Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi.

Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.

Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.

“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Latvijā darbību uzsākusi “Elenger” pirmā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS), kas pieslēgta “Elenger” saules parkam Nīcā, netālu no Liepājas.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” projektā investējis 2 miljonus eiro, un BESS nodrošina 4 megavatu (MW) jaudu un 8 megavatstundu (MWh) uzkrāšanas ietilpību. Ar šādu zaļās enerģijas apjomu iespējams vienas diennakts laikā apgādāt aptuveni 1500 mājsaimniecības vai uzlādēt vairākus elektroauto, kuri kopumā varētu veikt līdz pat 50 000 kilometru garu ceļu.

“Bateriju elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas sniedz būtiskus ieguvumus gan elektroenerģijas ražotājiem, gan patērētājiem, kā arī visai energosistēmai kopumā, veicinot tirgus efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, BESS palīdz samazināt elektroenerģijas cenas. Proti, bateriju elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas ļauj uzkrāt elektroenerģiju brīžos, kad tā ir lētāka vai saražota pārpalikumā, un izmantot laikā, kad pieprasījums un cenas ir augstas, tādējādi samazinot izmaksas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Tāpat BESS sekmē arvien lielāku zaļās enerģijas īpatsvaru elektroapgādes tīklā, nodrošinot iespēju Latvijas iedzīvotājiem, tostarp “Elenger” klientiem, izmantot aizvien vairāk atjaunojamo enerģiju,” skaidro SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Risku uzņemšanās ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, uzskata Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, arī sarežģītās situācijās vadītājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, jo gaidīšana un bezdarbība ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada risku, ka konkurenti šo brīdi izmantos un aizsteigsies priekšā, spriež G. Buivids. Pilnīga pārliecība biznesā gandrīz nekad nav iespējama – vienmēr būs kāds nezināmais lielums, tāpēc līderim bieži vien ir jāuzticas savai intuīcijai. Ja gadās kļūdīties, kļūdas jāatzīst, jāizdara secinājumi un jāpieņem nākamie lēmumi, jo pēc būtības uzņēmējdarbība nozīmē neskaitāmu risku uzņemšanos un mēģināšanu, atzīst Energiapartner vadītājs.

Vēlas būt patstāvīgs

Bērnībā man vienmēr bija vēlme iegūt tās prasmes, kas piemita tā laika elkiem – filmu varoņiem vai sportistiem, atminas G. Buivids. “Tas mani mudināja nepārtraukti apgūt dažādas prasmes dažādās lietās un kļūt daudzpusīgam. Mani tiešām aizrāva iespēja nemitīgi mācīties ko jaunu un kļūt arvien prasmīgākam, pielietojot jauniegūtās iemaņas savā ikdienā. Mācījos skolā ar matemātikas novirzienu – nebija viegli, taču, neskatoties uz grūtībām, manas sekmes bija labas. Pēc vidusskolas, līdzīgi kā daudzi citi mani vienaudži, arī es nebiju pārliecināts, kādu profesionālo virzienu izvēlēties. Tolaik par perspektīvākajām nozarēm tika uzskatītas jurisprudence un ekonomika, un arī es izlēmu doties šajā virzienā un sāku studēt ekonomiku. Sekmīgi nokārtoju iestājeksāmenus Latvijas Universitātē un tiku budžeta grupā, kas man bija ļoti būtiski. Vienmēr svarīga man bija iespēja būt patstāvīgam, tāpēc jau pirmajos studiju gados sāku arī strādāt. Savu pirmo nopietno darba pieredzi guvu Hansabankas (pašlaik Swedbank) meitasuzņēmumā Hanza Līzings, kas piedāvāja auto līzinga pakalpojumus. Strādāju Volkswagen auto centrā un biju tas cilvēks, pie kura autopārdevēji veda klientus, kas interesējās par finansējuma iespējām,” stāsta G. Buivids, atzīstot, ka pieredze bankā viņam ielika spēcīgus pamatus.

Signet Bank piešķīrusi 2,6 milj. eiro finansējumu privātā kapitāla uzņēmumu grupai “AJ Power”, kas tiks izmantots ieguldījumiem divu elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izveidē.

