Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem privatizētā Ķemeru sanatorija šobrīd arī ārēji jau zaudējusi savu pievilcību. Vietām nobiris un nodzeltējis tikai pirms pāris gadiem atjaunotais apmetums. Tomēr, iespējams, ka jau šogad sanatorija tiks pie jauna investora, ja veiksmīgi noritēs 9.aprīlī plānotā izsole. Pēc Latvijas Investīciju aģentūras informācijas interese par objektu ir, un sarunas sāktas ar 17 potenciālajiem interesentiem.

Lielākajā daļā sanatorijas iekštelpu valda juceklis – strādnieku pamesti zābaki, aizsargķiveres, sanatorijas plāni un dokumenti gulstas noputējušās kastēs. Dažās vietās ūdens ticis iekšā, un šobrīd uz grīdas veidojas ledus kārta. Savukārt jau atjaunotajās sanatorijas telpās lustras, kāpnes un arī parkets ir glīti iesaiņoti.

Līdz ar SIA Ominanis Latvia maksātnespējas pasludināšanu, izskanējušas arī bažas par iespējamo sanatorijas mantas izpārdošanu pa daļām. Tomēr SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreicis DB norāda, ka šādam satraukuma pamata neesot. Pēc viņa domām lietderīgākais risinājums mantas pārdošanas gadījumā ir visa SIA Ominasis Latvia mantas kopuma pārdošana izsolē.

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien nolēma rakstīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK), lai aicinātu viņus piedalīties trešdienas, 10.aprīļa, komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums saistībā ar Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia pasludināto maksātnespēju.

Jūrmalas pilsētas tiesa 1.martā pasludināja Ominasis Latvia maksātnespēju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), komisija lūgs ģenerālprokuroru rīkoties, ņemot vērā, ka tikai apmēram 4000 latu parāda dēļ tiek saplosīta 3,7 miljonus vērtā uzņemam piederošā manta. Vēstulē tieslietu ministram tiks lūgts izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas izsludināšanu.

Komisijas sēdē tika minēts, ka šis gadījums līdzinās tīklu Iki un Cento operatora Palink lietai, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla rajona tiesas pasludināto maksātnespējas procesu.

Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Rīgas Apgabaltiesa noraidījusi zvērinātu tiesu izpildītāja Ulda Zepa sūdzību par viņa iepriekš plānotās MSIA Ominasis Latvia mantas (sanatorijas Ķemeri) izsoles atcelšanu. Jāmin, ka arī Jūrmalas pilsētas tiesa iepriekš noraidīja U.Zepa sūdzību, ko viņš pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesu izpildītājs iepriekš izsludinātajā izsolē neesot iekļāvis visu uzņēmuma mantu, kā arī mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts, turklāt nebija paredzēta arī pievienotās vērtības nodokļa nomaksa par izsolīto īpašumu, tādēļ tās organizēšana radīja šaubas par izsoles tiesiskumu un pēc kreditora lūguma izsole tika atcelta, norāda MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Šobrīd SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietā veikts visas uzņēmuma mantas novērtējums, kas ļāvis noteikt augstāku jaunās izsoles sākuma cenu.

DB arī rakstīja, ka SIA Arhiidea, kas iesniedza tiesā SIA Ominasis Latvia maksātnespējas pieteikumu, atklāja, ka no Ķemeru sanatorijas restaurētā salona pazudušas trīs vērtīgas lustras, pilnībā iztukšota bibliotēka, pazudušas mēbeles un klavieres, kā arī citas ar sanatoriju saistītas vērtības.

Ķemeru sanatorijas izsoles organizēšana turpinās vēsturiskās būves agoniju, uzskata Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, vienlaikus apliecinot, ka pilsēta joprojām gatava uzņemties atbildību par objektu.

Izplatītajā paziņojumā Jūrmalas mērs norāda, ka dome izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju – deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt īpašumu, Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā un priekšlikums par sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei nebija, norāda G. Truksnis.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics atzinis par nenotikušu Ķemeru sanatorijas mantas kopuma izsoli, kas notika 3.oktobrī, informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa.

Minētajā izsolē piedalījās viens pretendents, kurš apliecināja gatavību iegādāties sanatorijas mantas kopumu par 3 000 000 eiro. Tomēr minētais izsoles dalībnieks neveica pirkuma maksas samaksu viena mēneša laikā pēc izsoles, kā to paredz likums.

Līdz ar to pretendents ir zaudējis līdz izsolei iemaksāto drošības naudu 503 771 eiro apmērā.

Par tālāko rīcību ar Ķemeru sanatorijas mantas kopumu administrators plāno tuvākajā laikā vienoties ar Ominasis Latvia nodrošinātajiem kreditoriem.

Kreics norādīja, ka skaidrība šajā jautājumā varētu būt tuvāko divu nedēļu laikā. Tāpat ar kreditoriem tiks lemts, vai notiks izsole vai arī varēs pārdot mantas kopumu bez tās. Arī īpašuma turpmāko cenu administratoram pagaidām bija grūti komentēt.

Tiesu izpildītājs Uldis Zeps iepriekš plānotajā MSIA Ominasis Latvia mantas izsolē nebija iekļāvis visu uzņēmuma mantu, norāda uzņēmuma maksātnespējas administrators Ainars Kreics, piebilstot, ka mantas novērtējums vairākām lietām nav bijis adekvāts.

Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētas tiesas nolēmusi atcelt MSIA Ominasis Latvia daļēju mantas izsoli, A.Kreics plāno izsludināt jaunu izsoli tuvāko mēnešu laikā, kurā papildu tiks iekļauti gan 14 tūkst. kustamās mantas vienību, gan dūņu un minerālu ieguves tiesības, kā arī vēl divi nekustamie īpašumi.

A.Kreica rīcībā nonācis arī tiesu izpildītāja sastādīts akts, kurā ir norādītas 27 vecmeistaru gleznu novērtējums, un tajā ir redzams, ka lielākā daļa šo gleznu novērtētas par 100 Ls līdz 250 Ls. Dokumentam neesot pievienoti nekādi apliecinājumi, uz kā pamata šāds novērtējums ir dots.

«Lai izsludinātu jaunu mantas izsoli, tuvākā mēneša laikā ar visiem kreditoriem būs jāsaskaņo mantas pārdošanas plāns. Tiesu izpildītāja rīcība, izsolē neiekļaujot tik lielu daudzumu ar Ķemeru sanatoriju tieši saistītas mantas, rada papildus šaubas par viņa tiesisko rīcību,» norāda administrators.

Ķemeru sanatorija nonāks Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederoša SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Arhiidea līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe, tiesa ir apstiprinājusi cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA Arhiidea un SIA Park Hotel Ķemeri. Līdz ar to Arhiidea visas savas prasījuma tiesības cedējusi Park Hotel Ķemeri, kas pērn rudenī izsolē apliecināja savu gatavību iegādāties Ķemeru sanatoriju, taču noteiktajā laikā nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu.

«Tā kā 3.februārī tiesa cesijas darījumu vēl nebija apstiprinājusi, sanatorijas pirkumu faktiski veica Arhiidea - ieskaitījām savu nodrošināto prasījumu - nepilnu pusmiljonu eiro -, bet turpmākos maksājumus veiks Park Hotel Ķemeri,» skaidroja Grūbe.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Valdība neuzskata par lietderīgu tērēt valsts budžeta līdzekļus, lai tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē iegādātos dažādu ķibeļu vajātā investora Ominasis Latvia īpašumā esošo sanatoriju Ķemeri.

Par savu lēmumu neatpirkt Ķemeru sanatoriju valdība otrdien nolēma informēt Saeimas Pieprasījumu komisiju, kura bija vērsusies Ministru kabinetā ar aicinājumu atpirkt Ķemeru sanatoriju.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kaspars Lore, pamatojot iemeslus, kādēļ Ķemeru viesnīcas atpirkšana nav uzskatāma par lietderīgu, norādīja, ka izsolē vēsturisko ēku varēs iegādāties citi investori, kuri varētu būt ieinteresēti turpināt ieguldījumus viesnīcas darbības atjaunošanā.

Pagājušā gada septembrī Jūrmalas dome pieņēma lēmumu ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums liecināja, ka Ķemeru viesnīcas privatizētāja firma SIA Ominasis Latvia nenodrošina valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un pastāvot reāli ugunsgrēka draudi.

Pagaidām uz nenoteiktu laiku atlikta 9. aprīlī plānotā sanatorijas Ķemeri izsole, kuru izsludināja zvērināts tiesu izpildītājs Uldis Zeps pirms SIA Ominasis Latvia tika atzīta par maksātnespējīgu un iecelts maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

Viņš DB pastāstīja, ka Jūrmalas tiesā vērsies kāds uzņēmuma kreditors, un tiesa apturējusi izsoli līdz brīdim, kamēr spēkā stāsies tiesas nolēmums U. Zepa rīcību. Tieši par kādu tiesu izpildītāja rīcību sūdzība iesniegta DB pagaidām uzzināt neizdevās. Tiesas sēde šajā lietā notiks 8.aprīli. Līdz ar to prognozēt, kad varētu notikt nākamā izsole pagaidām nav iespējams.

