnes (īstermiņa) tirgus, ar tirgotāju aktivitāti un paniku pircēju vidū.

Jāņem vērā, ka pazemes gāzes krātuvēs glabājas par aptuveni 20% mazāk dabasgāzes nekā vidēji pēdējos gados un tirdzniecības apjomi Lielbritānijā ir par 12% mazāki nekā pagājušajā gadā (tā gan nav uzskatāma par ļoti būtisku starpību). Turklāt oglekļa cenas ir palielinājušās, jo ir notikusi riska ierobežošana, nevis ieguldījumi jaunās tehnoloģijās. Jautājums paliek atklāts – kā Eiropas regulatori var ierobežot šādu burbuļu veidošanos (piemēram, ierobežojot tīri spekulatīvas darbības šajos tirgos). Otrais faktors ir daudz svarīgāks. Daudzās ES dalībvalstīs trūkst sociālās politikas, kas palīdzētu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem, kā arī mazajiem uzņēmumiem pārvarēt cenu kāpumu. Acīmredzot bez efektīvas sociālās politikas Zaļā darījuma īstenošana būs daudz sarežģītāka. Svarīgi ir nevis sasniegt mērķi uz papīra, bet gan izveidot ilgtermiņa ilgtspējīgu ekonomiku.

Vai pašlaik top kādi normatīvi, kuri būtiski varētu palielināt CO2 emisiju cenu? Kā tas varētu ietekmēt siltumapgādes tarifus, piemēram, Baltijā?

Daudz tiek runāts par oglekļa tirgus reformu. No vienas puses, ES Komisijas nesenais priekšlikums samazināt bezmaksas oglekļa kvotas rūpniecībai ir izpelnījies daudz kritikas no nozares pārstāvjiem. Ja iepriekš nozare varēja saņemt daļu kvotu bez maksas, tad saskaņā ar jauno loģiku bezmaksas kvotas tiks piešķirtas mazāk. Tas, visticamāk, paaugstinās cenas un ietekmēs Eiropas rūpniecības konkurētspēju. No otras puses, dažas dalībvalstis, jo īpaši Spānija, pieprasa mākslīgi ierobežot oglekļa cenas. Taču tad rodas jautājums: vai tad tirgus nepāries uz parasto oglekļa nodokli? Kopumā jautājums par oglekļa tirgus reformām tuvākajā nākotnē būs ļoti aktuāls.

Viedoklis

Vietējo atjaunojamo resursu priekšrocības

Andris Vanags, SIA Gren Latvija valdes priekšsēdētājs:

Mēs kā Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmums, kas izstrādā un nodrošina ilgtspējīgus enerģijas risinājumus, galvenokārt centralizēto siltumapgādi, izmantojot vietējos un atjaunojamos energoresursus, jau sen esam pārliecināti, ka vietējo un atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā, īpaši centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai blīvi apdzīvotās vietās, ir konkurētspējīgākais, efektīvākais un tādēļ arī labākais risinājums klientiem. Šoziem šī pozitīvā ietekme būs īpaši jūtama zemāku siltumenerģijas tarifu veidā. Pilsētās, kurās centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai tiek izmantoti atjaunojamie resursi, apkures tarifi būs stabilāki un piedzīvos procentuāli mazākas tarifa izmaiņas nekā tajās pilsētās, kurās siltumenerģijas ražošanā galvenokārt tiek izmantota fosilā dabasgāze.

Latvijā Gren strādā Jelgavā un Daugavpilī, un abās pilsētās mūsu siltumenerģijas ražošana nav atkarīga no viena kurināmā resursa. Galvenais resurss ir vietējais, atjaunojamais resurss – šķelda, kuras cena, salīdzinot ar dabasgāzi, vienmēr ir bijusi stabilāka. Dabasgāzes īpatsvars mūsu siltumenerģijas ražotnēs gan Jelgavā, gan Daugavpilī ir salīdzinoši neliels. Šāda elastība kurināmo resursu izmantošanā mums ļauj ātri reaģēt un pielāgoties situācijai kurināmā tirgū, izvēlēties kurināmo, kas ir gan pieejams, gan cenas ziņā izdevīgāks mūsu klientiem. Līdz ar to varam būt droši, ka mūsu klientiem siltumenerģijas cena būs stabilāka un procentuālais pieaugums būs zemāks nekā tad, ja mēs izmantotu tikai dabasgāzi.

Jelgavā esam izvērtējuši šķeldas un dabasgāzes cenas pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu, un prognozētais tarifa pieaugums jelgavniekiem ir 6,6%. Lai jelgavniekiem arī turpmāk piedāvātu konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā elastību, Gren turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35% no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos.

Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu mēs varēsim lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi. Svarīgi, ka cenas ziņā izdevīgāko atjaunojamo un vietējo resursu izmantošanu ēku apsildei pilsētās iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi drošā veidā sekmē tieši centralizētā siltumapgāde. Siltuma ražošana vienā ražotnē, izmantojot modernas, inovatīvas tehnoloģijas, ļauj daudz efektīvāk izmantot kurināmo un ievērojami uzlabo arī gaisa kvalitāti pilsētā, samazinot smalko daļiņu un putekļu izmešus gaisā, ko varētu radīt individuālie cietā kurināmā apkures risinājumi. Ne mazāk svarīgi – atjaunojamo resursu izmantošana centralizētajā siltumapgādē mazina ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Arī VARAM izstrādātajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam rekomendēts veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu pilsētās. Sabiedrībai kļūstot zinošākai un izglītotākai par vides jautājumiem, katru gadu arvien vairāk mājokļu īpašnieku un uzņēmēju ēku apsildīšanai izvēlas tieši centralizēto siltumapgādi – mūsdienīgu, drošu un videi draudzīgu apkures risinājumu ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. Turklāt centralizētā siltumapgāde ir klientiem ļoti ērts risinājums ar augstu klientu servisa līmeni, kas ļauj tiem nedomāt par apkures iekārtu uzturēšanu, regulārām apkopēm un kurināmā sagādāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru