Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Globālā vēja enerģijas industrija turpinās piedzīvot strauju izaugsmi un paredzams, ka līdz 2030. gadam dubultosies.

Jau šobrīd industrija saskaras ar kvalificētu tehniķu trūkumu un arvien lielāku un sarežģītāku turbīnu uzturēšanas izaicinājumiem. Šie faktori rada augošu pieprasījumu pēc efektīviem, mērogojamiem un drošiem apkopes un inspekcijas risinājumiem. Aerones apvieno robotiku ar MI programmatūru, lai samazinātu atkarību no manuālā darba un nodrošinātu ātrāku, uzticamāku vēja turbīnu apkopi visā pasaulē.

“Mūsu misija ir automatizēt vēja turbīnu inspekcijas un apkopes visā pasaulē,” komentē Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors. “Bez inovācijām pasaule nespēs sasniegt atjaunojamās enerģijas mērķus un jau šobrīd akūti pietrūkst kvalificētu darbinieku, lai apmierinātu nozares straujo izaugsmi. Ar šīm investīcijām mēs paplašināmies straujāk nekā jebkad, lai apmierinātu pieprasījumu pēc gudriem, robotizētiem un ar MI darbinātiem risinājumiem.”

Pēc rekorda gada ar trīskāršotiem ieņēmumiem un paplašinātu darbību, Aerones ir nostiprinājis savu līderpozīciju robotizētās vēja turbīnu apkopes un inspekcijas jomā. Uzņēmuma jaunais centrs Dalasā, Teksasā, atspoguļo paplašināšanos ASV un pasaulē, sadarbojoties ar nozares līderiem kā GE Vernova, NextEra, Vestas, Enel un Siemens Gamesa, sniedzot pilnu robotizēto inspekciju, apkopju un datu analītikas pakalpojumu spektru.

Aerones tehnoloģijas veicina tīrās enerģijas izrāvienu, optimizējot turbīnu darbību, pagarina to aktīvo kalpošanas laiku un samazina dīkstāves laiku vēja parku operatoriem visā pasaulē. Kopš 2020. gada Aerones palīdzējis radīt gandrīz 400 000 MWh papildu tīrās elektroenerģijas un izvairīties no 165 000 tonnu CO₂ emisiju, ar potenciālu novērst vairāk nekā 170 miljonus tonnu CO₂ izmešu nākamo piecu gadu laikā, apkalpojot vairāk nekā 10 000 turbīnu gadā vairāk nekā 30 valstīs.

Pateicoties šai jaunajai 62 miljonu dolāru investīcijai, Aerones būtiski paplašinās savas darbības kapacitāti pasaulē un paātrinās pētniecību un attīstību MI automatizācijas, robotikas un klientu datu un analītikas platformas izstrādes jomā.

Uzņēmums plāno palielināt robotu ražošanas apjomus un ieguldīt resursus prognozējošās apkopes sistēmās, izmantojot datus no tūkstošiem robotizēto inspekciju. Šie soļi ļaus Aerones paātrināt preventīvo apkopi vēja enerģētikas nozarē, piedāvājot drošus, efektīvus un mērogojamus robotizētus risinājumus, kas definēs jaunus standartus turbīnu darbības uzticamībai un veiktspējas efektivitātei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja turbīnu apkopes uzņēmums "Aerones Engineering" pērn strādāja ar 7,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 56,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65% līdz 9,208 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījumu pamatā veidoja ienākumi no vēja turbīnu apkalpošanas sistēmu pārdošanas vai nomas. 2024. gadā tika saražotas 69 jaunas robotiskās sistēmas salīdzinājumā ar 64 sistēmām 2023. gadā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka 2024. gadā pieaudzis darbinieku skaits, kas pamatots ne tikai ar robotu pamatražošanu, bet arī ar iekārtu apkopi, servisu un rezerves daļu piegādi esošajām un jaunajām robotu iekārtām.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2024. gadā tika pabeigti būtiskākie investīciju un izpētes procesi zibens novades sistēmām, torņu mazgāšanas, lāpstiņu mazgāšanas, pretapledojuma uzklājuma un iekšējās inspekcijas robotiskajām sistēmām.

Enerģētika

Rīgā tiksies Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un ūdeņraža nozares uzņēmumi un investori

Db.lv,04.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Start-up

Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 70,1 miljonu eiro

Db.lv,13.08.2025

Daiņa Krūzes vadītājam jaunuzņēmumam "Aerones" šī gada pirmajā pusgadā izdevies piesaistīt vairāk kā 50 miljonus eiro tālākai attīstībai.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas uzņēmumi piesaistījuši 70,1 miljona eiro finansējumu, kas ir astoņas reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informēja jaunuzņēmumu vides pārstāvju organizācijā "TechChill".

Salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pirms gada finansējums, ko spējuši piesaistīt Latvijas jaunuzņēmumi, ir pieaudzis par vairāk nekā 700%. Kopējais investīciju apjoms ir 70,1 miljons eiro, kas jau tagad pārsniedz visu 2024.gadā iespēto.

Tostarp 53,2 miljonus eiro ir piesaistījis jaunuzņēmums "Aerones". Tas ir vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs, kas finansējumu piesaistījis, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu (MI) darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Vienlaikus jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis četrus miljonus eiro. Jaunuzņēmums strādā pie prasību pārvaldības platformas inženieriem, kuri izstrādā industriālus produktus. Arī šīs investīcijas galvenokārt piesaistītas, lai integrētu MI un attiecīgi uzlabotu platformas darbību.