Izsoles sākumcena bija noteikta 3,7 milj. Ls. Jāatgādina, ka Jūrmalas pilsētas tiesa marta sākumā pasludināja Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia maksātnespēju, balstoties uz SIA Arhiidea prasības pamata. Tomēr SIA Ominasis Latvia pārstāvis Artūrs Spīgulis, kuru pilnvaras gan atsaucis maksātnespējas administrators, kā advokāts iesniedza par šo lēmumu protestu Ģenerālprokuratūrā. Šobrīd gan nekādu lēmumu Ģenerālprokuratūra nav vēl pieņēmusi.

Ķemeru sanatorija šajā ziemā netiks apkurināta, jo administratoram nav līdzekļu, lai maksātu par apkuri, informē SIA Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics.

«Nevaru to atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,» sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi.

«Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,» skaidroja Kreics.

Administrators sacīja, ka ir runājis ar Ķemeru sanatorijas būvdarbu veicēju - būvfirmu VP Construction, kas ir sanatorijas lielākais nenodrošinātais kreditors, un nodrošināto kreditoru - arhitektu biroju Arhiidea - un abi sanatorijas būvdarbos iesaistītie uzņēmumi apliecinājuši, ka neapkurinātā objekta stāvoklis īpaši nepasliktināsies.

Ķemeru sanatorijas rekontrukciju iecerēts pabeigt līdz 2017.gadam, pastāstīja sanatorijas nākamā īpašnieka arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe.

«Mūsu mērķis ir glābt šo ēku, kurā esam ieguldījuši daudz darba un kura, mūsuprāt, ir ļoti vērtīga, gan publiskā, gan personīgā skatījumā. (..) Iegādājoties šo īpašumu, mēs panāksim tā atjaunošanas sākšanu iespējami drīz,» teica Grūbe.

Vienlaikus viņš norādīja, ka precīzs plānoto investīciju apmērs sanatorijas rekonstrukcijā varētu būt zināms pēc audita pabeigšanas.

Pēc Grūbes teiktā, Arhiidea partneris šajā darījumā ir Park Hotel Ķemeri, kas nodrošinās investīcijas, savukārt Arhiidea rūpēsies par projektēšanas un rekonstrukcijas darbu īstenošanas jautājumiem.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Vēlas uz parlamentārās izmeklēšanas laiku apturēt SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesu; administrators tam īsti jēgu nesaskata.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Ķemeru sanatoriju nolēmusi vērsties Ģenerālprokuratūrā un lūgt uz komisijas izmeklēšanas laiku apturēt maksātnespējīgās Ķemeru sanatorijas privatizētājas SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesu. Iespējams, vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeijeram tiks nosūtīta jau šodien.

Lēmums par šādu soli tika pieņemts, jo šobrīd ir vēl pārāk daudz neskaidru jautājumu saistībā ar sanatorijas privatizāciju. Jāatgādina, ka aprīļa vidū SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesam tika piemērota īpašā uzraudzības kārtība. Tas nozīmē, ka uzņēmuma maksātnespējas administratoram Ainaram Kreicim ik pēc divām nedēļām jāsniedz Maksātnespējas administrācijai pārskats par veiktajām darbībām maksātnespējas procesā. Šādu lēmumu pieņēma Maksātnespējas administrācija.

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Tikai nepilns procents jeb 22 no 2,8 tūkst. nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) par konstatētiem dažādiem pārkāpumiem kopš 2012. gada oktobra apturējis saimniecisko darbību, spējuši novērst trūkumus vai pārkāpumus, un to saimnieciskā darbība ir atjaunota. Pārējie joprojām ir zem ūdens. Un VID pauž pārliecību, ka saraksts kļūs aizvien garāks.

Lielākā daļa no sarakstā atrodamajiem nodokļu maksātājiem gan nav sabiedrībai plaši pazīstami, tomēr daži no tiem ir labi zināmi, piemēram, SIA Nafta Trading, kā arī SIA Ominasis Latvia – te gan jāpiebilst, ka pēdējai pavisam nesen saimnieciskā darbība ir atjaunota, turklāt vienlaikus uzņēmums arī atkal reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

VID nesniedz komentārus par konkrētiem nodokļu maksātājiem, bet DB izdevās sazināties ar SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administratoru Ainaru Kreici, kurš pastāstīja, ka uzņēmumam saimnieciskā darbība ir atjaunota pēc viņa iesniegtā lūguma VID. Viņš arī iesniedzis lūgumu atjaunot uzņēmumu PVN maksātāju reģistrā. Arī šis lūgums ticis apmierināts. Administrators norādīja, ka vērsies VID ar minētajiem lūgumiem, jo uzņēmumam esot jāmaksā dažādi rēķini, bet līdz ar saimnieciskās darbības apturēšanu bloķēti SIA Ominasis Latvia konti, tāpēc veikt rēķinu nomaksu neesot bijis iespējams.