Šis finansējums ļāvis uzstādīt modernu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju, kas nodrošina elastību un stabilitāti elektroenerģijas piegādē ar kopējo jaudu 6000 kW un uzkrāšanas ietilpību 12000 kWh. Iekārtas piegādātas no Eiropas Savienībā (ES) sertificētiem un drošiem ražotājiem, kam ir liela pieredze līdzvērtīgos projektos Eiropā. BESS sistēmas uzstādītas Aizkrauklē un Ilūkstē pie “AJ Power” pārvaldītajām saules elektrostacijām (SES), kur jau ir izbūvēta un sagatavota nepieciešamā infrastruktūra.

Uzstādītās BESS sistēmas palīdz stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas ir par daudz, tā tiek ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad rodas deficīts, elektroenerģija tiek nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Oktobra beigās darbu uzsāks AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW un ietilpību 160 MWh, informē AST.

Baterijas ir nozīmīgas tehnoloģijas frekvences regulēšanai un tās no nākamā gada ļaus Latvijā samazināt balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā.

Atbilstoši plānotajam visas iekārtas ir piegādātas un uzstādītas AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē, jūnijā tiks uzsākti to darbības testi. Vienlaikus AST programmētāji kopā ar Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) zinātniekiem izstrādā risinājumu efektīvai BESS sistēmas vadībai.

Modernā bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves kļūst svarīgas, arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram energosistēm. AST un RTU sadarbībā tapušais IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 37,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Baltazar, kas ir Latvijas uzņēmums, kurš pieder Dānijas uzņēmumiem European Energy un Sampension.

Finansējums paredzēts, lai atbalstītu liela mēroga saules enerģijas parka un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidi Saldus novadā. Projekts ir būtisks solis Latvijas atjaunīgās enerģijas jaudu paplašināšanā, kas nākamo gadu laikā ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un drošību.

Saldus hibrīdparks ar 65 MW saules jaudu un 46 MW BESS sistēmu būs viens no modernākajiem šāda veida enerģijas objektiem Latvijā. Izvietots 96 hektāru platībā, šis projekts ir stratēģiski svarīgs solis Latvijas enerģētikas pārejā un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla stabilitātes stiprināšanā.

BESS tehnoloģija nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā un ilgtspējā, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī nodrošinot tīkla balansēšanu un mazinot cenu svārstības, īpaši pēc atslēgšanās no BRELL starptautiskās balansēšanas sistēmas. Projektu plānots pabeigt nākamā gada augustā.

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.jūlija numurā lasi:

Latvijas eksporta izcilības

Visa laba jāņuzāle, ko var labi eksportēt

Tēma

Latvijā ir viens no vislielākajiem jaunu vīriešu trūkumiem pasaulē

Viedoklis

Saules enerģijas parku būvniecību veicinātu normatīvo aktu izmaiņas Jūlija Kukaine, Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja

Pašvaldības

Piedāvā formulu, kā pašvaldības ieinteresēt biznesa attīstībā

Fintech

Tējasnaudas digitalizācija ļauj iekarot Ameriku

Portrets

Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Ģirts Slaviņš, norēķinu sistēmu uzņēmuma Mobilly vadītājs

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,68 miljonu eiro apmērā neatkarīgajam elektroenerģijas ražotājam SIA “Vindr Līvāni” 4,3 MW saules elektrostacijas būvniecībai Līvānu novadā.

Finansējums veidos pusi no kopējām projekta izmaksām un ļaus uzņēmumam papildus attīstīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), kas būtiski palielinās projekta efektivitāti un nodrošinās stabilāku enerģijas piegādi Latvijā.

“Esam gandarīti atbalstīt “Vindr Līvāni” šī projekta īstenošanā. Atjaunīgās enerģijas ražošana un moderni enerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtiski Latvijas enerģētikas transformācijā, un šie ieguldījumi veicina stabilu un ilgtspējīgāku elektroapgādi. Projekts ir solis tuvāk mūsdienīgai un zaļai infrastruktūrai, kas uzlabo enerģijas pieejamību un ilgtermiņa ekonomisko efektivitāti,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

"AJ Power" uzņēmumu grupa kvalificējusies un sākusi darbību Baltijas balansēšanas tirgū, nodrošinot regulēšanas pakalpojumus pārvades sistēmas operatoram "Augstsprieguma tīkls" (AST), informēja "Aj Power" pārstāvji.

"AJ Power" šajā tirgū darbojas ar risinājumu, kurā saules elektrostacijas apvienotas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām (BESS) un pārvaldītas, izmantojot pašu izstrādāto enerģijas vadības sistēmu "TRON".