Eksperti

Latvija kļūst par zinātnes un inovāciju līderu satikšanās vietu Eiropā

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

  • 3. septembrī notiks EIC Scaling Club Ambīciju forums – Eiropas Komisijas izveidota platforma potenciālo “vienradžu” atbalstam. No aptuveni 120 atlasītajiem uzņēmumiem divi – Naco Technologies un Aerones – ir no Latvijas. Forumā Rīgā pulcēsies ap 300 uzņēmēju, investoru un mentoru, lai veidotu sadarbības stratēģijas jaunu tehnoloģiju mērogošanai pasaules tirgos.
  • 4. un 5. septembrī tiks aizvadīts Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums – pulcēs zaļās enerģijas nozares uzņēmumus un investorus, kas tic ūdeņraža tehnoloģijām. Latvija šajā jomā jau sper soļus, piemēram, NorSAF zaļās aviācijas degvielas ražotne Liepājā, kur plānotas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.
Ekonomika

Valainis: Uzņēmējiem EM piedāvātajās programmās pieejami 250 miljoni eiro

Db.lv,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu centrā Ķīpsalā no 27. līdz 29. novembrim notiks starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, ražošanas materiālu, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde “Tech Industry 2025”, kurā jaunākās iekārtas, instrumentus un tehnoloģijas demonstrēs iekārtu ražotāji no visas pasaules.

“Tech Industry” ir nozīmīgākais un lielākais nozares pasākums Baltijā. Šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Slovēnijas, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Japānas, ASV, Izraēlas, Ukrainas, Ungārijas, Ķīnas u.c. Plānots, ka “Tech Industry 2025” apmeklēs vairāk nekā 21 000 dažādu nozaru profesionāļu no visas pasaules.

Trīs dienas Eiropas un pasaules vadošie iekārtu ražotāji izstādē demonstrēs modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotus, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, iepakojumu un materiālus, iekraušanas un izkraušanas tehniku, kā arī citas iekārtas, materiālus un tehnoloģijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pērn ir pieaudzis par 22%, pārsniedzot 86 miljonus eiro, un apliecinot šīs nozares arvien augošo nozīmi valsts ekonomikā. 10 lielākie nodokļu maksātāji jaunuzņēmumu nozarē pērn nodokļos nomaksājuši 48,2 miljonus eiro - tā ir vairāk nekā puse no visas nozares nomaksātajiem nodokļiem.

Šobrīd jaunākie dati par jaunuzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, kas ir pieejami platformā "Startupradar.lv", attiecas uz 2024. gadu. Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 12 miljoniem eiro nomaksātos nodokļos ir "Printful". Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir Latvijas vienīgais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru.

Otrajā vietā ar 8 miljonu eiro nodokļu iemaksām ir "Printify", kas pērn apvienojās ar "Printful".

Trešajā vietā ir bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy", kas nomaksāto nodokļu apjomu 2024. gadā ir spējis kāpināt par 86%, valsts budžetā iemaksājot 6 miljonus eiro. 2025. gads uzņēmumam ir bijis pilns pozitīvu pārmaiņu. Gada sākumā ASV kosmosa infrastruktūras uzņēmums "Redwire" paziņoja, ka iegādāsies globālo uzņēmumu "Edge Autonomy", kura grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma galvenā mītne šobrīd ir ASV, šovasar tas atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību arī Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" kategorijā "Eksporta čempiona" izvirzīti četri uzņēmumi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvai nominēti AS "Latvijas finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Schwenk Latvija" un AS "UPB". Šajā kategorijā tiek vērtēti uzņēmumi ar labāko sniegumu eksporta tirgos.

"Inovācijas čempiona" apbalvojumam nominēti uzņēmumi SIA "Mikrotīkls", "Latvijas finieris", Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums "Yokohama TWS Latvia" un SIA "Aerones Engineering", vērtējot uzņēmumu ieguldījumu pētniecībā un attīstībā.

Kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 apbalvojumam nominēti uzņēmumi AS "HansaMatrix", SIA "Karavela" un SIA "Baltic Block".

Savukārt kategorijā "Eksporta pieauguma līderis" uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu no 250 nominēti SIA "Orkla Biscuit Production", SIA "Light Guide Optics International", SIA "Pulsar Optics" un SIA "Jensen Metal".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumu nozarē sumināti šogad labākie un spilgtākie nozares spēlētāji septiņās kategorijās.

Šogad piešķirta arī viena speciālbalva, ko pasniedza Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Pie tās tika jaunuzņēmums, kas darbojas aizsardzības nozarē. Un vēl viens jaunuzņēmums saņēma kopienas balvu.

"Es ticu, ka šie apbalvojumi ne vien sniedz gandarījumu dibinātājiem un komandām, bet arī būtiski palielina Latvijas jaunuzņēmumu atpazīstamību gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Īpašs prieks redzēt, ka divās nominācijās uzvarējuši arī "Startup House Riga" kopienas dalībnieki. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka spēcīga un atbalstoša vide ļauj uzņēmumiem attīstīties strauji un mērķtiecīgi. Šogad arī žūrijas sastāvu veidojām īpaši rūpīgi, lai būtu pārstāvētas visas organizācijas, kas aktīvi strādā Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Šāda daudzveidīga un kompetenta žūrija ļāva nodrošināt kvalitatīvu un līdzsvarotu vērtēšanas procesu. Esam lepni par paveikto un ar jaunu enerģiju gatavi turpināt stiprināt Latvijas jaunuzņēmumu vidi," saka "Startup House Riga" vadītājs Kristians Jenčiuss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

Eksperti

Līdz ar vēja parku būvniecību paveras iespējas jaunu industriju attīstībai

Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores vietniece,11.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Ekonomika

LIAA: zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības attīstīšana Latvijā ir prioritāte

Db.lv,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.