Regulēšanas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu elektroenerģijas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, mazinot tīkla pārslodzes riskus un garantējot drošu elektroapgādi. Dalība balansēšanas tirgū palīdz AST uzturēt Baltijas energosistēmas stabilitāti un vienlaikus rada jaunas biznesa iespējas enerģijas ražotājiem - ļaujot efektīvāk izmantot enerģijas aktīvus un gūt papildu ienākumus, norāda kompānijā.

Lai iesaistītos balansēšanas tirgū, gada sākumā "AJ Power" saules elektrostacijās Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē uzstādītas BESS sistēmas ar kopējo jaudu deviņi megavati (MW) un uzkrāšanas ietilpību 18 megavatstundas (MWh). Šie aktīvi tiek pārvaldīti ar enerģijas vadības sistēmu "TRON", kas nodrošina kontroli pār elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un balansēšanu procesiem. Šis risinājums ļauj uzņēmumiem iesaistīties regulēšanas pakalpojuma sniegšanā, piebilst kompānijā.

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy pārdevis 50% no Saldus saules parka īpašumtiesībām Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension, veicinot jaunu investīciju piesaisti atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai.

Sampension ir viens no lielākajiem Dānijas pensiju fondiem, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar European Energy projektiem, galvenokārt Dānijā. Šī gada sākumā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur tika īstenota šāda veida sadarbība – toreiz Sampension iegādājās 50% no European Energy attīstītā Tārgales saules parka, kas ar 148 MW uzstādīto jaudu ir viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā. Sadarbība ar institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, sniedz iespēju European Energy atkārtoti ieguldīt iegūto kapitālu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstībā, tādējādi veicinot Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Īstermiņā elektroenerģijas cenas, visticamāk, varētu nedaudz pieaugt, tirgu ietekmēs arī nupat piedzīvotā desinhronizācija, spriež eksperti.

Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Baltijas un Somijas reģiona privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” paplašina savu atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un atklāj jaunu saules elektrostaciju Olaines novadā. Projekta kopējais investīciju apjoms sasniedz 2,4 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas kopējā jauda ir 4,9 MWp un gadā plānots saražot 5,3 GWh (gigavatstundas) atjaunojamās elektroenerģijas. Plašais, no 7056 paneļiem sastāvošais saules parks izvietots 9 hektāru platībā un nodrošinās videi draudzīgu elektroenerģiju aptuveni 2500 mājsaimniecībām. Jaunā elektrostacija ir jau pieslēgta “Sadales tīklam”.

“Saules elektrostacija Olainē ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi – stiprināt atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un Baltijas reģionā. Augošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem mudina mūs turpināt ieguldīt šāda veida projektos, un šī elektrostacija ir apliecinājums tam, ka zaļā enerģija kļūst arvien pieejamāka arī mūsu klientiem, proti saražotā zaļā elektroenerģija tiks arī novirzīta “Elenger” klientu elektroapgādes nodrošināšanai,” uzsver SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Dānijas vadošais vēja parku attīstītājs Eurowind Energy kopā ar partneri Neue Energien ir gatavs būtiskiem ieguldījumiem Latvijā – līdz 2032. gadam plānotas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā vairāku vēja parku izveidei dažādos Latvijas novados.

Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs Eurowind Energy kopīgi ar Vācijas uzņēmumu Neue Energien ir paziņojis par ambiciozu plānu Latvijā – piecos vēja parkos, kas papildināti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm (BESS), līdz 2032. gadam iecerēts ieguldīt līdz pat 600 miljoniem eiro. Kopējā vēja parku plānotā jauda sasniegtu aptuveni 300 megavatus. Ar šo soli uzņēmums apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos kļūt par būtisku spēlētāju Latvijas un Eiropas atjaunojamās enerģijas tirgū. Plānotie vēja parki atradīsies Valkas, Saldus, Bauskas un citos novados. Pašlaik norit padziļināti izpētes darbi un uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.

“Eurowind Neue Energien ienāca Latvijā laikā, kad daudzi ārvalstu investori baidījās no reģionālajiem riskiem, taču mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir jāiegulda. Zaļas, lētas un pašiem savas elektroenerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai kļūt enerģētiski neatkarīgai un saraut vēsturisko atkarību fosilajiem resursiem, kas vēsturiski daudzviet ir stiprinājuši mūsu valstij nedraudzīgus režīmus,” norāda Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).